28.9 °C, 3.6 m/s, 27.9 %

Kultūra

Nakts dēmons no Nītaures
14/02/2008

«Horeogrāfija – manas izjūtas, mani piedzīvojumi, mani sapņi, manas ilgas, manas dusmas, mans naids. Viss tas tiek izdejots, parādot cilvēkiem, kā es savas izjūtas varu izpaust dejā,» tā par savu darbu teic jubilāre deju kolektīva «Vēja zirdziņš» horeogrāfe Lilita Jansone, kas 19. februārī pulksten 19 visus aicina un savu pirmo jubilejas koncertu «Visu, ko dzirdu un jūtu, es jums dejā sūtu».

Ritma Gaidamoviča

«Horeogrāfija – manas izjūtas, mani piedzīvojumi, mani
sapņi, manas ilgas, manas dusmas, mans naids. Viss tas tiek
izdejots, parādot cilvēkiem, kā es savas izjūtas varu izpaust
dejā,» tā par savu darbu teic jubilāre deju kolektīva «Vēja
zirdziņš» horeogrāfe Lilita Jansone, kas 19. februārī pulksten 19
visus aicina un savu pirmo jubilejas koncertu «Visu, ko dzirdu un
jūtu, es jums dejā sūtu».
 

Kādam no malas var šķist, ka horeogrāfa darbs ir viegls, taču
patiesībā tās ir negulētas naktis, stundām ilgi mēģinājumi pie
spoguļa, raugoties, kā tikko izdomātais izskatās. Izrādās, bieži
vien māksliniecei naktī ienāk galvā kāda ideja un viņa ceļas augšā,
lai mēģinātu.
«Dienā es strādāju Nītaures vidusskolā, bet, kad pienāk nakts, sāku
darbu pie horeogrāfijas. Jau mans vārds liecina, ka izpausmes sākas
naktī – Lilita tulkojumā no babiloniešu valodas nozīmē nakts
dēmons,» tā par sevi L.Jansone.
Uz jautājumu, kāpēc horeogrāfe strādā ar jelgavniekiem – dejotājiem
no «Vēja zirdziņa» –, ja pati dzīvo Cēsu pusē, Nītaurē, viņa
smejoties atbild, ka šeit darbojas princips: praviešus savās mājās
neatzīst. Dažbrīd pat šķietot – labāk, ja viņas tur nebūtu,
savukārt, atbraucot pie «Vēja zirdziņa», jūtas šim kolektīvam
piederīga un ļoti vajadzīga. Un vēl – «Vēja zirdziņš» var izpildīt
visas mākslinieces ieceres gan finansiāli, gan fiziski un morāli.
Diemžēl arī horeogrāfija jau ir pērkama lieta, tāpat kā jebkura
mākslas prece. «Es piedāvāju, gribi – ņem, gribi – neņem! Zinot to,
ka jelgavnieki manus darbus var gan nopirkt, gan izpildīt, es
reizēm pat pazeminu cenu,» pasmaida māksliniece. 

«Bildinājums» saņemts 2000. gadā
Ar «Vēja zirdziņu» un kolektīva vadītāju Aldu Skrastiņu horeogrāfe
pirmo reizi tikusies Jaunrades deju skatē 2000. gadā Valmierā. Viņa
tur eksperimentēja, dejā «Cūka griķos» saliekot kopā mazos
dejotājus ar lieliem. «Visiem iepatikās, arī A.Skrastiņai, un viņa
mani «bildināja» par horeogrāfi «Vēja zirdziņam». Jāteic, piekritu
uzreiz. Tā sākās mūsu sadarbība. Smējāmies, ka Milleniums mūs
saveda kopā,» tā L.Jansone. Un tā «Vēja zirdziņa» pūrā jau ir kādas
20 dejas un četri lieluzvedumi.

Nianse, kas glābj, – mūzika
Jautāta, kāpēc horeogrāfija, nevis, piemēram, komponēšana, ja jau
arī tas pa spēkam, viņa atzīst, ka ir no tiem cilvēkiem, kuriem
vajadzīga nepārtraukta kustība. «Savulaik dziedāju korī, piedalījos
dažādos svētkos, taču domāju, ka nav nekā nožēlojamāka, kā sēdēt un
sešas stundas dziedāt vai spēlēt kādu instrumentu sēžot. Uzskatu,
ka mūsu gadsimta lielākā kļūda ir tā, ka cilvēki nekustas, tāpēc
mums ir liekā svara problēmas, sklerozes, skoliozes un tā tālāk.
Veicot savu darbu, priecājos, ka paglābju no «sastinguma» lielu
daļu sabiedrības.
Māksliniece atzīst, ka reizēm šķiet – kaut kas varētu apstāties.
Cik tad cilvēks var izdomāt! Tomēr visam klāt stāvot viena nianse,
kas visu glābj, – mūzika. Tā ļoti daudz pasaka priekšā, ko un kā
darīt. «Mūsu valstī diemžēl komponisti nenodarbojas ar deju mūzikas
rakstīšanu. Viņi raksta dziesmas dziedāšanai, tāpēc mums daudzreiz
nākas pārveidot viņu veikumu. Domāju, ka viņi nav ar to
apmierināti, bet nekas cits mums neatliek. Pozitīvi ir tas, ka arī
pati varu komponēt mūziku, taču man nav iespēju to kvalitatīvi
ierakstīt. Profesionālā studijā tas maksā ļoti dārgi. Deja pati par
sevi nepastāv, jo skatītājs vispirms klausās mūziku un tad skatās,
kā tā sasaistās ar kustību. Un tikai tad, ja tās papildina viena
otru, veidojas horeogrāfija,» stāsta L.Jansone. 

Slauc govis draugu fermā
Viņasprāt, katram horeogrāfam jābūt arī deju kolektīva vadītājam,
jo vispirms jāpārbauda jaunā deja uz sava kolektīva, tikai tad var
dot to tālāk, tāpēc arī pati vada sešus deju kolektīvus. Mazākie
dejotāji ir pat divus trīs gadus veci. Tāpēc ļoti bieži ir tā, ka
viņa ar saviem dejotājiem izdara «melno darbu», bet «Vēja zirdziņš»
jau saņem gatavu produktu, tādu, kā tam jāizskatās. «Reizēm gadās
arī otrādi, jo ar horeogrāfiju ir tāpat kā ar gleznu – tā netop
vienā dienā. Var jau iecerēt daudz ko, bet rezultātā sanāk pavisam
citādāk,» atzīst māksliniece.
Runājot par darbu, viņa stāsta, ka nemaz tik ātri un viegli arī
lieluzvedumi nerodas, reizēm nākas sevi ļoti spiest, līdz pat
domai: es vairs nevaru. Tad vajadzīga atpūta un pilnīgi cita vide.
Tādos brīžos horeogrāfe dodas slaukt govis fermā. Protams, tas nav
bieži, bet gan tajās reizēs, kad šķiet – gals klāt. «Vislielākā
relaksācija man ir ieiet kūtī, sajust tās smaržu un iedot pasūkāt
delnu mazam teliņam. Šīs sajūtas man palīdz atgūt spēkus un
uzlādē,» tā māksliniece.

Pievienojas večiem
Jautāta par lielo jubileju, viņa atzīst, ka labprāt svin vārda, bet
ne dzimšanas dienas, jo viņai ir žēl, ka aizskrien gadi. «Tās ir
šausmas, jo visu mūžu piecdesmitgadīgus vīriešus un sievietes esmu
uzskatījusi par večiem un vecenēm, bet tagad pati viņiem
pievienojos,» tā horeogrāfe.
Starp citu – māksliniece savā jubilejas koncertā paralēli «Vēja
zirdziņa» dejām solās piepildīt savu kvēlāko vēlēšanos – pati kāpt
uz skatuves un dejot. «Es izvēlējos partneri, uzaicināju, un savā
jubilejas koncertā dejošu ar desmitkārtējo valsts čempionu
standartdejās Valdi Škutānu. Es priecājos, ka viņš piekrita dejot
ar mani, vecenīti. Mēs dejosim pie manas mīļākās mūzikas. Tā ir
grupa «Cosmos». Man patīk viss, ko viņi dzied, kā viņi izskatās, kā
kustas. Esmu grēkojusi, jo dažas dejas veidoju uz viņu mūzikas, lai
arī neesmu tās nopirkusi, bet tās dēļ esmu gatava iet arī cietumā,»
smejoties saka L.Jansone.
Koncertā piedalīsies arī horeogrāfes eņģelis – mazmeitiņa
Patrīcija. Par viņu L.Jansone teic: ja ilgāku laiku nevarot šo
eņģeli apmīļot, sākot šķist, ka mūza viņu pametusi. Vai Patrīcija
kādreiz dejos vecmāmiņas dejas, to rādīs laiks….