21. septembrī ar ekspertu diskusiju LLU un tikšanos Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā (ZRKAC) noslēdzās Latvijas Nacionālā attīstības plāna (NAP) līdz 2020. gadam sabiedriskās apspriešanas pasākumi, kas ar diskusijām sešās pilsētās turpinājās vairāk nekā mēnesi. Par plāna izstrādes gaitu un tā lomu valsts attīstībā atskaitījās Pārresoru koordinācijas centra (PKC) un ministriju amatpersonas.
Kopumā sabiedriskās apspriešanas gaitā ministrijas, valdības sociālie partneri, pašvaldības un iedzīvotāji iesūtījuši vairāk nekā 1500 priekšlikumu, kas līdz šim ir lielākais saņemto atsauksmju skaits sabiedriskās apspriešanas pasākumos. Jelgavā gan NAP apspriešana neguva plašu sabiedrības uzmanību, jo piektdienas pēcpusdienā ZRKAC telpās pasākumu apmeklēja mazliet vairāk nekā desmit pilsētnieku. Diskusijas laikā tika meklētas atbildes arī uz jautājumu, kādēļ cilvēki ir tik kūtri, lai izteiktu savu viedokli par valsts attīstību. Kā galvenais iemesls tika minēts ticības zudums tam, ka šāda veida plāni patiesi varētu īstenoties. Uzticību nav vairojuši arī līdzšinējie valdības solījumi, kuri arvien tiek atlikti uz tālākiem gadiem, lai gan vēl pavisam nesen tika pieteikti kā tūlītēji un neatliekami pasākumi. Tomēr neatkarīgi no tā, cik liela ir sabiedrības uzticība šim plānam, tas būs viens no galvenajiem kritērijiem ES struktūrfondu finansējuma sadalē. Faktiski šis plāns iezīmē to, kur turpmākos septiņus gadus tiks ieguldīta lielākā daļa no publiskā sektora investīcijām.
Kā ierasts, NAP pietrūkst konkrētības, tomēr citādi šis dokuments ir ievērības cienīgs, jo izstrādāts pietiekami kvalitatīvi, bez liekām atkāpēm par to, cik slikti mēs izskatāmies uz citu valstu fona un kas mums draud tuvākā vai tālākā nākotnē. Tas nav arī kārtējais nebeidzamo vēlmju saraksts, kuram līdzinājās iepriekšējais plāns. PKC speciālisti ir mēģinājuši koncentrēties uz dažām svarīgākajām lietām, tādēļ izstrādātā dokumenta versija ir salīdzinoši īsa un iekļaujas 58 lapaspusēs. Iespējams, tādēļ plānā daudziem uzdevumiem trūkst pamatojuma un atsevišķi uzstādījumi šķiet nereāli. Piemēram, maz ticams, ka pēc septiņiem gadiem vismaz 60 procenti valsts iedzīvotāju ar valsts un pašvaldību iestādēm komunicēs ar interneta starpniecību vai 95 procenti lauksaimniecībā izmantojamo platību tiks reāli apsaimniekotas.
Plāna vadmotīvs ir «ekonomiskais izrāviens», kuru varam tulkot kā aicinājumu ieguldīt tikai tajās jomās, kas patiešām dos rezultātu pārskatāmā laika periodā. Tieši tas raisa lielākās diskusijas un iebildumus, jo mazākās pašvaldības nevēlas samierināties ar to, ka lielākais naudas apjoms turpmākajos gados tiks ieguldīts tajās teritorijās, kurās ir potenciāls investīciju piesaistei un ir saglabājušies iedzīvotāji, kas varētu aizpildīt jaunās darba vietas.
«Ekonomiskā izrāviena» sasniegšanai NAP iezīmē trīs galvenās prioritātes: tautsaimniecības izaugsmi, cilvēku drošumspēju un izaugsmi atbalstošas teritorijas.
Andris Rāviņš, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs: «Šobrīd izstrādātā dokumenta redakcija ir pietiekami vispārīga, atstājot valdībai lielas manevra iespējas vienu vai otru prioritāti interpretēt pēc saviem ieskatiem. Svarīgi, lai NAP būtu iestrādātas reģionālās attīstības politikas pamatnostādnes, kas skaidri iezīmē to, kādi pakalpojumi būs jānodrošina dažāda līmeņa pašvaldībās, lai laikus sagatavotos un spētu nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem. Jau šobrīd iezīmējas pretrunas starp Ekonomikas ministrijas piedāvāto industriālo politiku un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vīziju par zaļāko valsti pasaulē.
Jāapzinās, ka mums nav laika plašām diskusijām un strīdiem, jo līdz oktobra beigām NAP jāprezentē Eiropā, kur jau šobrīd pilnā sparā notiek cīņa par līdzekļu sadali nākamajam plānošanas periodam. Ja mēs nevēlamies iesaistīties šajā procesā kā pēdējie, pēc pārpalikuma principa, tad jau šodien jābūt skaidrībai par to, ko un kā mēs vēlamies attīstīt.
Aizvadītajā plānošanas periodā viena no racionālākajām bija pilsētvides attīstības programma. Par šiem līdzekļiem rekonstruējām Raiņa ielu, Čakstes bulvāri, turpinās Lielās ielas rekonstrukcija, bet nākamgad tiks pabeigti arī Pasta salas labiekārtošanas darbi. Arī Briselē esam guvuši apstiprinājumu, ka vismaz pieci procenti no kopējā finansējuma nākamajam plānošanas periodam tiks atvēlēts pilsētvidei, tostarp Jelgavas projektiem.»
Baiba Rivža, LLU profesore: «NAP ir vairākas būtiskas funkcijas. Tā ir vienošanās starp sabiedrību un valsti par būtiskām vidēja termiņa prioritātēm, mērķiem un to sasniegšanas rādītājiem. Tāpat tas ir pamats ES struktūrfondu prioritāro virzienu noteikšanai nākamajam plānošanas periodam. Savā ziņā tas ir arī valsts biznesa plāns, kurā tiek noteikti tie virzieni, kuros tiks ieguldīti līdzekļi.
Plānā minēto «ekonomisko izrāvienu» var sasniegt tikai gudra un zināšanās balstīta sabiedrība, tādēļ pārsteidz, ka augstākā izglītība un zinātne NAP pieminēta tikai virspusēji. Lai sasniegtu NAP izvirzītos mērķus, mums jāpaaugstina studiju kvalitāte un konkurētspēja, kā arī pieejamība, paaugstinot ieguldījumus pētniecībā un attīstībā vismaz līdz trim procentiem no iekšzemes kopprodukta. Tāpat plānā būtu jāmaina akcenti, vairāk uzsverot reģionus, iesaistot pašvaldības un augstākās izglītības iestādes.»
Mārtiņš Krieviņš, Pārresoru koordinācijas centra vadītājs: «Esmu gandarīts par to, ka esam saņēmuši vairāk nekā 1500 priekšlikumu par NAP. Katrs no tiem tiks izskatīts atbilstoši iepriekš apstiprinātajai metodikai, pēc tam dokumenta gala redakciju iesniegsim valdībā, bet pēdējās iespējas veikt korekcijas būs Saeimas deputātiem. Tādēļ process pēc sabiedriskās apspriešanas nebūt vēl nav galā.
Strādājot pie NAP sākotnējās redakcijas, mūsu mērķis bija orientēties uz tām jomām un teritorijām, kurās investīcijas varētu nest lielāko atdevi. Jāapzinās, ka, attīstot nacionālās un reģionālās nozīmes centrus, mēs nodrošināsim ar darba vietām arī apkārtējo teritoriju iedzīvotājus, bet viņu samaksātie nodokļi atgriezīsies pašvaldībās. Tiekoties ar iedzīvotājiem, bieži esam saņēmuši pārmetumus, ka cilvēki nebrauks uz darba vietām, ja viņiem ceļā būs jāpavada pārāk ilgs laiks, tomēr pasaules pieredze liecina par pretējo. Darbs lielākajās Latvijas pilsētās katrā ziņā ir labāka alternatīva darba vietām ārpus valsts teritorijas.»
PRIORITĀTE: Tautsaimniecības izaugsme Šī prioritāte ir orientēta uz produktīvi strādājošu uzņēmumu skaita pieaugumu, atbalstot tādus investīciju projektus, kuros ieguldītie resursi nodrošinās lielāko atdevi. Akcents likts uz pētniecību un inovācijām kā priekšnoteikumu augstākai konkurētspējai. Tajā pašā laikā NAP neiezīmē kādas prioritārās nozares, atstājot iespēju brīvai konkurencei starp uzņēmumiem. Kā atsevišķs rīcības virziens izdalīta energoefektivitāte ar mērķi panākt, lai līdz 2020. gadam vismaz 40 procenti enerģijas tiktu saražota no atjaunojamiem resursiem.
PRIORITĀTE: Cilvēka drošumspēja Prioritātes mērķis ir radīt spēcīgu vidusšķiru un apturēt iedzīvotāju skaita samazināšanos, liekot uzsvaru uz nevienlīdzības samazināšanu starp dažādām iedzīvotāju grupām. Šajā plāna sadaļā tiek runāts par pasākumiem, kas orientēti uz patriotisma un dzimstības veicināšanu, sabiedrības veselības stāvokļa uzlabošanu, kompetenču un prasmju attīstību, lai iedzīvotāji tiktu nodrošināti ar cienīgu darbu.
PRIORITĀTE: Izaugsmi atbalstošas teritorijas Šī prioritāte paredz aktivitātes, kas vērstas uz līdzvērtīgu darba iespēju un dzīves apstākļu nodrošināšanu visu reģionu iedzīvotājiem, izmantojot katras teritorijas priekšrocības, akcentējot nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centrus, kuros tiks sniegta lielākā daļa no valsts un pašvaldības iestāžu pakalpojumiem.
Sagatavoja Jānis Kovaļevskis, foto Ivars Veiliņš
27.3 °C,
2.8 m/s,
64.6 % 
27.3 °C,
2.8 m/s,
64.6 %