25.7 °C, 4.1 m/s, 35.1 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāNarkoloģe atklāj pusaudžu smēķēšanas iemeslus
Narkoloģe atklāj pusaudžu smēķēšanas iemeslus
03/10/2018

Jaunākajā sabiedrības veselības mērījumā noskaidrota satraucoša tendence – puse jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem mēdz smēķēt, turklāt trešdaļa to dara regulāri, liecina jaunākais «Mana Aptieka&Apotheka Veselības indekss». Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pusaudžu narkoloģe Maija Žuka–Jēkabsone informē vecākus par jauniešu smēķēšanas iemesliem un to, kā rīkoties šādā situācijā.

«Pusaudžu vecumposms ir vienlaikus sarežģīts un interesants
periods kā vecākiem, tā pašam pusaudzim. No vienas puses, vecāki
vēlas, lai pusaudzis ir saprātīgs un atbildīgs kā pieaugušais, bet
tajā pašā laikā klausa vecākus kā mazs bērns. Savukārt pusaudzis
grib būt pieaudzis un nevēlas klausīt vecākiem, tāpēc viņš savu
patstāvību cenšas realizēt, izvēloties ekstrēmus sporta veidus vai
lietotojot atkarību izraisošas vielas. Pusaudzis tiecas iepazīt
sevi, socializēties. Smēķēšana un citas pieaugušo darbības ir
simbols, ar kuru tiek demonstrēta tieksme pēc neatkarības no
vecākiem. Prakse rāda – ja savlaicīgi tiek identificēts smēķēšanas
iemesls, visticamāk nelāgais ieradums nekļūs par atkarību,» norāda
M.Žuka-Jēkabsone, papildinot, ka iemesli var būt dažādi.

Viens no biežākajiem iemesliem ir atdarināšana, proti, bērni un
jaunieši nereti sāk smēķēt, jo tā dara viņa vecāki – šādos
gadījumos, ja vecāki nevēlas, lai jaunietis smēķētu, viņiem pašiem
ir jāatbrīvojas no kaitīgā ieraduma, rādot pozitīvu piemēru. Vēl
viens no iemesliem var būt atbalsta un uzmanības trūkums. Proti, tā
vietā, lai tikai pamācītu jaunieti, vecākiem jādod skaidrs signāls,
ka viņi vienmēr atbalstīs savu bērnu, arī nepatīkamākajās
situācijās. Tāpat pusaudžu narkoloģe uzsver, ka bieži iedzīvošanās
atkarībās saistīta ar šaubām, vai ģimene viņu mīl tādu, kāds viņš
ir. Tas notiek situācijas, kad, piemēram, vecāki salīdzina jaunieti
ar citiem, uzstāj mācīties to, ko paši kādreiz vēlējušies vai apgūt
to pašu profesiju, kurā strādājusi ģimene paaudžu paaudzēs.
Narkoloģe skaidro, ka vecākiem jāļauj jaunietim izpausties. Tāpat,
ja jaunietis sācis smēķēt, vecākiem ieteicams pievērst uzmanību
jaunieša vispārējai pašsajūtai un garastāvoklim – vai tajā
saskatāmas pazīmes, kas varētu būt saistītas ar depresiju vai
emocionālu vardarbību, piemēram, skolā vai klasē. Pusaudžu gadījumā
nav jārunā par smēķēšanu kā tādu, bet gan par iemesliem, kas to
veicina. Narkoloģe skaidro, ka jaunieši nemeklē nikotīnu – viņiem
ir vajadzīgs pats process, tas šķietami nomierina un turklāt palīdz
socializēties.

M.Žuka–Jēkabsone norāda, ka pirmais solis, kā vecākiem pareizi
rīkoties, ja jaunietis sācis smēķēt, ir sākt ar sevi. Piemēram,
psiholoģiski strādāt ar sevi, censties izprast jaunieti, lasot
literatūru, apmeklējot atbalsta grupas vecākiem, iegūstot zināšanas
un sapratni par pusaudžu vecumposmu. Sarežģītākos gadījumos, kad
vecākiem neizdodas izprast jaunieti vai problēmas ir jau ieilgušas,
palīdzību var meklēt pie speciālistiem – bērnu un jauniešu
narkologa, psihologa, psihoterapeita vai atkarību profilakses
speciālista.

«Apotheka» komunikācijas vadītāja Inga Cīrule informē, ka ir
vietas, kur speciālistu pakalpojumi pieejami bez maksas. Piemēram,
BKUS Pusaudžu resursu centrā pieejama bezmaksas programma
jauniešiem vecumā no 12 līdz 18 gadiem. Vairāk par to var uzzināt
zvanot pa tālruni 29164747 vai rakstot pa e-pastu
info@pusaudzim.lv.

Foto: no «Jelgavas Vēstneša» arhīva