Pilsētā

Anna Afanasjeva

LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis ziņojumā akcentēja trīs
pamatjautājumus. Proti, krīzes apstākļos iedzīvotājiem svarīgi
nodrošināt vismaz minimālos pašvaldību pakalpojumus. Tāpēc nedrīkst
pieļaut tālāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un pašvaldību
budžeta samazinājumu. Savukārt, lai saglabātu tiesiskas valsts
pamatprincipus, krīzes laikā jāatsakās no likumu un MK noteikumu
obligātā rakstura, bet ekonomikas atdzīvināšanas nolūkā būtiska
valsts aizņēmuma daļa jānovirza pašvaldībām publiskās
infrastruktūras iepirkumiem.

Kongresā tika uzsvērts, ka valsts problēmas nevar risināt uz
pašvaldību budžeta rēķina. Svarīgi nekavējoties laist apritē
Eiropas naudu un bez kavēšanās mazināt birokrātisko
sistēmu. 

LPS padomnieks ekonomikas politikas jautājumos Māris Pūķis
«Jelgavas Vēstnesim» deklarāciju sakarā uzsver, ka LPS priekšlikumi
ir pietiekami nopietni un kontekstā ar to, ko apspriež un dara
citās ES valstīs. «Pašvaldībām tagad ir svarīgi, lai jebkurš
iedzīvotājs var uzzināt, kādi normatīvi viņa pašvaldībā ir
samazināti, un paļauties, ka pārējie normatīvi tiks pildīti. Citādi
tagad likumi it kā ir, bet nerakstītā veidā ne valsts, ne
pašvaldības tos pilnā apjomā izpildīt nespēj. Nav brīnums, ka
cilvēki nesaprot, kas notiek,» domā M.Pūķis.

Kongresa galveno sāli viņš saskata ekonomikas atdzīvināšanā.
Daļa budžeta vai stabilizācijas naudas jānovirza pašvaldībām, lai
tās proporcionāli iedzīvotāju skaitam saņemtu resursus ēku
siltināšanai, ceļu būvniecībai, skolu infrastruktūrai un citiem
ieguldījumiem, kas svarīgi attīstībai. «Tā katrā teritorijā, ne
tikai Rīgā, kaut nedaudz atjaunotos celtniecība. Valdība izskatās
diezgan apjukusi, birokrātiskais aparāts, cīnīdamies par savu
izdzīvošanu, neļauj pieņemt operatīvus lēmumus. Valdība nespēj
palaist ES struktūrfondu projektus, tie pusotru gadu ir iesaldēti.
Ir tikai plātīšanās, ka to darīs. Ekonomika tāpēc cieš lielus
zaudējumus. Protams, arī pašvaldībām ir daudz trūkumu, tomēr tās ir
spējīgas uz operatīvu rīcību dažu nedēļu laikā. Ja ekonomiku
nestabilizēsim jau tagad, vēlāk būs jāmaksā trīskārtīgi,» uzsver
M.Pūķis.  

LPS padomnieks Aino Salmiņš, kura pārziņā ir tehniskās
problēmas, tostarp ielas un ceļi, uzsver, ka pēc Valsts autoceļu
fonda (ACF) atjaunošanas pašvaldības atkal nonākušas pie tā paša
beztiesiskuma, kāds bija, kad fondu likvidēja. Proti, no decembra
atskaitījumiem ACF vairs nav piesaistes ne akcīzes nodoklim, ne
transporta nodevai, kaut likums ir. Pašvaldību ielām un autoceļiem
finansējums salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazināts teju par 50
procentiem, kamēr valsts autoceļiem – tikai par 21 procentu. «Tā ir
zādzība, valdības sēdē tā arī pateicu,» strikts ir
A.Salmiņš. 

Pašreizējā valdība proporciju naudas sadalījumam starp valsts
un pašvaldību ceļiem atjaunoja kādreizējā līmenī (70:30), bet tas
nenozīmē, ka naudas būs vairāk, – nesen notikušo sarunu Satiksmes
ministrijā (SM) raksturo padomnieks, piebilzdams, ka otrās šķiras
ceļiem finansējums šogad vispār noņemts. 

«Esam kārtējo reizi uzmesti,» komentē speciālists,
skaidrodams, ka faktiski pašvaldību ielas un ceļi veido divas
trešdaļas no Latvijas autoceļu kopējā apjoma. Pērn veiktie aprēķini
pēc SM izmantotās metodes liecina, ka 60 procentiem līdzekļu
jānonāk pašvaldību ielu un ceļu uzturēšanai, bet 40 – valsts
ceļiem. «Šajā jomā pastāv vēl vienas šķēres – no ES naudas valsts
ceļiem nonāk 80, bet pašvaldību ceļiem – 20 procenti līdzekļu.
Tāpēc ceļi ir tas, par ko pašvaldības debatē visvairāk un ir
gatavas streikot,» uzskata A.Salmiņš. 

M.Pūķis uzsver, ka valdība ne vienmēr rīkojas korekti, runā
vienu, bet dara citu. Tāpat vērojama vāja koordinācija starp
ministrijām. «Tipisks piemērs ir algas pirmsskolas iestāžu
pedagogiem. Ministrijai uzdod samazināt izdevumus. Tā izdomā, ka
varētu nemaksāt algas bērnudārzu audzinātājām. Tas nekas, ka trīs
gadus tas darīts un likums paredz pienākumu maksāt,» pašvaldību
sāpi pauž padomnieks.

Valsts prezidenta Valda Zatlera viedokli par stāvokli
ekonomikā, ka budžets ir 2005. gada līmenī, kad neviens nerunāja
par krīzi, sabrukumu, bezcerību un depresiju, pašvaldību pārstāvji
vērtēja kā nomierinošu, nevis ekonomiski izsvērtu. Jo atšķirības ir
būtiskas. Iedzīvotājiem tagad ir mazāk naudas un daudz vairāk
kredītu, ar katru nedēļu samazinās strādājošo skaits un temps, kā
pašvaldību kasē ienāk galvenais resurss – iedzīvotāju ienākuma
nodoklis. 

«Trakākais, ka krīzi pa īstam neapzinās ne prezidents, ne
ministrijas, ne ierēdņi. Domā, ka tāpat viss noregulēsies.
Pašvaldības situāciju jūt nopietnāk. Nav pareizi nemitīgi aicināt
knapināties, vajag sākt tērēt! Pat Hitlers krīzes laikā būvēja
ceļus. Ir kaut kas jādara – vai nu jāremontē ceļi, vai jāveic
energoefektivitātes pasākumi, lai noplakušo ekonomiskās aktivitātes
balonu atkal uzpūstu. Vai tas izdosies, nav zināms. Katrā ziņā
pašvaldības ir ļoti neapmierinātas ar esošo situāciju,» papildina
LPS padomnieks transporta jautājumos A.Salmiņš.

Savukārt reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs
Edgars Zalāns aicināja LPS emocionālās rezolūcijas pārvērst
konkrētos priekšlikumos. Bet citādi pauda izpratni par prasībām tik
lielu atbildības nastu šajā situācijā nenovelt uz pašvaldībām,
uzsvērdams, ka krīzes apstākļos «nevar primitīvi griezt, bet ir
radoši jāpārveido». Ministrs uzsvēra, ka jāmaina publiskās
pārvaldes filosofija un valdībai jānonāk pie uzticības pašvaldībām.
Tāpat viņš atzina, ka aizliegums pašvaldībām aizņemties līdzekļus
apdraud aizsākto projektu realizāciju, un apliecināja gatavību
darīt visu iespējamo, lai pašvaldību infrastruktūras attīstības
veicināšanai varētu izmantot ES naudu. 

Pašvaldību pārstāvji viņa runu pielīdzināja kongresa
rezolūcijām, bet priekšlikumus vērtēja kā atbalstāmus. Vienīgā
problēma – vai valdība spēs sastrādāties un partijas savā starpā
nesāks karot, kā rezultātā atkal nekas nenotiks. 

LPS kongress notika ar devīzi «Krīzi pārvarēsim, ja strādāsim
kopā!». Tā gaisotne un pašvaldību līdzšinējā rīcība liecināja, ka
izpratne par situāciju dažādās vietās ir atšķirīga. Netrūkst
pašvaldību, kur atalgojums vēl nav samazināts vispār, tiek domāts
tikai par to, kā pašiem, nesamazinot ienākumus, izdzīvot līdz
vēlēšanām, bet pēc tam – kaut vai ūdens plūdi. Vienlaikus ir
pašvaldības, kas atalgojumu saviem darbiniekiem apcirpušas pat no
iepriekšējā gada minimālās algas līmeņa. 

M.Pūķis neņemas komentēt visus gadījumus. Vien norāda, ka
vidējais atalgojuma samazinājums pašvaldībās ir ievērojami lielāks
nekā valsts sektorā, un pieļauj, ka pirmajā kārtā vietējā vara
ievērojusi abus premjera Godmaņa papildu nosacījumus – nav
aiztikusi pedagogus un tos, kam atalgojums ir zemāks par 360
latiem. Tādējādi uz daudzām lauku pašvaldībām algas samazinājums
neattiecās. 

Uz jautājumu, kāpēc arī pašvaldību vidū vērojama vienaldzība
pret notiekošo un reizēm nekompetenta rīcība, M.Pūķis teic, ka par
to vajadzēja domāt tiem, kas bīdīja novadu reformu. «Dažādos laikos
pieņemti divi politiski bezatbildīgi lēmumi, katrs no tiem negatīvi
ietekmē konkrētas lietas. Pirmā muļķība bija lēmums likvidēt rajonu
padomes. Tas nevairoja šo struktūru efektivitāti. Otrs – likvidēt
pagastus un pilsētas. Ekonomisku pierādījumu, ka novads būs labāks,
nav. Protams, tas var strādāt, pakāpeniski meklējot efektīvākus
veidus. Bet pārejas posms vienmēr ir sāpīgs. 

Arī somiem ir kurss uz pašvaldību apvienošanu. Tam dots 30
gadu termiņš. Viņi nekur nesteidzas, ļauj apvienoties brīvprātīgi,
aplēsuši, ka pozitīvu rezultātu var gaidīt 3 – 5 gadus pēc
apvienošanās. Pašvaldības saņem nozīmīgu valsts dotāciju. Tā notiek
attīstītas ekonomikas valstī. Ko mēs varam gribēt? Kad struktūras
jauc ārā un dezorganizē darbu, nekur sevišķi labi neiet.»

 

Pieļauj protestus

Kongresā pieņēma četras rezolūcijas: «Par tiesiskumu
ekonomiskās krīzes apstākļos», «Par valsts minimālajām garantijām
pašvaldību pakalpojumu nodrošināšanai ekonomiskās krīzes
apstākļos», «Par pašvaldību lomu ekonomiskās krīzes apstākļos» un
«Par rīcību, ja valdība neievēros pašvaldību prasības ekonomiskās
krīzes apstākļos».

Rezolūcijās LPS aicina Saeimu un valdību pieņemt likumprojektu
«Par pašvaldības regulējošo tiesību normu statusu ekonomiskās
krīzes apstākļos» vai citu likumu, kas krīzes periodā atzīst
pašvaldības regulējošās tiesību normas par ieteicamām, nevis
obligātām, kā arī atļauj pašvaldībām ar budžeta grozījumiem vai
saistošajiem noteikumiem noteikt, kādas atkāpes ir spēkā
pašvaldības teritorijā. 

LPS aicina atteikties no Saeimas deputātu parakstītajā
Memorandā par neatliekamajiem pasākumiem valsts maksātspējas
nodrošināšanā paustās ieceres samazināt mērķdotācijas pašvaldību
investīcijām un Valsts autoceļu fonda izdevumus.

Rezolūcijā par pašvaldību lomu uzsvērts, ka «līdzekļu
taupīšana un darba algu samazināšana, ja to nepapildina ekonomikas
atveseļošanas pasākumi, ir destabilizējoša un strauji novedīs
valsti līdz kraham». Valdībai sarunās ar Starptautisko Valūtas
fondu un Eiropas Komisiju jāpierāda, ka pašvaldībām jāļauj veikt
decentralizētus publiskos iepirkumus līdz 200 miljonu latu apjomā
gadā. Tas veicinās situācijas stabilizāciju un pakāpenisku izeju no
krīzes. LPS arī aicina nodrošināt pašvaldībām ienākumus līmenī no
IIN 2008. gada decembrī pieņemtās budžeta prognozes, palielinot
atskaitījuma likmi no IIN pašvaldību budžetā ne mazāk kā 93
procentus, bet nodokļa neizpildes gadījumā kompensēt iztrūkumu no
valsts budžeta.

LPS valdei uzdots turpināt sarunas ar valdību par prasību
izpildi, bet LPS dome pilnvarota sekot situācijai valstī. Gadījumā,
ja valdība neieklausīsies pašvaldību prasībās, tās patur tiesības
savā teritorijā izsludināt ārkārtas situāciju, streikot, aicināt
rīkot ārkārtas Saeimas vēlēšanas vai veikt citus protesta
pasākumus. 

 

«Ļoti svarīgi ir apgūt ES struktūrfondu naudu, kā arī risināt
energoefektivitātes jautājumus. Ir jāpārskata līdzšinējās ES
programmas, līdzekļus novirzot mērķiem, kas pašreizējā situācijā ir
svarīgi un no kā visiem būtu labums – bērnudārziem,
infrastruktūrai, minētajai energoefektivitātei. Pēdējā programmā
pašvaldības nevar iesniegt projektus, bet var kalpot kā iniciatīvas
veicinātāji. 

Smagākā diskusija, gandrīz līdz kašķim aizgāja, kongresā
izvērtās par naudas plūsmas sekošanu līdzi skolēnam. Lielo pilsētu
asociācija pat piedraudēja, ka pielietos savas veto tiesības.
Pilsētu skolās izmaksas ir mazākas nekā nelielajās mazo pašvaldību
skolās. Jelgavā vienam skolēnam tie ir 22 lati mēnesī. Savukārt
Svētes pamatskolā, piemēram, veseli 70 lati! Tas nav
pieņemami.»

«Mūsu vēlme ir finansējuma sadaļā panākt ne vien pilnīgu
iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieskaitīšanu pašvaldību budžetā, bet
arī to, lai valdība garantētu kompensācijas nodokļa neizpildes
gadījumā. Tas ir vēl būtiskāk. Tāpat svarīgi, lai pašvaldībām
atļauj ņemt kredītus valsts investīciju programmas projektu
realizācijai. Jelgavā valsts nauda projektiem apgūta 60 procentu
apmērā. Aizliegums ņemt kredītus nozīmē, ka nevarēsim pabeigt
iesāktos objektus. Pašvaldību ministra runā priecē, ka iespējams
veidot īpašu programmu, kur pašvaldības minētajiem mērķiem varētu
saņemt līdzekļus. Ja Starptautiskais Valūtas fonds turpinās iebilst
pret kredītiem, programmu iedarbinās. Galu galā valsts investīcijām
atvēlējusi 27 miljonus latu. Ja objekti netiek pabeigti, Valsts
kontrole to var traktēt kā līdzekļu izšķērdēšanu.»

«Šis ir pašvaldību atvadu kongress. Pēc vēlēšanām būs
vajadzīgi citi mērogi un domāšana. Negribu teikt, ka visas
pašvaldību grupas it visā ir vienotas. Lielās pilsētas, tāpat kā
pārējās pašvaldības, pašreizējā situācija satrauc, un kongresa
rezolūcijās nekas no zila gaisa nav paņemts. Galvenais, lai
dokumentos pēkšņi neparādās kādi brīnumi, piemēram, par tām pašām
izlīdzināšanās naudām. Cik gadus blakus pagasti, kuru teritorijās
dzīvojošie bērni apmeklējuši pilsētu skolas, dzīvojuši uz pilsētu
rēķina?!

Valmierā galvenais, lai noturas visi lielākie uzņēmumi. Mazais
bizness vairāk vai mazāk izdzīvos. Galvenais, lai sākas ES
struktūrfondu naudas apgūšana. 800 miljoni ir summa, uz kā
atsperties.» 

«Šis pašvaldībām ir sarežģīts, būtisku pārmaiņu gads – no 536
paliks 130. Svarīgi, lai jaunās pašvaldības izveidojas lemtspējīgas
un spēj strādāt tā, lai teritorijas attīstītu. Daļa no pašreizējām
labākajā gadījumā ir spējīgas sevi uzturēt, nevis
attīstīties.

Lielajām pilsētām ir līdzīgas problēmas un mērķi, lai gan ir
arī savas atšķirības. Svarīgi problēmas risināt kopīgi, jo no
valsts institūciju puses diezgan bieži jāsaskaras ar neizsvērtām un
absurdām lietām. 

Daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošana ir viens no
svarīgākajiem uzdevumiem, kas pašvaldībām sadarbībā ar valsts
atbalsta un ES struktūrfondu finansējumu būtu jārisina, lai
iedzīvotājiem samazinātu maksājumus par apkuri. Pašlaik piešķirto
līdzekļu ir par maz. Redzu, ka Liepājā cilvēki ir iekustināti –
katrā dzīvojamā masīvā ir siltinātas mājas, ko citiem redzēt.
Galvenais rezultāts ir siltumenerģijas ietaupījums 30 – 40 procentu
apmērā atkarībā no tā, kādā veidā – kompleksi vai soli pa solim –
veikti uzlabojumi.»