16.7 °C, 1.7 m/s, 98.6 %

Pilsētā

Nav dūmu bez uguns
26/02/2009
Lai gan ne viens vien būvmateriālu tirgotājs nekautrējas
slavēt savu pārdevēju prasmi un pieredzi klientu apkalpošanā, tomēr
«Jelgavas Vēstneša» novērojumi un aptaujāto pircēju domas liecina,
ka apkalpošanas kultūra, neraugoties uz veikalnieku teikto, klibo.
Protams, arī pircēji šajos laikos ir uzvilkti, tomēr piedzīvot
fēlerus un augstprātību gadās arī labdabīgi noskaņotiem cilvēkiem,
kas nevienam nav parādā. Arī portālā www.tavsdarbs.lv par
konkrētiem uzņēmumiem izteiktie viedokļi apliecina, ka ne visur ar
gaisotni un mikroklimatu kolektīvos ir tik labi, kā tiek stāstīts.
Protams, zināma negatīvisma daļa norakstāma uz aizvainoto jūtu
uzplūdu rēķina, taču parasti nav dūmu bez uguns. Nav skaidrs, kāpēc
pārdevēji pircējus ar gariem zobiem apkalpo arī tajos veikalos, kur
darbinieku atalgojums nav samazināts. Tātad nauda nav vienīgais
faktors. Iespējams, sava daļa taisnības ir Rīgava kungam, kurš
teic, ka arī pārdevēji kā sabiedrības locekļi atspoguļo pie mums
valdošo noskaņojumu, bet nereti arī pircēji paši uz līdzenas vietas
izraisa konfliktu. Un tomēr!
• Jelgavniece meistara uzdevumā koka vai parketa špakteles
meklējumos ar lamināta dēļa paraugu devusies uz dzīvesvietai tuvāko
veikalu MNL. Pārdevējs, minot piemērus svešās valodās, uzreiz
noprasījis, kāds špakteles tonis īsti vajadzīgs, dēļa paraudziņš tā
noteikšanai nederot. Tad ieteicis vērsties pie lamināta
pārdevējiem. Taču arī tie nav jaudājuši palīdzēt, jo līdzīga toņa
veikalā nav bijis. Vien pieļāvuši, ka varētu būt ozola vai apses.
Kad kliente to darījusi zināmu lielajam gudriniekam, izrādījies, ka
pārdotavā nav nedz viena, nedz otra veida piemērota toņa tepes.
Nācies meklēt citā veikalā. Pircējai gan mēle niezējusi atbilstoši
lecīgā tonī atteikt, ka patiešām zinošam speciālistam toņa
noteikšanai tomēr vajadzētu pietikt ar lamināta paraugu.
• Citai klientei, kam cienītais nepareizi aprēķinājis
nepieciešamā lamināta daudzumu, tajā pašā veikalā nācies
noklausīties lekciju, pirms cik gadiem viņa tādu preci pirkusi, jo
tādu click savienojumu veikalā sen neesot, diez vai tādus vispār
ražojot. Pircēja nav sapratusi pārdevēja motīvus, jo meistars pirms
divām nedēļām citviet pirkto laminātu atzinis pat par visai
kvalitatīvu. 
• Pie vienas reizes jelgavniece nolēmusi iegādāties matētu
pakaramo vannas istabai un patiešām priecājusies, kad pārdevēja
zemstikla letē norādījusi uz piemērotāko. Taču līdz čeka
izrakstīšanai nācies pagaidīt – kāds augstākstāvošs darbinieks
kolēģei sācis stāstīt, ka nākamajā dienā jāatbrīvo atslēgu plaukti,
jo piegādātājs preci ņemšot ārā… «Laikam jau vadošiem
darbiniekiem ir svarīgāk izpatikt augstākstāvošiem priekšniekiem,
nekā ļaut, lai pārdevēja apkalpo pircēju, no kura attieksmes, nevis
priekšnieka šajos laikos veikala ieņēmumi atkarīgi,» nodomājusi
pircēja.
• Kāds mājas būvētājs piepilsētā preci iegādājies gan
«Kuršos», gan «Pilsētā». Lai gan materiālu apjoms abos veikalos
bijis pieklājīgs, «Pilsētā» paskaidrots, ka uzņēmuma automašīnas
cita veikala teritorijā neiebrauc. Klients braucis atpakaļ uz
kaimiņu tirgotavu, kuras transports atbraucis pēc konkurentu
veikalā pirktās preces…  
• Kādai ģimenes ārstei, regulārai MNL klientei, gadījies kas
tāds, ko pat laikā, kad veikalos apmeklētāji mudžējuši kā stropā,
nav nācies piedzīvot. Proti, dokumentu izvietošanai praksē viņa
iegādājusies divus virtuves skapīšus. Kādā vakarā, kad vīrs sācis
skapīti salikt, konstatēts, ka kastē abiem trūkst aizmugures
sieniņu, darbs palicis pusratā. Nākamajā dienā darba turpināšanai
sarunāts vīrs, kas visiem piedāvājies izpalīdzēt. Izrādījies, ka
skapīši ir dažādos toņos. Pircēja jau iepriekšējā dienā ievērojusi,
ka prasītā vietā skapītis ir tumšāks, taču to vēl varētu pieciest.
Bet nu dažādās krāsas nekādi nav klapējušas blakus. Pa vidu visam
pircēja vēl dabūjusi braukt pie grāmatvedes pēc čeka, lai pierādītu
pirkumu…
• Lai gan veikali it kā piedāvā visu, tomēr vajadzības
gadījumā konkrētā pirkuma meklējumos nākas izbraukāt visu pilsētu.
Nestandarta izmēra gadījumos problemātiski nopirkt pat pēdējos
gados daudzu iecienītās aizkaru sliedes. Veikalā MNL piedāvā tikai
konkrētos garumos, ar sānmalām un citiem pričendāļiem
nokomplektētas. «Kuršos» tobrīd pieejamajām nav atbilstoša sliežu
skaita, arī «Pilsētā» prece nav pieejama tūlīt. Vienīgi «K-rautā»
izdodas tikt pie sliedēm. Bet šajā tirgotavā, šķiet, to vien var
darīt kā medīt pārdevējus. Kamēr saņem sliedes, lampu pārdevēja
noziedējusi. Savukārt pēc tam pa veikalu jāmeklē elektroierīču
pārdevējs, lai piemeklētu lampai vadu, un tā bez gala…
• Citiem klientiem, kas decembrī iegādājušies laminātu un ne
bez grūtībām atraduši pārdevēju, nācies uzklausīt īgnu iebildi:
«Sak’, ko gan var gribēt, ja cilvēkiem jāraujas pa divām
nodaļām.» 
• Nākas atdurties arī pret krājumu papildināšanas problēmām.
Piemēram, veikalā «K-rauta», jautājot pēc mēbeļu magnētiņiem, nākas
uzklausīt, ka tie kādu laiku jau izpirkti. Kad atkal būs nopērkami,
paliek miglā tīts. Arī «Kuršu» pārdevēja prot lepni paziņot, ka
mazākā platuma līmplēves, kas pirms nedēļas bija vairumā, ir
izpirktas…