23.6 °C, 3 m/s, 76.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāNe vienmēr pēc 14 dienām patversmē nonākušo dzīvnieku iemidzina
Ne vienmēr pēc 14 dienām patversmē nonākušo dzīvnieku iemidzina
22/06/2014

«Vai Jelgavas patversmē dzīvniekus tur tik ilgi, kamēr atrodas saimnieks, vai arī pēc noteikta laika iemidzina?» vēlas zināt Egija.

www.jelgavasvestnesis.lv

«Vai Jelgavas patversmē
dzīvniekus tur tik ilgi, kamēr atrodas saimnieks, vai arī pēc
noteikta laika iemidzina?» vēlas zināt Egija.

LLU Veterinārmedicīnas fakultātes mazo
dzīvnieku patversmes vadītāja Unda Ģēģere skaidro, ka saskaņā ar
likumdošanu visus dzīvniekus, kas uzņemti patversmē, obligāti
jāizmitina 14 diennaktis un uzturēšanās izdevumus apmaksā
pašvaldība, no kuras tie nākuši un ar kuru patversmei ir noslēgts
līgums. Tos, kas uzņemti kā bezsaimnieka klaiņojoši dzīvnieki, šo
14 dienu laikā nevar nodot adopcijai, jo jāgaida īpašnieks. «Tātad,
ja dzīvnieku tā agrākais īpašnieks kādu iemeslu dēļ ir pametis uz
ielas vai piesietu pie patversmes sētas, pirmās 14 dienas attiecībā
uz to patversme nevar pieņemt nekādus lēmumus – ne nodot adopcijai,
ne sterilizēt, arī ne eitanazēt, pat ja tā būtu dzīvniekam, lai arī
šķietami nežēlīga, tomēr labākā izeja. Jo var gadīties, ka vecais,
aklais, novārgušais un audzējiem klātais šunelis kādai tantītei ir
visas dzīves jēga un vienkārši ir pasprucis savā vaļā,» stāsta
U.Ģēgere. Bet, sākot ar 15 dienu, dzīvnieks pāriet patversmes
īpašumā, un likums paredz, ka attiecībā uz to patversme var pieņemt
lēmumu par nodošanu vai atstāšanu adopcijai vai arī eitanāziju. «Ja
dzīvnieks patversmē nonāk ar pavaddokumentiem, ka saimnieks no tā
attiecies, tas uzreiz pāriet patversmes īpašumā un ir nododams
adopcijai. Parasti gan sākumā cenšamies pavērot dzīvnieka uzvedību,
raksturu, noskaidrot veselības stāvokli un tikai tad viņu piedāvāt
adopcijai,» piebilst viņa.

Dzīvnieki patversmē galvenokārt nonāk
saskaņā ar pašvaldības rīkojumu pēc tam, kad no iedzīvotājiem
saņemts ziņojums par klaiņojošu, pamestu, pieklīdušu, agresīvu vai
ievainotu dzīvnieku (POIC tālrunis – 8787). Arī kaķu kolonijas tiek
izķertas pēc iedzīvotāju pieprasījuma saskaņā ar plānu. «Aiz katra
noķertā un patversmē nogādātā dzīvnieka stāv kāds ziņotājs – tā nav
ne pašvaldības, ne dzīvnieku ķērāju, ne arī mūsu «pašdarbība».
Tāpēc īpaši privātmāju rajonu iedzīvotājus, kuros parasti kaimiņi
pārzina viens otra dzīvniekus, gribu lūgt: ja redzat, ka tiek
noķerts vai no kāda pagalma izmucis dzīvnieks, paziņojiet, lūdzu,
par to saimniekiem, lai «bēglis» ātrāk atgrieztos mājās, iespējams,
līdz patversmei nemaz nenonācis. Ja esat novērojuši, ka kaimiņš
savus dzīvniekus atstāj novārtā, ļauj tiem regulāri klaiņot un
traucēt apkārtējos, jāvēršas Pārtikas un veterinārajā dienestā un
Pašvaldības policijā ar iesniegumu,» tā viņa.

Pēdējā pusgadā patversmē kopā uzņemti
123 suņi, 166 kaķi, mājas sesks, divi truši un kāmis. Pie īstajiem
saimniekiem atgriezušies 52 suņi un septiņi kaķi, adoptēti 45 suņi,
45 kaķi, abi truši, mājas sesks un arī kāmis. «19 minču tālāku
aprūpi uzņēmies «MinkuSOS». Runājot par dzīvniekiem, kas
atgriezušies pie īpašnieka, jāteic, ka vēl pirms dažiem gadiem šis
skaitlis «salasījās» kopā labi ja divos gados, kaut arī uzņemto
dzīvnieku skaits bija lielāks, taču ar katru gadu situācija
uzlabojas,» piebilst U.Ģēģere.

Šobrīd patversmē vecos un jaunos
īpašniekus gaida 30 suņi un 38 kaķi. Patversmē vienlaicīgi var
izmitināt apmēram 40 – 50 suņus un tikpat kaķu.

Mazo dzīvnieku izolatora vadītāja
informē – lai dzīvnieku adoptētu, iepriekš var sazvanīties, lai
vienotos par apmeklējuma laiku un uzzinātu par piedāvājumā
esošajiem dzīvniekiem (tālrunis – 63021924, 25466077 vai 63024665).
«Ja pēc apmeklējuma esat pie mums atradis savu jauno ģimenes
locekli un draugu, jānokārto formalitātes – jāaizpilda adopcijas
protokols, ar parakstu apliecinot, ka apzināties jauno atbildību un
pienākumus, un jāatstāj ziedojums (iespējas piedāvās personāls). Ja
dzīvnieks būs atbilstošā vecumā, klīnikā to savakcinēs pret
trakumsērgu un sniegs konsultāciju par veterinārās aprūpes un
ēdināšanas jautājumiem,» piebilst viņa, iedzīvotājus arī aicinot
ziedot mazo dzīvnieku patversmes iemītniekiem. To var izdarīt
«Universitātes Vetfonda» veterinārās aptiekas kasē (pozīcija
«Barības») vai LLU Veterinārās klīnikas reģistratūrā (pozīcija kasē
«Patversme»). Līdzekļi tiks izlietoti dzīvnieku profilakses
pasākumiem, ārstniecībai, sterilizācijai, papildbarības
iegādei.