24.7 °C, 1.7 m/s, 46.9 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāNe visus augus var pīt vainagā; Zemgalē iecienītākā jāņuzāle – madara
Ne visus augus var pīt vainagā; Zemgalē iecienītākā jāņuzāle – madara
23/06/2011

Dabas aizsardzības pārvalde Līgo svētku svinētājus pirms vainagu pīšanas un svētku pušķu veidošanas aicina atcerēties, ka pļavās līdzās bieži sastopamiem augiem ir atrodami arī reti un saudzējami augi, kurus svētku pušķos un vainagos nedrīkst iekļaut.

www.jelgavasvestnesis.lv

Dabas aizsardzības pārvalde Līgo
svētku svinētājus pirms vainagu pīšanas un svētku pušķu veidošanas
aicina atcerēties, ka pļavās līdzās bieži sastopamiem augiem ir
atrodami arī reti un saudzējami augi, kurus svētku pušķos un
vainagos nedrīkst iekļaut.

Svētku rotājumos nedrīkst iekļaut
Latvijas retos un aizsargājamos augus, tostarp savvaļas orhidejas –
naktsvijoles, purva dzeguzenes, dzegužpirkstītes, dzegužpuķes vai
dzegužkurpītes, kā arī Sibīrijas skalbes vai noziedējušās, pūkainās
silpurenes. Šos krāšņos augus vajag baudīt dabā, informē Dabas
aizsardzības pārvaldes Dabas uzraudzības un izglītības departamenta
direktores vietniece Gita Strode.

Pirmssvētku laikā Dabas aizsardzības
pārvaldes valsts vides inspektori lūkos, lai netiktu plūkti
aizsargājamie augi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī
pārbaudīs puķu un jāņuzāļu tirgus, lai novērstu aizsargājamu augu
tirdzniecību.

Jāņu svinētāji var plūkt paši pļavās vai
tirdziņos iegādāties rudzupuķes, pīpenes, sarkano un balto āboliņu,
suņuburkšķus, papardes, kalmes, madaras, asinszāli, birztalu
nārbuli, raspodiņu, vībotnes, magones un citus vasaras visgarākajās
dienās ziedošos augus, taču arī šie augi pļavās jāplūc ar mēru un
saudzīgi, jo arī šos bieži sastopamos augus nedrīkst plēst ar
saknēm, kā arī nevajag noplūkt pēdējo krāšņo ziedu
pļavā.

Svinētājiem der atcerēties, ka Latvijā
ir arī indīgi un bīstami augi, kurus labāk atstāt tur, kur tie ir,
piemēram, svētku pušķiem vai vainagiem nevajag izvēlēties
velnarutku, gundegas, latvāņus un citus indīgos augus, skaidroja
Strode.

Jāatgādina, ka Sugu un biotopu
aizsardzības likuma 12. pants aizliedz īpaši aizsargājamos augus
vai to daļas lasīt, noplūkt vai izrakt, kā arī aizliegts pārdot,
dāvināt, kolekcionēt vai audzēt savvaļā ievāktus aizsargājamos
augus. Šādas aizliegtas darbības ir administratīvi sodāmas,
piemērojot naudas sodu fiziskām personām līdz 500 latiem, bet
juridiskām – līdz 1000 latiem, konfiscējot nelikumīgi iegūtos
augus.

Kā aģentūru LETA informē Latvijas Dabas
fonda sabiedrisko attiecību koordinatore Daiga Brakmane, jāņuzāles
nevajadzētu plēst ar visām saknēm, bet gan nogriezt ar nazīti, jo
daudzi augi vairojas tieši ar saknēm. Tāpat ziedu kārotājiem
nevajadzētu plūkot vienīgo augu pļavā, arī Jāņa vainagam paredzētos
zariņus nevajag iegūt no viena ozola, bet izvēlēties vairākus
brangākus kokus.

Gandrīz katrā Latvijas novadā visīstākās
jāņuzāles gods ticis citam augam, piemēram, Vidzemē un Zemgalē
pazīstamākā un īstākā Jāņu zāle vainagam un svētku pušķim ir
madara, savukārt Kurzemē vasaras saulgriežu zieds ir birztalu
nārbulis, kura stāvais stublājs stalti paceļas pļavās vai mežmalās
un dzeltenie divlūpainie ziedi lieliski izceļas uz tumši violeto
augšlapu fona. Latgalē par jāņuzāli tiek saukta asinszāle.
Asinszāle arī lielākajā daļā Eiropas uzskatīta par īsteno vasaras
saulgriežu puķi – Svētā Jāņa zāli.