Individuāla sociālās uzvedības korekcijas programma Jelgavā izstrādāta jau 63 bērniem un jauniešiem, kuri izdarījuši likumpārkāpumu. Pašlaik gan programmas īstenošana ir sākumstadijā, tādēļ pāragri spriest, cik iedarbīga ir šāda metode, lai nepilngadīgos atturētu no jaunu pārkāpumu izdarīšanas, taču iesaistītie speciālisti ir vienisprātis, ka nu darbs kļuvis mērķtiecīgāks un pilnvērtīgāks.
Sintija Čepanone
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 58. pants nosaka, ka likumpārkāpumu profilakses darbu ar bērniem veic pašvaldība sadarbībā ar bērnu vecākiem, izglītības iestādēm, Valsts policiju, sabiedriskajām organizācijām un citām iestādēm. Pašvaldība profilakses lietu iekārto un sociālās korekcijas, sociālās palīdzības programmu izstrādā katram bērnam, kurš nonācis konfliktā ar likumu. Jelgavā to īsteno Sociālo lietu pārvaldes Bērnu un ģimenes atbalsta centra (BĢAC) sociālie darbinieki sadarbībā ar citu institūciju speciālistiem.
«Likums paredz, ka likumpārkāpumu profilakses darbs ar bērniem jāveic pašvaldībai, taču nav norādīts, kurai institūcijai tas jādara. Tieši tādēļ iepriekš ar šiem bērniem un jauniešiem strādāja katra iestāde savas kompetences ietvaros, piemēram, Sociālo lietu pārvalde, Bāriņtiesa, Izglītības pārvalde, Valsts un Pašvaldības policija. Mums bija svarīgi, lai šis process kļūtu vienots un secīgs, tādēļ, īstenojot projektu «Preventīvi pasākumi jauniešu noziedzības mazināšanai Zemgalē», speciālisti darba grupās izstrādāja priekšlikumus, kā īstenot sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmas ieviešanu,» stāsta Sociālo lietu pārvaldes Sektora darbam ar ģimeni un bērniem vadītāja Gunda Balode, piebilstot, ka tad arī tapušas pirmās programmas 11 jauniešiem, no kuriem astoņi jau iepriekš bija nonākuši ne tikai policijas, bet arī Sociālo lietu pārvaldes speciālistu redzeslokā.
Pašlaik sociālās uzvedības korekcijas programma kopumā izstrādāta jau 63 nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem, galvenokārt klaiņošanas, skolas kavēšanas, smēķēšanas, alkohola un citu apreibinošu vielu lietošanas dēļ. «Tiesa gan, bērnu un jauniešu, kuri ir uzskaitē Valsts policijā un kuriem perspektīvā jāapgūst šī programma, ir krietni vairāk, turklāt viņu skaits diemžēl turpina augt,» Kārtības policijas biroja 2. nodaļas vecākā inspektore Tatjana Flandere stāsta, ka pašlaik BĢAC paziņots par apmēram pusi no vairāk nekā simts bērniem. «Izstrādājot individuālu sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmu, tajā paredzēta pašvaldības speciālistu sadarbība arī ar citām institūcijām. Un jau tagad varu teikt, ka darbs ar bērniem likumpārkāpējiem kļuvis mērķtiecīgāks un pilnvērtīgāks, jo visus programmas īstenošanā iesaistītos speciālistus vieno kopīgs mērķis: panākt, lai bērns atkal nostātos uz pareizā ceļa un apzināti nebojātu savu dzīvi, izdarot arvien jaunus pārkāpumus,» tā T.Flandere.
BĢAC vadītāja Gita Aizpure stāsta, ka sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programma tiek izstrādāta katram bērnam likumpārkāpējam individuāli atkarībā no noziedzīgā nodarījuma veida. Tās realizēšana aizņem 4 līdz 6 mēnešus, kuru laikā kā bērniem, tā viņu vecākiem līdztekus citiem profilakses pasākumiem nepieciešamības gadījumā jāapmeklē arī citi speciālisti – psihologs, Atkarības profilakses kabineta, «Ģintermuižas» speciālisti, un tas viss ir bez maksas. «Atsevišķos gadījumos darbu organizējam arī grupās, taču 95 procentos gadījumu tas tomēr ir individuāls darbs ar pusaudzi un viņa ģimeni,» uzsver G.Aizpure. Viņa atklāj, ka BĢAC darbinieki vēršas ar uzaicinājumu gan pie nepilngadīgā likumpārkāpēja, gan viņa likumiskā pārstāvja, lai izveidotu šo korekcijas programmu. Tātad gan bērnam, gan viņa vecākiem ir jāierodas pie sociālā darbinieka Zirgu ielā 47a, 2. stāvā, uzaicinājumā norādītajā laikā. «Diemžēl dažiem vecākiem ir ļoti noraidoša attieksme, ka ar viņu bērnu strādā dažāda veida speciālisti. Lielākajai daļai vecāku trūkst izpratnes un informācijas par procesu, kas notiek korekcijas programmas gaitā. Ja vecāki un bērns neiesaistās līdzdarbības procesā, tad tiks piemērots administratīvais sods, un Administratīvās komisijas Bērnu lietu apakškomisijas lēmums ir līdzvērtīgs tiesas spriedumam, kas ir obligāti izpildāms,» tā BĢAC vadītāja. Jāpiebilst, ka arī pēc noņemšanas no uzskaites jaunieši paliks novērošanā apmēram gadu, kad viņi paši jebkurā laikā varēs uzmeklēt BĢAC speciālistus. Savukārt speciālisti periodiski interesēsies par bērnu un jauniešu turpmākajām gaitām.
Pirmos secinājumus par to, cik iedarbīga ir šī metode, lai nepilngadīgos atturētu no jauniem pārkāpumiem, visticamāk, varēs apkopot šā gada otrajā pusē. «Protams, mums visiem kopā ir jākrāj pieredze šajā jomā, jo darbs ir nupat kā sācies, taču mēs ticam, ka tas būs sekmīgs, jo jau pašlaik novērojam, ka bērni un viņu likumiskie pārstāvji, kuri pie mums nonākuši, mums uzticas un izrāda vēlmi sadarboties,» tā G.Aizpure.
BĢAC darbinieku pieņemšanas laiki ir katru pirmdienu no pulksten 9 līdz 12 un no 15 līdz 19, kā arī trešdienās no pulksten 9 līdz 12 (tālrunis 63011790).
Foto: Ivars Veiliņš
23.9 °C,
2.6 m/s,
83.6 % 
23.9 °C,
2.6 m/s,
83.6 %