Izmaiņas Vispārējās izglītības likumā nosaka, ka ar šo mācību gadu 12. klašu skolēni vairs nevarēs iegūt vidējo izglītību, ja kādā no priekšmetiem nav ieguvis vērtējumu gadā vai kādā no valsts pārbaudījumiem vai arī vairāk kā divos no tiem saņēmis vērtējumu, kas ir zemāks par 4 ballēm.
Jelgavas Izglītības pārvalde ir apkopojusi datus par šā mācību gada pirmā semestra sekmēm, un tie apliecina, ka šobrīd daļai 12. klašu skolēnu vienā vai vairākos priekšmetos vērtējums ir zemāks par 4 ballēm.
Visvairāk skolēnu vērtējumu no 1 līdz 4 ballēm saņēmuši matemātikā – 5,7 procenti no visiem divpadsmitklasniekiem – un latviešu valodā – 4,7 procenti (mazākumtautību skolās 3,8 procenti). Vērtējumu no 1 līdz 4 ballēm ķīmijā saņēmuši 4 procenti, literatūrā – 2,2 procenti skolēnu. Bet daži pamanījušies būt nesekmīgi arī tādos priekšmetos kā sports un vizuālā māksla.
Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza gan atzīst, ka šo skolēnu skaits, salīdzinot ar citiem gadiem, nav būtiski mainījies, taču mainījušās ir prasības, kas tagad liedz skolēnam ar nepietiekamu vērtējumu iegūt vidējo izglītību. «Jauniešiem ir jāsaprot, ka otra iespēja viņiem netiks dota, 12. klasē otrā mācību gada nav. Ja jaunietis savu iespēju būs palaidis garām, tad vienīgais ceļš būs pēc tam pašam apgūt mācību saturu vai algot privātskolotāju un pēc gada mēģināt vēlreiz kārtot gala pārbaudījumus,» uzsver G.Auza, aicinot jauniešus ļoti nopietni izvērtēt pirmā semestra sekmes, lai līdz šādam solim nenonāktu. «Piemēram, ja skolēnam ir nepietiekams vērtējums sportā, tad jau diezgan droši var apgalvot, ka viņš vienkārši nav paveicis savu darbu, jo šeit netiek vērtēti kādi sportiskie sasniegumi – visbiežāk tā ir stundu neapmeklēšana. Tāpat ir ar vizuālo mākslu. Un tas tikai apliecina, ka šie skolēni nepietiekami nopietni izturas pret savu darbu – mācībām,» tā G.Auza.
Tomēr apkopotā statistika parāda arī kādu citu niansi – ir atsevišķi priekšmeti, kuros nepietiekamu vērtējumu saņēmusi skolas konkrētas klases lielākā daļa audzēkņu. «Un tas jau mums liek nopietni izvērtēt situāciju skolā. Noteikti to analizēsim kopā ar skolas vadību, pedagogiem. Ja būs nepieciešams, iesaistīsim Skolu atbalsta nodaļas speciālistus, kuri var doties vērot mācību stundas, izdarīt secinājumus – varbūt jāmaina mācību metodes, bet iespējams, ka jāiesaka skolēniem mainīt savu attieksmi pret mācībām,» skaidro G.Auza. Jau tradicionāli pēc mācību sasniegumu statistikas apkopošanas janvārī seminārā tiekas visu pilsētas izglītības iestāžu vadītāji, lai kopā ar Izglītības pārvaldes speciālistiem izvērtētu situāciju. «Tas ir mūsu ikdienas darbs – sekot līdzi darbam skolās un savlaicīgi pamanīt skolu vajadzības, lai pēc iespējas ātrāk sniegtu atbalstu,» tā G.Auza.
Jāatzīst, ka Jelgavas skolas zināmas kā izglītības iestādes, kurās skolēnus vērtē visai stingri – to apliecina tas, ka, kārtojot centralizētos eksāmenus, rezultāti mūsu pilsētā ir labāki nekā vidēji valstī. Tomēr G.Auza uzsver, ka būtiskāk par eksāmenu rezultātiem ir parādīt stabilus sasniegumus visu mācību gadu. «Tikai tas var apliecināt, ka skolēna sekmes ir stabilas ilgtermiņā.»
Laine Seikstule, Jelgavas 1. ģimnāzijas Skolas padomes locekle: «Es piekrītu jaunajiem nosacījumiem – ja jaunietis devies mācīties uz vidusskolu, viņam ir jābūt gatavam izturēt zināmus kritērijus. Vai tad kāds iet uz vidusskolu ar domu, ka būs nesekmīgs? Nē, taču! Iespējams, ka tieši iepriekšējā kārtība, kas pieļāva nesekmīgu gada atzīmi 12. klasē, bija tas, kas dažiem ļāva palaisties: kāpēc censties, ja reiz nesekmība tiek pieļauta?! Es taču tāpat pabeigšu skolu! Un bieži vien te nogrēkoja kā pats jaunietis, tā pedagogi un vecāki, kuri pat vairs nemudināja to nesekmīgo atzīmi labot. Taču man uzreiz rodas jautājums – vai ir vērts sēdēt 12. klasē, ja reiz tu tik un tā nebūsi spējīgs mācīties augstskolā, kur nesekmīgas atzīmes netiek pieļautas?! Vidusskola pabeigta, bet tālāk mācīties tu netiec, arī darba tirgum neesi gatavs – tieši šie aspekti, manuprāt, skaidri parāda, ka jaunā norma, kas vairs nepieļauj nevienu nesekmīgu atzīmi, beidzot vidusskolu, ir pareizs lēmums.
Tāpēc noteikti atkal vietā ir ģimenēs laicīgi apspriest jautājumu, vai mācības vidusskolā ir pareizs lēmums – iespējams, ja savlaicīgi zināms, ka bērnam viens vai otrs priekšmets rada problēmas, labāk izvēlēties mācības turpināt kādā no arodskolām. Kas, manuprāt, tādā gadījumā ir ļoti labs variants, jo jaunietim ir iespēja iegūt arodu līdz ar vidējo izglītību un tā sagatavoties darba tirgum.
Arī es esmu mamma, un šogad vecākā meita beigs 12. klasi, bet jaunākā mācās 10. klasē, tāpēc tas viss man nav svešs. Par laimi, nesekmība mūsu ģimenē nav problēma. Es uzskatu, ka vecākiem ir ļoti liela loma sava bērna izglītībā, jo mēs varam ne tikai sekot līdzi mācību procesam, bet arī mudināt un stimulēt savu bērnu. Diemžēl jāatzīst, ka nereti te var mest akmeni arī vecāku dārziņā, jo liela daļa sava bērna izglītībai nepievērš to uzmanību, kas būtu nepieciešama. Jā, ir tādi, kas jau 1. klasē, palaižot bērnu skolā, uzskata, ka tālākais ir pedagogu atbildība, vai arī, gluži pretēji, pārspīlēti uzspiež bērnam savu viedokli. Pareizākais gan būtu izvēlēties vidusceļu – atbalstīt savu bērnu, interesēties par skolas gaitām, runāt par problēmām. Iespējams, ar meitām ir vieglāk – vismaz mūsu ģimenē tā ir iegājies, ka meitas mums uzticas, atklāti stāsta par skolā notiekošo, taču zinu, ka daudzās citās ģimenēs vecākiem pat nav nojausmas, ar ko bērns nodarbojas skolā.
Un tad pienāk tāds brīdis, kad pats vairs galā netiek un lūdz palīdzību vecākiem. Tas vieglākais ceļš parasti ir visvienkāršākais – vecāki noalgo privātskolotāju, un ar to arī visa diskusija beidzas. Taču es savam bērnam jautātu: vai tu pats esi izdarījis visu, kas no tevis atkarīgs; vai esi apmeklējis tās konsultācijas, ko piedāvā skola? Ir jau viegli gaidīt, ka kāds no malas nāks un nokārtos tavu problēmu, bet šajā vecumā jaunietim jau būtu jāapzinās, ka arī viņam ir jāuzņemas atbildība…»
Natela Seļiščeva, Jelgavas 5. vidusskolas direktore: «Mūsu divpadsmitajiem tas noteikti nav nekāds pārsteigums, jo viņi ir ļoti motivēti mācīties. Ja godīgi jāsaka, tad sešus gadus, kopš esmu direktore, mums 12. klasē nav bijis neviena nesekmīga audzēkņa. Viens gadījums gan bija, bet to nevar attiecināt uz šo situāciju, jo skolēns ilgstoši un smagi slimoja, tāpēc skolas nebeigšanai bija attaisnojošs iemesls. Taču citādi es varu tikai uzteikt savus audzēkņus, jo visbiežāk viņi ir tie, kas prasa, nevis gaida, kad kāds viņiem kaut ko dos vai problēmu atrisinās viņu vietā. Piemēram, arī šogad 12. klases skolēni paši nāca pie manis ar lūgumu vienā vai otrā priekšmetā organizēt papildu konsultācijas, lai vēl vairāk uzlabotu savas sekmes. No vienas puses, protams, pedagogi jau tā ir noslogoti, bet, no otras, – mēs nevaram pateikt bērniem nē, ja redzam, cik motivēti viņi ir.
Jā, es noteikti varu teikt, ka 12. klasē jaunietis jau skaidri apzinās, ko vēlas, un motivācija no malas vairs nav tik ļoti nepieciešama. Tāds pārejas posms ir 10. klases pirmais semestris, kad viņiem šķiet, ka pēc pamatskolas beidzot sākusies pieaugušo dzīve – viņi paši ir noteicēji, parādās citas intereses, varbūt mācības paliek mazliet novārtā, bet parasti pēc šī pirmā semestra atkal viss nostājas savās vietās, un ar pedagogu, vecāku atbalstu jaunietis jau skaidri apzinās, ka viņa primārais uzdevums ir mācības.
Ja jau valstī vidējā izglītība nav obligāta, tad jādomā, vai apzināti iet uz vidusskolu, jo, manuprāt, mācības vidusskolā attaisnojas tikai tad, ja tālākais ceļš ir augstskola. Taču, ja jaunietis nav spējīgs sekmīgi mācīties vidusskolā, par kādu augstskolu tad var būt runa?! Var jau būt, ka esmu ideāliste, taču es uzskatu, ka vismaz 4 balles jebkurā priekšmetā var iegūt ikviens, kurš mācās. Ja tev ir vērtējums, kas zemāks par 4 ballēm, tad jājautā, vai tu tiešām dari visu, ko spēj. Tieši tāpēc es jau laicīgi saviem skolēniem pirmām kārtām uzsveru: mācīsimies prasīt paši no sevis! Manuprāt, tieši tas ir svarīgi vidusskolā – apziņa, ka tu pats par savu dzīvi esi atbildīgs un tikai no tā, cik tu pats centīsies un mērķtiecīgi attīstīsies, būs atkarīga tava nākotne, jo viens ir skaidrs – turpmāk neviens ar tevi neauklēsies.»
Kārlis Caune, Jelgavas Skolēnu domes priekšsēdētājs, Jelgavas Valsts ģimnāzijas 12. klases audzēknis: «Man nav viennozīmīga viedokļa, vai šīs izmaiņas vērtējamas pozitīvi vai ne. No vienas puses, tā varētu būt tāda kā iebiedēšanas taktika, kas liek censties, bet, no otras, – pieļauju, ka būs tādi, kuriem pēc šiem jaunumiem vispār nolaidīsies rokas. Piemēram, ja jaunietis saprot, ka viņam kādā priekšmetā sekmes ir tādas, ka nu nekādi «neizvilkt» tās 4 balles, tad zūd motivācija censties arī citos priekšmetos… Protams, jaunieši savā starpā par to diskutē, skolā klīst runas. Neviens jau negrib, lai viss beigtos galīgi «čābīgi». Visu to labāko varu teikt par mūsu pedagogiem, kuri ir ļoti pretimnākoši un gatavi palīdzēt ikvienam, kuram pašam ir vēlme situāciju mainīt. Arī manā klasē bija divi skolēni, kuriem draudēja nesekmība, bet viņi ļoti cītīgi izmantoja iespēju iet uz konsultācijām un vērst situāciju par labu.
Paldies Dievam, man nesekmība nekad nav draudējusi, bet, līdzīgi kā citiem klasesbiedriem, ir citas, ne mazāk svarīgas prioritātes. Piemēram, jau šobrīd lielā mērā ikviens no mums ir izšķīries, kur turpinās mācības, tāpēc jāpieliek visas pūles, lai tajos priekšmetos, kas izvēlētajā studiju programmā būs noteicošie, sekmes uzlabotu. Ir skaidrs: ja tu vēlies kļūt par ārstu, tevi varbūt apmierina 6 balles kādā no humanitārajiem priekšmetiem, bet 7 balles bioloģijā jau ir par maz… Pats, visticamāk, došos studēt politoloģiju, tāpēc šajā pusgadā jācenšas maksimāli augstu vērtējumu iegūt tiesībās, politikā. Ir skaidrs, ka ikvienam no mums ir ļoti svarīgi ne tikai tikt augstskolā, bet iegūt arī budžeta vietu, tāpēc atzīmēm ir ļoti liela nozīme. Ne viens vien klasesbiedrs jau ir paziņojis: ja netiks budžeta grupā, par mācībām uz kādu laiku būs jāaizmirst un jāmeklē darbs…»
Sagatavoja Kristīne Langenfelde, foto Ivars Veiliņš
18.6 °C,
1.9 m/s,
91 % 
18.6 °C,
1.9 m/s,
91 %