«Nereti ir gadījumi, kad mūsu brigādes maldās un meklē vajadzīgo adresi – ir grūti to identificēt, ja nav norādīts mājas numurs vai nosaukums. Ir bijuši laiki, kad mūsu dakteri līdzi vadāja krītu un paši uz māju durvīm uzrakstīja numurus, lai nākamreiz varētu atrast adresi. Lai izglābtu cilvēka dzīvību, katra sekunde ir no svara, tāpēc jo īpaši skumji, ja mediķiem dārgais laiks jātērē, maldoties un meklējot pareizo māju,» tā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Zemgales reģiona medicīniskā statistiķe Inta Habibuļina. Ar šo problēmu saskaras arī citi operatīvie dienesti.
Ilze Knusle-Jankevica
Lai atvieglotu operatīvo dienestu darbu un palīdzētu arī sev, Jelgavas pilsētas pašvaldības policija aicina iedzīvotājus sakārtot māju numurzīmes. Pašvaldības policijas Sabiedrisko attiecību speciāliste – juriste Sandra Reksce skaidro, ka Jelgavas pilsētas pašvaldības saistošie noteikumi par teritorijas izmantošanu un apbūvi nosaka, ka nekustamā īpašuma īpašniekam jānodrošina pēc noteiktas formas izgatavotas mājas numura zīmes uzstādīšana pie zemesgabalā esošās galvenās ēkas ielas fasādes divu līdz trīs metru augstumā. Administratīvais sods par šo noteikumu pārkāpšanu fiziskām personām ir līdz 250 latiem, bet juridiskām personām – līdz 1000 latiem. NMPD dienesta pārstāve piebilst, ka vislabāk būtu, ja numura zīme tiktu uzstādīta visās mājas pusēs, no kurām tai var piekļūt, turklāt tādā vietā, lai to var labi saskatīt, lai nav priekšā, piemēram, koki. Arī VUGD Zemgales reģiona brigādes Jelgavas daļas komandieris Artūrs Hroļenkko apstiprina, ka dienests saskāries ar grūtībām, kamēr atrod nepieciešamo adresi. Protams, ja objekts deg ar atklātu liesmu, to ir vieglāk pamanīt, bet ne vienmēr iespējams no āra noteikt, kurā mājā atrodas cilvēks, kuram nepieciešama palīdzība.
Pašvaldības policija uzsver, ka ir ļoti būtiski, kur un kā numurs izvietots, jo galvenais ir tas, lai tas būtu labi saskatāms no ielas. «Atceros gadījumu, kad īpašnieks mājai, kura atradās krustojuma tuvumā, mājas numuru bija pielicis nevis pie sienas uz galveno ielu, bet mazāk svarīgās ielas pusē, kurā numerācija sākās no otra gala. Tas rada jucekli, un apgrūtina darbu ne tikai mums, bet arī, piemēram, kurjerpastam,» stāsta pašvaldības policijas Pilsētas iecirkņu grupas vecākais inspektors Sandris Miezis.
Tāpat operatīvo dienestu darbu kavē apstāklis, ka daudzviet suņu īpašnieki vai turētāji nav pilnīgi norobežojuši attiecīgo teritoriju, kurā uzturas suns, no publiskai lietošanai paredzētās teritorijas – līdz ar to suns var izkļūt ārā un apdraudēt apkārtējos. Lai Jelgavas pilsētas pašvaldības policijai un citiem operatīvajiem dienestiem izveidotos veiksmīga sadarbība ar iedzīvotājiem, pašvaldības policija aicina iedzīvotājus norobežot teritoriju, kurā uzturas suns, un pie ieejas vārtiem ierīkot zvanu vai citu ierīci, kas ļauj sazināties ar teritorijas īpašnieku vai valdītāju. S.Reksce norāda, ka šāds piedzīvotāju pienākums definēts Ministru kabineta noteikumos «Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai» un par šo noteikumu neievērošanu Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksā paredzēts sods – brīdinājums vai naudas sods fiziskām personām līdz 250 latiem, bet juridiskām personām no 10 līdz 500 latiem.
Pašvaldības policija aicina iedzīvotājus pievērst iepriekšminētajam uzmanību, lai atvieglotu darbu arī tautas skaitītājiem, kas savu darbu sāks 1. martā.
Foto: Ivars Veiliņš