-6.4 °C, 2 m/s, 87.4 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«Nevienu programmu vai fakultāti nelikvidēsim»
«Nevienu programmu vai fakultāti nelikvidēsim»
19/09/2009

Arnis Mugurēvičs, LLU mācību prorektors:
«Lai arī šur tur izskanējušas frāzes, ka LLU nepietiekamo finanšu
līdzekļu dēļ plāno slēgt kādas programmas vai pat veselas
fakultātes, es varu droši apgalvot, ka nekas tāds plānots netiek.
Mācībspēku slodzes mums ir samazinātas par 98, taču, ņemot vērā, ka
ne visi pasniedzēji strādāja pilnu slodzi, tad no darba esam
atbrīvojuši mazāku skaitu pasniedzēju. Algas mācībspēkiem – pēc
minimālās likmes, tam visam klāt vēl šogad desmit dienu bezalgas
atvaļinājums. No 498 pasniedzējiem mums palikuši ap 400. Profesora
alga par pilnu slodzi no 1300 latiem samazināta līdz 826 latiem «uz
papīra», taču tādas algas ir tikai profesoriem – asistenti saņem
skolotāju līmeņa algas. Pagaidām gan darbinieku noskaņa ir
nogaidoša, jo algu pēc pēdējā samazinājuma viņi saņems tikai
oktobrī. Taču galvenais, organizējot mācību darbu, ir strādāt tā,
lai neciestu studenti: pagaidām mums tas izdodas. Kas būs nākamgad?
Ja budžets tiks samazināts vēl, pateikt nevaru. Jau šogad ar visu
aprēķinu, kas paredzēja mums būtiski «nogriezt» budžetu, plānoto
6,8 miljonu vietā esam saņēmuši 6,2 miljonus. Šādā režīmā pāris
gadu var eksistēt, bet attīstība ir nosvītrota. Šobrīd mēs pat
nevaram pretendēt ne uz vienu ES projektu, jo naudas
līdzfinansējumam mums vienkārši nav – tā ir absurda situācija.
Atliek vien cerēt, ka valsts apdomāsies.
Pārtraucot darba attiecības ar pasniedzējiem, ļoti rūpīgi
izvērtējām, kā tas ietekmēs mācību procesu. Ja bija izvēle starp
vieslektoru un mūsu pašu pasniedzēju, priekšroku devām
savējiem.
Arī LLU ir iesaistījusies Latvijas Universitāšu asociācijā, kur
kopīgi izstrādājam priekšlikumus, kā attīstīt augstāko izglītību
valstī. Šobrīd mūsu kopīgais secinājums ir: gan augstākajai
izglītībai, gan zinātnei, ko atbalsta valsts, ir jābūt koncentrētai
ap universitātēm. Konkrēti priekšlikumi top, taču es nedomāju, ka
jāpiekrīt izskanējušam viedoklim par vienas lielas augstskolas
izveidi valstī. Manuprāt, tā būtu braukšana no viena grāvja otrā –
ir nepieciešami saprātīgi lēmumi: diezin vai tādu vienu lielu
konglomerātu pārvaldīt būtu ekonomiski izdevīgāk. Vēl jo vairāk, ja
šī pārvalde notiktu no Rīgas, kuras administratīvā ūdensgalva jau
tā ir pārāk uzblīdusi. Taču nevar nepiekrist, ka valstī augstskolu
skaits ir par lielu. Taču man ir ticība, ka LLU liktenis nav
apdraudēts – to pierāda gan pēdējie uzņemšanas rezultāti, kur
konkurss pilna laika studijām palielinājās no trīs līdz pieciem
pretendentiem uz vienu vietu, gan fakts, ka joprojām daudzas mācību
programmas piedāvājam vienīgi mēs. »