Arnis Mugurēvičs, LLU mācību prorektors: «Lai arī šur tur izskanējušas frāzes, ka LLU nepietiekamo finanšu līdzekļu dēļ plāno slēgt kādas programmas vai pat veselas fakultātes, es varu droši apgalvot, ka nekas tāds plānots netiek. Mācībspēku slodzes mums ir samazinātas par 98, taču, ņemot vērā, ka ne visi pasniedzēji strādāja pilnu slodzi, tad no darba esam atbrīvojuši mazāku skaitu pasniedzēju. Algas mācībspēkiem – pēc minimālās likmes, tam visam klāt vēl šogad desmit dienu bezalgas atvaļinājums. No 498 pasniedzējiem mums palikuši ap 400. Profesora alga par pilnu slodzi no 1300 latiem samazināta līdz 826 latiem «uz papīra», taču tādas algas ir tikai profesoriem – asistenti saņem skolotāju līmeņa algas. Pagaidām gan darbinieku noskaņa ir nogaidoša, jo algu pēc pēdējā samazinājuma viņi saņems tikai oktobrī. Taču galvenais, organizējot mācību darbu, ir strādāt tā, lai neciestu studenti: pagaidām mums tas izdodas. Kas būs nākamgad? Ja budžets tiks samazināts vēl, pateikt nevaru. Jau šogad ar visu aprēķinu, kas paredzēja mums būtiski «nogriezt» budžetu, plānoto 6,8 miljonu vietā esam saņēmuši 6,2 miljonus. Šādā režīmā pāris gadu var eksistēt, bet attīstība ir nosvītrota. Šobrīd mēs pat nevaram pretendēt ne uz vienu ES projektu, jo naudas līdzfinansējumam mums vienkārši nav – tā ir absurda situācija. Atliek vien cerēt, ka valsts apdomāsies. Pārtraucot darba attiecības ar pasniedzējiem, ļoti rūpīgi izvērtējām, kā tas ietekmēs mācību procesu. Ja bija izvēle starp vieslektoru un mūsu pašu pasniedzēju, priekšroku devām savējiem. Arī LLU ir iesaistījusies Latvijas Universitāšu asociācijā, kur kopīgi izstrādājam priekšlikumus, kā attīstīt augstāko izglītību valstī. Šobrīd mūsu kopīgais secinājums ir: gan augstākajai izglītībai, gan zinātnei, ko atbalsta valsts, ir jābūt koncentrētai ap universitātēm. Konkrēti priekšlikumi top, taču es nedomāju, ka jāpiekrīt izskanējušam viedoklim par vienas lielas augstskolas izveidi valstī. Manuprāt, tā būtu braukšana no viena grāvja otrā – ir nepieciešami saprātīgi lēmumi: diezin vai tādu vienu lielu konglomerātu pārvaldīt būtu ekonomiski izdevīgāk. Vēl jo vairāk, ja šī pārvalde notiktu no Rīgas, kuras administratīvā ūdensgalva jau tā ir pārāk uzblīdusi. Taču nevar nepiekrist, ka valstī augstskolu skaits ir par lielu. Taču man ir ticība, ka LLU liktenis nav apdraudēts – to pierāda gan pēdējie uzņemšanas rezultāti, kur konkurss pilna laika studijām palielinājās no trīs līdz pieciem pretendentiem uz vienu vietu, gan fakts, ka joprojām daudzas mācību programmas piedāvājam vienīgi mēs. »