24.5 °C, 2.5 m/s, 51.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāNo diviem dzīvokļiem patversmē nogādāti 44 kaķi
No diviem dzīvokļiem patversmē nogādāti 44 kaķi
13/06/2019

Divu nedēļu laikā Jelgavā bijuši divi identiski gadījumi – vientuļš cilvēks gados nonāk ilgstošā ārstēšanā slimnīcā, bet viņam dzīvoklī paliek vairāki kaķi. Šādās situācijās, ja saimniekam nav tuvinieku, kas varētu par dzīvniekiem parūpēties, atbildība jāuzņemas pašvaldībai, skaidro Pārtikas un veterinārajā dienestā. Abos gadījumos kaķi no dzīvokļiem tika izņemti un nogādāti LLU Mazo dzīvnieku patversmē.

Jelgavas pilsētas Pašvaldības policijas
Pilsētas iecirkņu grupas vecākais inspektors Sandris Miezis stāsta,
ka Kārļa ielā nelielā dzīvoklī dzīvoja 62 gadus veca kundze ar
vairākiem desmitiem kaķu. Kad kundze nonākusi slimnīcā, policija
saņēma informāciju, ka mājās palikuši dzīvnieki, par kuriem neviens
nerūpējas. Tāpat bija saņemtas sūdzības no sievietes kaimiņiem, ka
kaķi ņaud un rada troksni, lecot pret sienu. Līdzīga situācija bija
arī Aspazijas ielā, kur 77 gadus veca kundze pie sevis bija
uzņēmusi vairāk nekā desmit kaķu.

«Apsekojot dzīvokļus, tika konstatēts, ka
netiek ievērotas dzīvnieku labturības prasības – mājoklis bija
netīrs, bija jūtama nepatīkama smaka, turklāt dzīvnieki nebija
baroti un bija novārguši,» stāsta S.Miezis. Kaķi tika izņemti un
nogādāti LLU Mazo dzīvnieku patversmē – no Kārļa ielas uz patversmi
aizvests 31 kaķis (26 pieaugušie un pieci kaķēni), savukārt no
Aspazijas ielas – 13 kaķi. Aspazijas ielas dzīvoklī atrasts arī
viens miris kaķis.

«Kaķi, kuri tika pie mums atvesti, bija smagā
stāvoklī – ne visas problēmas varēs izārstēt. Tāpat kaķi, kas
nākuši no viena dzīvokļa, ir cēlušies no vienas ģimenes, un
dzīvniekiem ir arī ģenētikas problēmas,» norāda LLU Mazo dzīvnieku
patversmes vadītāja Unda Ģēģere, uzsverot: situācija, ka viens
cilvēks, kurš varbūt sevi uzskata par glābēju un savā mājoklī
gadiem bez jebkādiem ierobežojumiem ļauj vairoties dzīvniekiem,
patiesībā ir visas sabiedrības problēma. «Kaķis ir dzīvnieks, kuram
nepieciešama individuālā dzīves telpa, bet šeit viņi dzīvo
saspiestībā, nehigiēniskos apstākļos, turklāt dzīvniekiem nav
veiktas medicīniskās pārbaudes, vakcinācija. Gribētu teikt, ka tā
ir dzīvnieku spīdzināšana, nevis palīdzēšana,» tā U.Ģēģere. Viņa
skaidro, ka parasti šādu notikumu rezultātā patversmē nogādātie
dzīvnieki izrāda stresa pazīmes, var būt agresīvi, uzbudināti,
šokā, bet šiem kaķiem bija pilnīgi netipiska reakcija – vairākums
kaķu, nonākuši savos būros, vienkārši izstiepušies uz segas un
aizmiguši.

«Tā ir visas sabiedrības atbildība, jo mēs
ļaujam šiem cilvēkiem dzīvot kopā ar dzīvniekiem – līdz brīdim, kad
saimnieks ilgstoši nonāk aprūpes iestādē vai nomirst. Bet tad
dzīvnieku stāvoklis jau ir ļoti bēdīgs, un brīdis, kad viņus vēl
būtu varējis glābt un atrast viņiem citas mājas – nokavēts. Kamēr
mēs pievērsim uz to acis, nāksies strādāt tikai ar seku
likvidāciju, kas prasa ļoti lielus resursus,» skarba ir LLU Mazo
dzīvnieku patversmes vadītāja, par iespējamiem pārkāpumiem aicinot
ziņot atbildīgajām iestādēm vai dzīvnieku aizsardzības biedrībām.
U.Ģēģere aicina arī pārliecināties, vai mūsu gados veco radinieku
vai kaimiņu mājdzīvniekiem ir veikta profilaktiskā aprūpe, vai viņi
ir vakcinēti, sterilizēti un reģistrēti, un vai šī informācija ir
pieejama palicējiem, kā arī vai ir cilvēks, kurš nepieciešamības
gadījumā uzņemsies atbildību par dzīvniekiem.

Mājdzīvnieku labturības prasību ievērošanu
lielākoties kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests. Saņemot
sūdzību, speciālisti apseko adresi un, ja ir pamats, uzsāk
administratīvo lietvedību. Pārtikas un veterinārā dienesta
Dienvidzemgales pārvaldes vadītāja vietniece Meldra Ivbule informē,
ka abas šīs adreses ir bijušas dienesta redzeslokā un tikušas
vairākkārt apsekotas, turklāt pret Kārļa ielas dzīvokļa saimnieci
uzsākts arī administratīvais process. «Kad konstatējām, ka
situācija pasliktinās, tika uzsākts administratīvais process, dodot
termiņu konkrētu pārkāpumu novēršanai. Kad pērn pēdējoreiz
apsekojām dzīvokli, tas bija izdarīts,» viņa skaidro. Dienestā gan
piebilst, ka ne vienmēr sūdzības ir pamatotas, jo kaimiņiem,
piemēram, var nepatikt dzīvnieku dabīgais aromāts, bet tas
nenozīmē, ka nav ievēroti labturības noteikumi.

Sūdzības par dzīvnieku labturības prasību
pārkāpumiem saņem arī Jelgavas Pašvaldības policija, bet, ja
situācijas ir nopietnas, par tām tiek ziņots PVD. Piemēram, 2016.
gadā Pašvaldības policijā reģistrēti 20 administratīvā pārkāpuma
protokoli par dzīvnieku labturības prasību neievērošanu, 2017. gadā
– 10, 2018. gadā – 5, šāgada piecos mēnešos – 1.  

 Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un
pārvadāšanas prasību pārkāpšanu noteiktais sods ir brīdinājums vai
naudas sods fiziskai personai – no 7 līdz 350 eiro, juridiskai
personai – no 15 līdz 700 eiro, konfiscējot dzīvniekus vai bez
konfiskācijas.

Savukārt par klaiņojošiem vai bezpalīdzīgā
stāvoklī esošiem dzīvniekiem atbildīga ir pašvaldība. Dzīvnieki,
kuri palikuši bez saimnieka aprūpes ne viņa vainas dēļ, kā tas bija
abos Jelgavas gadījumos, uzskatāmi par bezpalīdzīgā stāvoklī
nonākušiem dzīvniekiem. Jelgavā iedzīvotāji par klaiņojošiem,
bezpalīdzīgā situācijā nonākušiem vai bojā gājušiem dzīvniekiem var
ziņot Jelgavas Pašvaldības operatīvās informācijas centram pa
bezmaksas tālruni 8787.

Foto: Jelgavas pilsētas Pašvaldības policija
un U.Ģēģere