13.3 °C, 2.8 m/s, 91.8 %

Izglītība

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsIzglītībaNo ēdināšanas servisa līdz robotu «pavēlniekam»
No ēdināšanas servisa līdz robotu «pavēlniekam»
01/04/2012

«Kaut daudzi mani sauc par tehnikas fanātu, es tā neuzskatu. Drīzāk esmu inovāciju pētnieks. Protams, ir 21. gadsimts un teju visu var nopirkt jau gatavu, ja vien ir nauda, taču daudz interesantāk ir pašam izprast, kas «lācītim vēderā», un izgatavot savām rokām. To arī mācu skolēniem,» saka bērnu un jauniešu centra «Junda» robotikas pulciņa skolotājs Ivars Bahmanis, kura rokām tapusi, piemēram, automātiskā suņu barotava, plaukstu gaismas sensors, rotaļlietas bērniem ar speciālām vajadzībām.

Ritma Gaidamoviča

«Kaut daudzi mani sauc par tehnikas fanātu, es tā
neuzskatu. Drīzāk esmu inovāciju pētnieks. Protams, ir 21. gadsimts
un teju visu var nopirkt jau gatavu, ja vien ir nauda, taču daudz
interesantāk ir pašam izprast, kas «lācītim vēderā», un izgatavot
savām rokām. To arī mācu skolēniem,» saka bērnu un jauniešu centra
«Junda» robotikas pulciņa skolotājs Ivars Bahmanis, kura rokām
tapusi, piemēram, automātiskā suņu barotava, plaukstu gaismas
sensors, rotaļlietas bērniem ar speciālām vajadzībām.

Ivars robotikas pulciņu «Jundā» vada no septembra un spējis ar savu
darbu, entuziasmu, tehnoloģijām ieinteresēt 17 pilsētas bērnus
veidot mazus robotus, atribūtus prāta spēlēm, tūningot spēļu
mašīnas. Ivara pirmā profesija ir ēdināšanas servisa speciālists,
taču, nostrādājis divus gadus par pavāru, sapratis, ka tas nav
domāts viņam. «Tas ir pārāk individuāls darbs, bet man patīk būt
sociāli aktīvam, tāpēc nolēmu mācīties par pedagogu. Tagad esmu
mājturības un tehnoloģiju skolotājs, kurš aizrāvies ar robotiku un
inženiera darbā grib ieinteresēt arī citus,» stāsta Ivars.

Pievērsties kam tādam pamudinājis tētis, kurš pēc profesijas ir
celtnieks, taču Ivaru un brāļus mēdzis pārsteigt ar dažādiem
izgudrojumiem. Tētis izveidojis pat sniega jahtu. «Tā bija uz tādām
kā slēpēm ar buru – kad vējš pūta, tā slīdēja uz priekšu. Tā mēs
ziemā vizinājāmies pa ezeru,» atceras Ivars.

Sunim automātiskā barotava
Bet nu dažādi tehniski «brīnumi» tapuši jau paša rokām, atvieglojot
vai padarot interesantāku viņa un citu dzīvi. Cik gan bieži reizēs,
kad negribas celties no mīkstā dīvāna, lai izslēgtu gaismu, esam
iedomājušies: kāpēc gan nevar sasist plaukstas, lai tā izslēgtos…
Var! Viena no pirmajām lietām, kas tapusi Ivara mājās, tieši bija
gaisma, kas darbojas uz plaukstu sensora. Proti, ienāc telpā, sasit
plaukstas, un gaisma iedegas, tāpat arī, ejot prom, izslēdzas. Bet
drauga sunim viņš izgatavojis automātisko barotavu, kas divreiz
dienā noteiktā laikā izdod sunim 100 gramus barības. «Jā, kāds
teiks – tādu taču var nopirkt veikalā. Var gan, tikai tā ir
salīdzinoši maza, arī cena neadekvāta. Taču es, saprotot shēmu,
izveidoju daudz lielāku, praktiskāku, turklāt par zemākām
izmaksām,» stāsta Ivars. Šim darbam veltīti divu nedēļu vakari un
dažas naktis.

Grib, lai bērni ratiņkrēslu var darbināt ar domu
spēku

Viņa rokām tapusi arī rotaļlieta bērniem ar īpašām vajadzībām, kas
rosina domāt un padara viņu dzīvi interesantāku. «Bērns uzliek
austiņas, kurās dzird skaņu. Ja viņš ienāk gaišākās telpās, skaņa
kļūst ātrāka, ja tumšākās – lēnāka. Bērniem tas ļoti patīk, viņi
pēta, līdz ar to viņiem interesantāk dzīvot,» stāsta Ivars. Šobrīd
šo ierīci Ivars nodevis Cēsu 2. pamatskolas speciālās klases
skolēniem, kuri ir ļoti priecīgi par šādu rotaļlietu. Viņš atzīst,
ka labprāt sadarbotos arī ar kādu no Jelgavas speciālajām
skolām.

Šobrīd pēc līdzīgas sistēmas robotikas pulciņa audzēkņi veido
sensoriņu, kas darbosies ar lampiņām – tumsā gaismiņas izdzisīs,
bet gaišākās telpās būs spožākas. «Mana bakalaura darba tēma bija
«Informāciju tehnoloģiju izmantošana bērniem ar īpašām vajadzībām»,
un pētīju no ASV pasūtītas ierīces darbību. Šī ierīce ļauj bērniem
ar cerebrālo trieku strādāt ar datoru. Proti, datorpele tiek
kustināta un visas darbības veiktas ar domu spēku. Bērns uzliek
īpašas austiņas, iziet soļus, ko programma piedāvā, stipri
koncentrējoties uz katru darbību, ko rāda, un tajā laikā programma
ieraksta viņa smadzeņu viļņus. Vēlāk bērns, domājot par kādu
darbību, var strādāt ar datoru – kustināt peles kursoru pa labi,
kreisi, izvēlēties nepieciešamo. Pēc šāda principa vēlos panākt,
lai bērni ar domu spēku varētu darbināt elektronisko ratiņkrēslu,»
stāsta Ivars, piebilstot, ka tas noteikti būs darbietilpīgs
process.

Skolēns veido kodu atslēgu istabai
Izgudrot, izveidot ko jaunu viņš mudina arī Jelgavas skolēnus.
«Vēlreiz apstiprināšu to, ka šodien bērniem ir visai maza interese
par inženierzinātni, tehniku. Manā pulciņā mācās tikai 17 bērni no
6. un 7. klases. Taču es te labprāt redzētu arī 8. – 12. klases
jauniešus,» tā Ivars. Līdz šim «Jundas» darbnīcā skolēni radījuši
ne vienu vien tehnisku «brīnumu». Proti, kāds audzēknis pats
izveidojis spēles pogas, kas noder, piemēram, spēlējot viktorīnu.
Proti, pie galda sēž četri skolēni, tiek uzdots jautājums, un tas,
kurš pirmais pogu nospiež, pirmais arī atbild. Te arī tapis skaņas
līmeņa indikators – jo skaļāka skaņa, jo vairāk lampiņu iedegas.
«Līdzīgu ierīci, lai mērītu trokšņa līmeni, izmanto policija. Šis
skolēna veidotais aparāts gan nav tik precīzs, jo nav nokalibrēts,
taču ir iespējams izmērīt, cik decibelu katrā vietā – cik telpā,
cik vilciena stacijas tuvumā,» skaidro Ivars. Šobrīd skolēni sākuši
darbu pie taimerīšu veidošanas, kas vēlāk varēs būt labs palīgs
mammām virtuvē, piemēram, vārot olas vai cepot kūku, jo tas
iezvanīsies, kad attiecīgais laiks būs pagājis. Viens no audzēkņiem
pats savām rokām cenšas izgatavot kodu atslēgu savai istabai. Tepat
šobrīd arī top roboti līnijsekotāji – roboti, kas darbojas uz
baterijām ar infrasarkanām LED lampiņām. Proti, uz balta materiāla
tas brauks uz priekšu, uz melna – nekustēsies, bet, ja uz galda ir
melna līnija un apkārt balts, tas kustēsies pa šo līniju. Ar tiem
viņi piedalīsies sacensībās.

No radio vadāmās mašīnas var uztaisīt metāla
detektoru

«Sākumā puiši aizrāvās ar spēļu mašīnu tūningošanu – ielika
gaismiņas, mainīja režīmus, bet nu pievērsušies nopietnākām lietām.
Ideju ir daudz, tikai nereti pietrūkst materiālu. Skolēni jau iet
uz «Id computer», kur viņiem iedod vecās datoru detaļas, paši mājās
kaut ko meklē, taču aicinu palīdzēt arī jelgavniekus, jo zinu, ka
viņi var. Cik gan bieži ir tā, ka radio vadāmajai mašīnai nolauzti
riteņi, noplēsti vadi, tā nedarbojas, tāpēc tiek izmesta. Nedariet
tā! Kaut vadi izrauti, tā vienalga ir vērtība, jo mums tur ir tik
daudz noderīgu detaļu!» saka Ivars. Izrādās, no radio vadāmās
mašīnas detaļām var izveidot pat metāla detektoru, automātisko
burbuļu pūšamo, īssavienojuma testerīšus. Tieši tālab cilvēki,
kuriem mājās ir šādas salūzušas mantas, tās aicināti nodot «Jundā»
Skolas ielā 2.

Foto: Ivars Veiliņš