18.5 °C, 1.9 m/s, 59.5 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāNo īres nama par kārtības sargātāju bāzes vietu… kas sekos tālāk?
No īres nama par kārtības sargātāju bāzes vietu… kas sekos tālāk?
14/12/2008

Šajā rudenī «Jelgavas Vēstnesis», atzīmējot valsts 90 gadu jubileju, izzināja mūsu pilsētas attīstību deviņdesmit gados. Šajā laikā uzzinājām daudz jauna, interesanta, turklāt guvām pārliecību, ka Jelgavā vēl ir ne mazums pārsteigumu. Turpinot izzināt savas pilsētas gaitas, «Jelgavas Vēstnesis» pievēršas atsevišķām ēkām – namiem, kas, izdzīvojot pārmaiņu bagātus gadus, slēpj neskaitāmas vēstures liecības. Pirmais no šiem namiem – ēka Jelgavā, Pētera ielā 5, kas vairāk nekā simts gados piedzīvojusi daudz pārmaiņu, bet nu jau pusgadsimtu ir kārtības sargu – kādreiz milicijas, tagad policijas – mājvieta.

Zane Auziņa
Šajā rudenī «Jelgavas
Vēstnesis», atzīmējot valsts 90 gadu jubileju, izzināja mūsu
pilsētas attīstību deviņdesmit gados. Šajā laikā uzzinājām daudz
jauna, interesanta, turklāt guvām pārliecību, ka Jelgavā vēl ir ne
mazums pārsteigumu. Turpinot izzināt savas pilsētas gaitas,
«Jelgavas Vēstnesis» pievēršas atsevišķām ēkām – namiem, kas,
izdzīvojot pārmaiņu bagātus gadus, slēpj neskaitāmas vēstures
liecības. Pirmais no šiem namiem – ēka Jelgavā, Pētera ielā 5, kas
vairāk nekā simts gados piedzīvojusi daudz pārmaiņu, bet nu jau
pusgadsimtu ir kārtības sargu – kādreiz milicijas, tagad policijas
– mājvieta.
Jāteic, precīzu ziņu par to, kad celta šā brīža Jelgavas
pilsētas un rajona Policijas pārvaldes ēka, nav. Arī vēsturnieks
Andris Tomašūns atzīst, ka pilsētas daļa, kur atrodas senais nams,
pētīta salīdzinoši maz.  Taču atrastās liecības vēstī, ka ēka
Pētera ielā 5 celta 19. gadsimta otrajā pusē kā trīsdesmit istabu
īres nams. Visticamāk, pirmos gadu desmitus ēka arī tika izmantota
kā dzīvojamais nams. Bet lielākās izmaiņas tas pieredzēja kara un
pēckara laikā.
Īres nams pirms 
un pēc kara
Saskaņā ar Policijas pārvaldes priekšnieka palīdzes Ievas
Sietnieces Latvijas Centrālajā valsts vēstures arhīvā uzietajiem
datiem vēl 1943. gadā tā bijusi trīsstāvu mūra dzīvojamā māja,
tiesa, ar citu numerāciju – toreiz tās adrese bija Pētera iela 9.
Skaidrības labad jāpiebilst, ka nams adresi mainījis vairākkārt. Tā
līdz 1940. gadam tas atradās Pētera ielā, tad uz īsu brīdi iela
tika pārdēvēta par Plūdoņa ielu, tad atkal par Pētera ielu, vēlāk
Stučkas un visbeidzot atkal par Pētera ielu.  
1944. gadā, kad uzlidojumos un aktīvajā karadarbībā faktiski
tika nopostīta visa Jelgava, sagrauts tika arī šis nams. Vēl šodien
saglabājušās fotogrāfijas, kurās redzams, ka no kādreiz noteikti
varenā un skaistā nama pāri palikušas vien ārsienas. Taču,
neraugoties uz nopietnajiem postījumiem, ēku nolēma atjaunot, un
1949. gada 8. martā darbs bija pabeigts. Šodien par to liecina arī
ēkas fasādē izbūvētais gadskaitlis. Saskaņā ar arhīva datiem arī
pēc kara atjaunotajā ēkā bija dzīvokļi, bet tās pirmajā stāvā
atradušies arhitektu biroji. Tie šeit darbojušies arī pagājušā
gadsimta piecdesmitajos gados. 
Lietiskie pierādījumi 
vannas istabā 
Savukārt 1960. gada 27. aprīlī Iekšlietu daļas ministrs Zujāns
nācis klajā ar paziņojumu, ka neiebilstot uz Stučkas (tagad Pētera)
ielā esošo namu pārcelt miliciju, kas tolaik darbojusies Ļeņina
ielā 11 – pašreizējā Jelgavas domes ēkā. Tā nu ar Latvijas PSR
Jelgavas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas lēmumu
1962. gada nogalē dzīvojamā māja nodota milicijas valdījumā.
Ilggadēja Jelgavas milicijas, vēlāk arī policijas darbiniece Maija
Skusta atminas, ka pagājušā gadsimta vidū Jelgavas milicija tika
«mētāta» no vienas vietas uz nākamo. Bijis laiks, kad milicijas
nodaļas atradušās vairākos namos Skolotāju ielā. «Taču, cik
atminos, bija uzstādījums, ka milicijai tomēr jāatrodas tuvāk
pilsētas centram, tādēļ arī tai bija ierādītas telpas šodienas
domes ēkā, bet vēlāk – māja Stučkas ielā. Kad tajā ienāca milicija,
viss liecināja par to, ka vēl nesen tur bijuši dzīvokļi. Bija
virtuvītes, tualetes, bet pakāpeniski virtuves pārveidoja par
uzgaidāmajām telpām pie kabinetiem, bet vēl vēlāk, kad darbinieku
kļuva vairāk un visiem vietu atrast nebija viegli, tās pārtapa par
kabinetiem. Milicija mācēja izmantot arī vannas istabas, un, ja
pareizi atminos, vēl tagad vienā no vannas istabām atrodas izņemto
lietisko pierādījumu novietne,» atmiņās ar «Jelgavas Vēstnesi»
dalās M.Skusta. 
Desmit gados milicija 
izplešas – jāceļ piebūve 
Pirmajā stāvā, kur agrāk bija darbojušies arhitekti, tika
izbūvēta milicijas dežūrdaļa, kā arī īslaicīgās aizturēšanas
izolators. Savukārt Staņislavs Aļisovs, kurš daudzus gadus
nostrādāja Jelgavas autoinspekcijā jeb, mūsdienu mēlē runājot, Ceļu
policijā un bija arī šīs struktūrvienības vadītājs, bet šobrīd ir
Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Saimnieciskās daļas
vadītājs, atminas, ka sākumā gan Jelgavā darbojušās divas
atsevišķas milicijas – viena bija atbildīga par kārtību pilsētā,
bet otra – rajonā. Savukārt milicijas pārvaldi, kas bija atbildīga
gan par pilsētu, gan rajonu, nodibināja krietnus gadus vēlāk.
Sākumā ar piešķirto māju Stučkas ielā milicija, protams, bija
apmierināta. Vietas bija gana daudz, bet darbinieku – salīdzinoši
maz. Bet knapi bija pagājuši desmit gadi, kā milicija tajā vairs
nespēja ietilpināties. Tad 70. gadu sākumā arī tika nolemts, ka
milicijas ēkai jāceļ klāt piebūve, kas dažus gadus vēlāk arī bija
uzbūvēta. Šeit tika ierīkoti kabineti miličiem, kā arī izveidots
īslaicīgās aizturēšanas izolators. Atskurbtuves gan tajos laikos
vēl nebija. Kaut kādās vecās Krievijas filmās ir redzēti kadri, kur
pārlieku sadzērušos liek milzīgā dušas telpā un ar aukstu ūdeni
veicina atžirgšanu. Taču Jelgavā gan nekā tāda nebija. «Protams,
nevar teikt, ka nebija mums pilsoņu, kas nemācēja sev mēru noteikt
un sadzērušies tika aizturēti. Taču toreiz viņus uz ielas vienkārši
aizturēja, atveda uz dežūrdaļu, kur viņi varēja atžirgt stundiņas
trīs četras, bet, kad nāca pie saprašanas, viņus audzināja, sodīja
par sabiedriskās kārtības graušanu un veda mājās. Atskurbtuve
policijas mājas pagrabā, kur agrākos laikos cilvēki droši vien bija
turējuši ievārījuma burkas un kartupeļus, tika izbūvēta daudz
vēlākos gados un darbojās līdz 2000. gadam, kad cīņu par iereibušo
personu atskurbināšanu pārņēma Pašvaldības policija,» atminas
S.Aļisovs. 
Slepenību nomaina 
«atvērtās durvis»
Savukārt Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes
priekšnieka vietnieks Zigurds Grants «Jelgavas Vēstnesim» zina
stāstīt, ka, atjaunojoties Latvijas neatkarībai un sākoties īpašumu
atgūšanai, agrāko īpašnieku mantinieki pieteicās arī uz policijas
namu Pētera ielā. «Tas bija brālis un māsa. Kundze bija godājamā
vecumā un dzīvoja Anglijā, bet brālis Oļģerts Kiršentāls – Rīgā.
Mūsu rīcībā ir ziņas, ka kungs vairs nav šajā saulē, kāds liktenis
piemeklējis viņa māsu, nezinām. Taču deviņdesmitajos gados ar
viņiem ministrijai notika nopietnas pārrunas, pēc kā mantinieki
piekrita, ka ēka nonāk valsts īpašumā,» stāsta Z.Grants. Tiesa,
tas, kādi bija šo īpašuma lietu kārtošanas noteikumi, nav zināms.
Z.Grants atzīst, ka nav arī policijas rīcībā daudz ziņu par šo ēku
un viņš nav pārsteigts, ka grūti sameklējami jelkādi dati arhīvos.
«Šī tomēr daudzus gadus bija milicijas, tātad – specializēto
struktūrvienību apmešanās vieta. Un šīs struktūras vienmēr, bet jo
īpaši padomju gados, bija apvītas ar daudziem noslēpumiem un zināmu
slepenību,» atzīst policists, piebilstot, ka mūsdienās gan
slepenības ir daudz mazāk un policijas ēka atsevišķu pasākumu laikā
tiek pat atvērta apmeklētāju apskatei. 
Nams par sevi 
vēl liks runāt
Vērtējot namu šodien, jāatzīst, ka laikā, kopš tajā ienāca
kārtības sargātāji, māja ir krietni nolietojusies. Tiesa, līdz šim
nopietnu remontu piedzīvojusi vien viena tās daļa. «Nav jau
Jelgavas policijā tik traki kā Ventspilī, kur, spriežot pēc TV
ziņās redzētā, griesti krīt uz galvas un darba apstākļi patiešām ir
kritiski, taču arī Jelgavas policisti strādā grūtos apstākļos,»
māju šodien raksturo M.Skusta. Savukārt Staņislavs Aļisovs
piebilst, ka pašlaik aizturētie Jelgavas policijas namā mitinās
daudz komfortablākos apstākļos nekā viņu aizturētāji un netrūkstot
arī tādu, kas burtiski laužas iekšā, lai tiktu izolatorā. «Šķiet,
tas bija pirms četriem gadiem, kad saņēmām finansējumu īslaicīgā
aizturēšanas izolatora remontam. Iepriekš tas bija patiesi traki
nolietojies, bija arī gadījumi, kad ieslodzītie muka. Tiesa, ne no
paša izolatora, bet citām telpām. Viens tāds sprukstiņš, izmantojot
situāciju, ka palaists uz tualeti, pat pa otrā stāva logu izlēca –
uzkrita virsū kolēģes mašīnai un ņēma kājas pār pleciem. Tiesa,
viņu ātri izdevās aizturēt. Patiesībā jau neviens aizturētais no
izolatora nav aizbēdzis tā, lai pēc brīža netiktu atrasts. Taču tās
telpas viņiem tiešām nebija labas. Toties tagad! Tur ir gan siltās
grīdas, gan dušas ar karsto ūdeni un tualetes… Tā saucamie
«bomži», tiklīdz ārā kļūst vēsāks, tīšuprāt savāra ziepes, lai pie
mums nonāktu. Un nav jau tas nemaz tik grūti. Ja viņu atkārtoti
gada laikā aiztur sabiedriskā vietā alkohola reibumā, tiesa viņam
nosaka administratīvo sodu – bieži tas ir saistīts ar noteiktu
diennakšu skaitu izolatorā. Tiklīdz tās nosēdētas un viņš tiek
palaists ārā, tā nepaiet ilgs laiks, kā cilvēks jau atkal ir
aizturēts. Viens šāds policijas ērtības izmantoja pat sešus mēnešus
pēc kārtas,» stāsta ilggadējais policijas darbinieks, atzīstot, ka
uz ielas bezpajumtniekam tik komfortablus apstākļus kā policijā,
turklāt vēl ar trīsreizēju ēdināšanu dienā, atrast nav iespējams.
Pašu spēkiem policisti laiku pa laikam remontējuši arī savus
kabinetus, remonts piedzīvots arī dežūrdaļā. Taču policisti
neslēpj, ka ar cerībām gaida brīdi, kad ilggadējo bāzes vietu
Pētera ielā varēs nomainīt pret citu – lielāku un modernāku. «Vienu
brīdi bija runas, ka policijas māju varētu būvēt kādreizējās
cukurfabrikas rajonā, vēlāk daudz nopietnāk ir runāts par jaunu
policijas namu dzelzceļa stacijas un stadiona apkaimē. Taču, ņemot
vērā pašreizējo situāciju, grūti prognozēt, uz cik ilgu laiku šos
projektus nāksies apturēt. Tāpat kā līdz šim, rūpēsimies par māju
savu iespēju robežās,» teic S.Aļisovs. Savukārt, domājot par to,
kam, viņuprāt, senajā ēkā vajadzētu atrasties pēc tam, kad policija
to atstās, domas atšķiras. Viens teic, ka pēc remonta šeit varētu
būt labs darījumu un biznesa centrs, citi uzskata, ka mājai atkal
jākļūst par dzīvokļu namu, bet vēl kāds min, ka šeit īstā vieta
būtu viesnīcai. Tā atrastos pilsētas centrā, turklāt ēkā ar senu un
interesantu vēsturi. To apzinoties, jāsecina, ka nams Pētera ielā 5
par sevi vēl liks runāt.