17.3 °C, 2.9 m/s, 69.1 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāNo Jelgavas privātmāju atkritumiem vairāk nekā 40 tonnas mēnesī pārstrādā
No Jelgavas privātmāju atkritumiem vairāk nekā 40 tonnas mēnesī pārstrādā
25/07/2019

«Sākumā uz stikla šķirošanu cilvēki bija jāpierunā, bet papīra šķirošanā labākā reklāma ir no mutes mutē. Nu klienti uz to vairs nav jāmudina, jo tieši vieglais iepakojums mājsaimniecībā rada vislielāko atkritumu daudzumu. Šobrīd atkritumus šķiro vairāk nekā trešā daļa Jelgavas privātmāju iedzīvotāju,» par atkritumu šķirošanu privātmājās un nelielos uzņēmumos saka SIA «Jelgavas komunālie pakalpojumi» valdes loceklis Alvils Grīn­felds. Uzņēmums no 2016. gada jūlija privātmāju un nelielu uzņēmumu īpašniekiem bez papildu maksas piedāvā konteineru stikla šķirošanai un no 2018. gada augusta – arī konteineru izlietotā papīra, plastmasas un metāla iepakojuma jeb vieglā iepakojuma uzkrāšanai un nodrošina to izvešanu.

Ņemot vērā ES politiku atkritumu
apsaimniekošanas jomā, Latvijai būtiski jāsamazina apglabājamo
atkritumu apjoms poligonos, kā arī jāattīsta atkritumu dalītā
vākšana un pārstrāde. Plāns paredz, ka 2035. gadā poligonos
drīkstēs apglabāt ne vairāk kā 10 procentus no sadzīves
atkritumiem, 65 procenti no atkritumiem būs jāpārstrādā, no 2021.
gada atsevišķi būs jāvāc arī organiskie atkritumi, bet 2025. gadā
jāsāk arī tekstilmateriālu dalīta vākšana. Katrs atkritumu
apsaimniekotājs, ieviešot šķirošanas pakalpojumu, cenšas samazināt
poligonā apglabājamo atkritumu apjomu.

A.Grīnfelds norāda, ka atkritumu šķirošana
privātmājās pilsētā iemanto arvien lielāku popularitāti.
«Pieprasījums šobrīd ir pārspējis mūsu iespējas apgrozāmos finanšu
līdzekļus novirzīt šķiroto atkritumu konteineru iegādei, tāpēc
jauniem klientiem pašlaik nav pieejami dzeltenie konteineri, taču
mēs meklējam risinājumu, kā iespējami lētāk un ātrāk tikt pie
papildu konteineriem un nodrošināt tos visiem gribētājiem, tādējādi
mazinot slogu uz kopējo atkritumu maksu,» stāsta A.Grīn­felds,
uzsverot: lai gan klientiem dalīto atkritumu konteineri tiek
izsniegti bez papildu maksas un viņiem nav arī tiešā veidā jāmaksā
par to izvešanu, jāapzinās, ka tas nav bezmaksas pakalpojums –
šķirošanas infrastruktūras objektu uzturēšanas un šķirošanas
izmaksas tiek iekļautas nešķiroto atkritumu apsaimniekošanas
maksā.

Cilvēki saskata
ietaupījumu

Līdz jūlijam uzņēmums bija noslēdzis 2898
līgumus par stikla konteineriem un 2103 – par vieglā iepakojuma
konteineriem. Vairums klientu vieglā iepakojuma konteineru izved
reizi mēnesī, bet stikla – reizi ceturksnī. «Aptuveni 5–8 procenti
klientu līdz ar atkritumu šķirošanu ir vērsušies pie mums un
pārslēguši līgumu, samazinot sadzīves atkritumu izvešanas biežumu
un tādējādi ietaupot naudu ģimenes budžetā. Ir arī daļa, kas
nomainījuši konteinerus no 240 uz 140 litru tilpuma, tā samazinot
ikmēneša izdevumus, taču izvešanas reižu skaitu nemaina. Tas
nozīmē, ka cilvēki saskata ietaupījumu, kas rodas, šķirojot
atkritumus,» pārliecināts A.Grīnfelds.

No privātmājām mēnesī tiek savākta
fūre vieglā iepakojuma

Vidēji mēnesī no Jelgavas privātmājām tiek
savāktas 250 tonnas nešķiroto sadzīves atkritumu, 21 tonna
sašķirotā stikla, bet vieglā iepakojuma apjoms jau sasniedz 26
tonnas. Salīdzinājumam – sapresēts vieglais iepakojums līdz 25
tonnām ir viena fūre. «Tas nozīmē, ka ar dalīto atkritumu
konteineru palīdzību tiek atšķiroti nepilni 20 procenti no kopējā
privātmāju un mazo uzņēmumu radītā sadzīves atkritumu daudzuma, un
šis apjoms progresē. Ja katru mēnesi no privātmājās radītajiem
atkritumiem vairāk nekā 40 tonnas jau varam nodot pārstrādei, tas
nozīmē, ka ejam pareizā virzienā,» tā valdes loceklis.

Jāpiebilst, ka visi privātmājās savāktie
dalītie atkritumi tiek nogādāti SIA «Zemgales Eko» atkritumu
šķirošanas līnijā, kur tie tiek sadalīti pa frakcijām, lai tālāk
nonāktu pārstrādes uzņēmumos. «Runājot par privātmāju
iedzīvotājiem, jāatzīst, viņiem ar šķirošanas procesu problēmu nav
– tas tiek darīts atbildīgi. Taču gadās uzklausīt klientu
neapmierinātību par to, ka daļu plastmasas nepieņemam. Dalīti vākt
ir jēga tikai to, ko var pārstrādāt, un, jā, diemžēl ir liela daļa
plastmasas izstrādājumu, ko nevar pārstrādāt, piemēram, krējuma,
jogurta, margarīna iepakojumu, vienreiz lietojamos traukus,» stāsta
A.Grīnfelds.

Atgādinājums dod
rezultātu

Uzņēmums jau kādu laiku praktizē arī šādu
pakalpojumu: ar īsziņu klientiem iepriekšējā dienā atgādina, ka rīt
notiks stikla vai vieglā iepakojuma konteinera izvešana. «Šis
pakalpojums sevi ir attaisnojis. Ja iepriekš atkritumu savākšanas
maršrutā izvedām līdz 57 procentiem no plānotā apjoma, tad pēc
atgādināšanas izvedam jau apmēram 83 procentus. Protams, uzņēmumam
tās ir papildu izmaksas, bet kāpēc gan neieguldīt, ja tas dod
rezultātu?! Mēs tādējādi varam plānoti strādāt, turklāt izdevumi ir
lielāki, ja specializētais transports aizbrauc uz plānoto adresi,
bet tur saimnieks konteineru aizmirsis novietot ārpus sētas,»
skaidro A.Grīnfelds, uzsverot, ka dabas resursu nodoklis par
apglabātajiem atkritumiem katru gadu aug – šogad tie ir 43 eiro par
tonnu, bet nākamgad jau būs 50 eiro. «Jo vairāk apglabāsim, jo
lielāka būs maksa par atkritumu apsaimniekošanu,» tā viņš.

«Jelgavas Vēstnesis» izzina, ko privātmāju un
nelielu uzņēmumu saimnieki Jelgavā domā par atkritumu šķirošanu,
kāpēc viņi to dara un cik būtisks ir finansiālais ietaupījums, tos
šķirojot.  

«Šķirojot uz pusi esam samazinājuši nešķiroto sadzīves
atkritumu daudzumu»

Vita, Ēriks un dēls Markuss Ševčenko no Rītausmas
ielas

Jau divus gadus, izmantojot SIA «Jelgavas komunālie pakalpojumi»
piedāvāto iespēju, atkritumus šķiro Ševčenko ģimene. «Šķirojot uz
pusi esam samazinājuši nešķiroto sadzīves atkritumu daudzumu –
šobrīd mūsu 140 litru atkritumu konteineru izved reizi mēnesī,
iepriekš – divas, un mūsu ietaupījums ir 3,10 eiro mēnesī. Ir
patīkami apzināties, ka tādējādi mēs saudzējam dabu – daļu radīto
atkritumu nododam otrreizējai pārstrādei, un tie netiek apglabāti
zemē,» atzīst Ēriks, piebilstot, ka ietaupījums ir papildu
bonuss.

«Gribam dzīvot tīrā vidē un cenšamies dzīvot zaļi – uz veikalu
ejam ar savu auduma maisiņu, arvien biežāk dažādus beramos
produktus pērkam veikalā «Ber un sver», kurp dodos ar saviem
traukiem, tāpat mēs šķirojam atkritumus. Rūpējoties par apkārtējo
vidi, regulāri savācu arī atkritumus tuvējā peldvietā pie Svētes,
kur tie nepārtraukti lien laukā gluži kā sniegpulkstenītes
pavasarī. Iepriekš tie visi nonāca nešķiroto atkritumu konteinerā,
bet tagad šķiroju arī tos. Jā, tā ir cīņa ar vējdzirnavām, taču es
gribu pastaigāties sakoptā vidē un arī saviem bērniem mācu, ka
nedrīkst dabā mēslot,» tā Vita.

Ģimene uzskata, ka ir zinoši atkritumu šķirošanā, taču pie
ledusskapja vienmēr stāv špikeris, kurus atkritumus drīkst mest
dzeltenajā jeb papīram, plastmasai un metālam paredzētajā
konteinerā. Tas rada visvairāk diskusiju. «Es jau smejos – tā ir
vesela zinātne! Un, ja man rodas šaubas, prasu sievai,» piebilst
Ēriks.
 

«Mēnesī mūsu ietaupījums ir 5,30 eiro»

Linda Kokoreviča, ģimenē divi pieaugušie un divi
bērni:

«Atkritumus šķirojam jau trīs gadus. Sākumā PET pudeles un
skārdenes krājām un vedām uz dalīto atkritumu šķirošanas laukumiem
pilsētā – zināmas neērtības jau bija, taču uzskatu, ka darījām
vērtīgu darbu. Kāpēc nedarīt, ja tiek dota iespēja?! Tāpēc ar
prieku pieņēmām piedāvājumu pie mājas izvietot dalīto atkritumu
konteineru stiklam un papīram, kas atrisina loģistikas jautājumu.
Tiesa, šobrīd paši uz šķirošanas laukumu vedam tetrapakas, jo tās
nedrīkst mest mūsu dzeltenajā konteinerā. Jāatzīst, ka tas mums
bija pārsteigums, taču SIA «Jelgavas komunālie pakalpojumi»
nepieņem piena, jogurta, kefīra pakas. Vērsos «Zemgales Eko» un
saņēmu apstiprinājumu, ka tur tās var nodot. Patiesībā ar
plastmasas šķirošanu ir sarežģīti, jo lielāko daļu no ikdienā
izmantotās plastmasas pārstrādei nemaz nevar nodot, piemēram,
jogurta, krējuma, maizes plastikāta iepakojumu, atsevišķu cīsiņu
iepakojumu. Iedomājieties – nopērc veikalā veselīgās dzērvenes
plastmasas spainītī, bet izrādās, ka to nemaz nepārstrādā! Man ir
svarīgi, lai maksimāli daudz atkritumu, kas rodas pēc mums, tiktu
pārstrādāti, tāpēc šķirošanai pievēršos ļoti atbildīgi. Protams,
mazsvarīgs nav arī ģimenes ietaupījums – kopš mājas pagalmā ir
konteineri dalītajiem atkritumiem, mums 240 litru lielo sadzīves
atkritumu konteineru vairs nevajag izvest divreiz mēnesī – iztiekam
ar vienu. Tas nozīmē, ka mēnesī mūsu ietaupījums ir 5,30 eiro. Ja
sarēķina gada griezumā… Šobrīd internetā smeļos idejas par to, kā
samazināt atkritumus, piemēram, mazulim esmu iegādājusies
mazgājamās autiņbikses.»

«Pienu veikalā nepērkam – ar savu pudeli ejam pēc lejamā»

Pēteris Alksnis ar ģimeni – Līgu, Agnetu un
Anniku:

«Nedomāju, ka atkritumu šķirošana ir zaļa domāšana, drīzāk tā ir
iespēja atkritumus pārstrādāt, nevis piesārņot vidi. Pirms diviem
gadiem mums piedāvāja stikla šķirošanas konteineru, un mans
jautājums bija: «Cik tas maksā?» Saņemot atbildi: «Necik», teicu:
«Nav problēmu!» Šogad sētā jau parādījās arī konteiners papīram,
PET un metālam. Jāatzīst godīgi – uz atkritumu šķirošanu pamudināja
tikai SIA «Jelgavas komunālie pakalpojumi» piedāvājums. Uzņēmums
iedod konteineru, atbrauc to savākt un vēl īsziņā atgādina, ka rīt
ir izvešanas diena. Ja viss tiek pienests uz paplātes, kāpēc neņemt
pretī?! Pēdējā laikā sociālajos tīklos skatos video par to, ko no
pārstrādātajiem atkritumiem ražo, cik daudz atkritumu nepārstrādā,
kādu kaitējumu tie nodara dabai. Redzot situāciju citās valstīs,
sāku aizdomāties, cik daudz atkritumu radām mēs paši, un nav
argumentu, kāpēc nešķirot. Līdz ar šķirošanu jūtami samazinājies
sadzīves atkritumu daudzums – līdz gada sākumam 240 litru sadzīves
atkritumu konteineru izvedām divas reizes mēnesī, turklāt – ar
kaudzīti, bet šobrīd – vienu, dažkārt pat nepilnu. No šī procesa ir
arī finansiāls ieguvums. Iepriekš par atkritumu izvešanu maksājām
13 eiro mēnesī, tagad – uz pusi mazāk. Domājot par atkritumu
daudzuma samazināšanu, pienu veikalā vairs nepērkam. Iegādājāmies
stikla pudeles un divas reizes nedēļā ejam pie kaimiņienes pakaļ
lejamajam pienam. Arī veikalā biežāk skatāmies uz produkta
iepakojumu – to var sašķirot vai ne. Ja nevar, izvēlamies kādu citu
produktu, kura iepakojumu var pārstrādāt. Ja katrā mājsaimniecībā
sāktu kaut ar šādu nelielu šķirošanu, kopā mēs varētu daudz
darīt!» 

«Cilvēkiem ļoti patīk, ja kaut ko dod par velti»

Santa Voronova un Arnis Lielaisramans

Santa un Arnis atkritumus šķiro ne tikai savā privātmājā, bet
arī ģimenes nelielajā uzņēmumā Tērvetes ielā, atzinīgi novērtējot
to, ka SIA «Jelgavas komunālie pakalpojumi» bez maksas šķirošanas
konteinerus piedāvā arī mazajiem uzņēmumiem. «Katram mēsli aiz
sevis ir jāsavāc! Šķirot vajag saprātīgi, domājot par vidi globāli.
Tiesa, vienam vai desmit cilvēkiem ir grūti ko mainīt, bet ir jāsāk
ar mazumiņu, un Jelgava šajā ziņā ir gājusi soli uz priekšu.
Atkritumu šķirošana ir mūsu ieguldījums vides saglabāšanā,»
pārliecināta Santa.

Uzņēmumā papīrs, plastmasa, stikls un elektropreces no sadzīves
atkritumiem tiek atšķirotas jau sen, vēl pirms teritorijā novietoti
speciāli konteineri. Sašķirotos atkritumus viņi nogādājuši dalīto
atkritumu vākšanas laukumā Salnas ielā, bet šobrīd šķirošanas
process ir ne tikai ērtāks, bet arī lētāks, jo atkritumus savāc
uzņēmums – pašiem tie nav jāved. «Gribas domāt, ka tā mēs palīdzam
dabai, jo gluži visus atkritumus poligonā nenorokam,» tā Arnis.
«Cilvēkiem ļoti patīk, ja kaut ko dod par velti, tāpēc ceru, ka
Jelgavā šī iespēja ir devusi pamudinājumu šķirot atkritumus,» saka
Santa, piebilstot, ka diezgan regulāri arī uzņēmuma apkārtnē savāc
maisiņu ar tukšām skārdenēm, papīru, pudelēm, tas tiek sašķirots pa
konteineriem un dodas uz pārstrādi.

Santa un Arnis atzīst, ka lielākais pluss, šķirojot atkritumus
privātmājā un savā uzņēmumā, ir tas, ka var nodrošināt, lai tie ir
tīri, līdz ar to otrreizējai pārstrādei derīgi. «Daudzdzīvokļu
mājās tā ir kolektīvā atbildība un neviens nevar izkontrolēt, vai,
piemēram, kaimiņš šķiroto atkritumu konteinerā neiemetīs to, ko
nedrīkst, un līdz ar to visi sašķirotie atkritumi tāpat nonāks
atkritumu poligonā,» tā Arnis, papildinot: «Mūs, iedzīvotājus,
mudina šķirot, bet, manuprāt, vairāk vajadzētu kontrolēt ražotājus,
liekot domāt par risinājumiem iepakojumiem, kas sadalās. Šobrīd
viņi nomaksā dabas resursu nodokli, un viss. Bet kur ir kolektīvā
atbildība?» 

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»