Pilsētā

«Mūsu bērnudārza teritorijā jau ir ap metru augstas kastaņas, kas izaugušas no savulaik mūsu audzēkņu iestādītiem kastaņiem. Tagad esam apņēmušies dot otru mūžu Ozolskvērā augošajam dižozolam – bērni jau salasījuši dižkoka zīles un iedēstījuši melnzemē, lai gaidītu, kad sāks dīkt jaunie ozoliņi. Ceram, ka pēc gadiem mūsu izaudzētie koki atgriezīsies Ozolskvērā un, iespējams, arī citās pilsētas vietās,» saka Jelgavas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes «Pasaciņa» vadītāja Zane Koroļčuka.

Bērnudārzs «Pasaciņa» ir iesaistījies «Latvijas valsts mežu»
koku sēšanas un stādīšanas akcijā «Skābeklis», lai bērni jau no
mazotnes izprastu, kāds ir koka dzīves cikls, vienlaikus mācoties,
ka mežs ir ne tikai tas, ko redzam, bet arī skābeklis, ko
elpojam.

Šovasar ozolu, kas aug Ozolskvērā līdzās bērnu rotaļu laukumam
un pilsētnieku iecienītai atpūtas vietai, gan pašvaldības
speciālisti, gan arborists, gan arī Dabas aizsardzības pārvalde
atzinusi par stipri bojātu un bīstamu. Ozolam laika gaitā ir
radušies būtiski sakņu sistēmas bojājumi, iztrupējusi stumbra
pamatne un ir vairāki vaļēji dobumi pie pamatnes, kuros konstatēta
brūnā trupe. «Jau ilgstoši esam centušies dižkoku glābt, regulāri
to kopjot un izzāģējot, taču arī pieaicinātie speciālisti atzinuši,
ka pat pēc viskvalitatīvākās tā kopšanas nav iespējams novērst koka
bīstamību un nodrošināt, lai tas pēkšņi vējā nenolūztu un
neapdraudētu cilvēkus Ozolskvērā,» atzīst pašvaldības iestādes
«Pilsētsaimniecība» mežzinis Mārtiņš Krūmiņš.

Kaut arī Dabas aizsardzības pārvalde, izvērtējot koka stāvokli
un atrašanās vietu, pieņēmusi lēmumu, ka tas ir nozāģējams, jo
ozola saglabāšana radītu risku cilvēku drošībai, kā skaidro
M.Krūmiņš, pašvaldība vēl cer dižkoku Ozolskvērā saglābt. «Mēs
sāksim ar to, ka izzāģēsim bīstamākās koka daļas. Tikai darba
procesā kļūs pilnīgi skaidrs, vai ir iespējams vismaz daļēji ozolu
saglabāt. Ja tomēr secināsim, ka arī pēc bīstamāko zaru izzāģēšanas
koks apdraud cilvēku drošību, būsim spiesti to nozāģēt. Taču,
izprotot, ka ozols ir viens no skvēra simboliem, ceram, ka
sliktākajā gadījumā izdosies atstāt vismaz tā stumbru, kas vēlāk
varētu pārtapt par vides objektu Ozolskvērā. Tas jau, protams, būs
mākslinieku un koktēlnieku redzējums, bet kāpēc gan, piemēram,
līdzās metāla aļņa skulptūrai nevarētu tapt mazāka izmēra koka aļņa
skulptūra?!» spriež M.Krūmiņš.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»