20.9 °C, 1.2 m/s, 92.9 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāNo pilsētas atkritumiem jau šogad ražos kurināmo
No pilsētas atkritumiem jau šogad ražos kurināmo
20/01/2013

Pagājušajā gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nāca klajā ar iniciatīvu mainīt līdzšinējo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, uzsverot nepieciešamību liberalizēt tirgu un paplašināt pakalpojumu sniedzēju loku. Vienlaikus tika uzsākts darbs pie jaunā atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrādes, kurš tuvākajā laikā tiks skatīts Ministru kabinetā.

Jānis Kovaļevskis

Pagājušajā gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrija (VARAM) nāca klajā ar iniciatīvu mainīt līdzšinējo
atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, uzsverot nepieciešamību
liberalizēt tirgu un paplašināt pakalpojumu sniedzēju loku.
Vienlaikus tika uzsākts darbs pie jaunā atkritumu apsaimniekošanas
plāna izstrādes, kurš tuvākajā laikā tiks skatīts Ministru
kabinetā.

Pret ministrijas iecerēm asi iebilda pašvaldības. Arī Atkritumu
apsaimniekošanas uzņēmumu asociācija, kurā pārstāvēti nozarē
strādājošie uzņēmumi, iesniedza virkni priekšlikumu. Par to, kādas
izmaiņas plānotas atkritumu apsaimniekošanas jomā, precīzas
informācijas šobrīd nav, tomēr pastāv bažas, ka līdz ar tirgus
liberalizāciju to strauji varētu pārņemt kompānijas ar ārvalstu
kapitālu. Līdzīgi kā tas notika Igaunijā, kur šobrīd atkritumu
apsaimniekošanas tirgū dominē zviedru kompānija «Ragn-sells», bet
pakalpojumu cenas ir būtiski augstākas nekā Latvijā.

SIA «Jelgavas komunālie pakalpojumi» valdes loceklis Alvils
Grīnfelds pārliecināts, ka izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas
politikā tiek iniciētas ar mērķi veikt pārdali tirgū, jo līdz šim
izvirzītie mērķi atkritumu apsaimniekošanas jomā ir sasniegti un
pamata veikt būtiskus pārkārtojumus nozarē nav. Par to, kā šobrīd
ir organizēta pilsētas atkritumu apsaimniekošanas sistēma, saruna
ar A.Grīnfeldu.

Kāpēc pēdējā gada laikā ir aktualizēta diskusija par
atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem, ja, pēc iedzīvotāju aptauju
rezultātiem, tā tiek vērtēta kā viena no sakārtotākajām jomām
valstī?

Par atkritumu apsaimniekošanu savā teritorijā atbild pašvaldības,
kurām bija iespēja izvēlēties veidu, kā realizēt šo funkciju. Bija
divas iespējas: uzdot veikt atkritumu apsaimniekošanu uzņēmumam,
kurā vismaz 51 procents kapitāldaļu pieder pašvaldībai, kā tas ir
Jelgavas gadījumā, vai sludināt iepirkumu par šī pakalpojuma
sniegšanu. Līdzīgi kā Jelgava rīkojās arī Gulbene, Valmiera,
Bauska, Ventspils un citas pašvaldības, kur atkritumu
apsaimniekošanas funkcija uzticēta pašvaldībām piederošiem
uzņēmumiem. Bet ar šādu kārtību nav apmierināti vairāki atkritumu
apsaimniekošanas uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu, kuri šobrīd tirgū
piedāvā savu pakalpojumu par dempinga cenām, lai iekarotu tirgu un
pēc tam zaudēto atpelnītu ar uzviju. Igaunijā viss notika tieši pēc
šāda scenārija. Jāsaprot, ka par trim latiem kubikmetrā, kā to
iepirkumos piedāvā atsevišķas kompānijas, nav iespējams veikt
atkritumu savākšanu un apglabāšanu, ja dabas resursu nodoklis un
atkritumu apglabāšanas maksa vien ir 4,14 lati, neskaitot atkritumu
savākšanas un pārējās izmaksas.

Kopējais atkritumu izvešanas tarifs Jelgavā ir 9,18 lati
par vienu kubikmetru. Kā veidojas šīs izmaksas?

Kā jau minēju, būtisku sadaļu tarifā veido atkritumu apglabāšanas
izmaksas un dabas resursu nodoklis. Kopējā aprēķinā vēl tiek
iekļauta lielgabarīta atkritumu savākšana, konteineru laukumu
uzturēšana, dalīto atkritumu savākšana, autotransporta izmaksas, kā
arī administratīvie izdevumi. Un, ja kāds piedāvā sniegt šo
pakalpojumu par ievērojami zemāku cenu, rodas jautājums, kas tieši
ir iekļauts tarifā, kur atkritumi tiek apglabāti un kā tiek segtas
visas objektīvās izmaksas.

Kā šobrīd ir organizēta atkritumu apsaimniekošana
Jelgavā?

Šobrīd pilsētā ir trīs šķiroto atkritumu savākšanas laukumi un 110
sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punkti, kuri izvietoti pie
daudzdzīvokļu namiem, uzņēmumiem un iestādēm. Par šo atkritumu
šķirošanu un realizāciju atbild pašvaldību SIA «Zemgales Eko». Šādā
veidā tiek apsaimniekoti aptuveni 10 procenti no kopējā pilsētas
atkritumu daudzuma, kas, salīdzinot ar citām pilsētām, ir labs
rādītājs. Savukārt «Jelgavas komunālo pakalpojumu» kompetencē ir
savākt visus atkritumus un nogādāt tos šķirošanas līnijā vai
poligonā apglabāšanai. Ņemot vērā, ka līdz 2020. gadam Latvija ir
apņēmusies vismaz par 50 procentiem samazināt apglabājamo atkritumu
daudzumu, ar ES atbalstu realizējam projektu par jaunas
sadzīves  atkritumu šķirošanas stacijas izbūvi pie «Brakšķu»
poligona. Līdz ar šīs stacijas atklāšanu martā būtiski pieaugs
sašķiroto atkritumu īpatsvars, un ar laiku mēs plānojam sasniegt šo
50 procentu slieksni. Tā būs automatizēta atkritumu šķirošanas
stacija, ar atsevišķu kompostēšanas laukumu, kurā tiks nogādāti
visi pilsētā un novados savāktie atkritumi, lai tos pirms
apglabāšanas sašķirotu. Jaunajā stacijā būs aptuveni 10 jaunas
darba vietas, un projekta kopējās izmaksas ir ap 1,2 miljoni
latu.

Ar ko šī šķirošanas stacija atšķirsies no Ganību ielā
esošās līnijas?

Ja Ganību ielas šķirošanas līnijā tiek atdalīti jau iepriekš
sašķiroti atkritumi un tas pārsvarā ir roku darbs, tad mūsu
izraudzītā tehnoloģija paredz pilnībā automatizētu procesu.
Sākotnēji visi atkritumi nonāks priekššķirošanā, kur no tiem tiks
atlasītas lielākās frakcijas, tad tiks veikta atkritumu
priekšsmalcināšana, caur sietiem mehāniski tiks atdalītas rupjākās
vienības, bet metāls tiks atšķirots ar magnēta palīdzību. Nākamajā
šķirošanas posmā tiek izmantota gaisa plūsma, seko vēl vairāki
tehnoloģiski procesi, kuru rezultātā tiks atdalīts krāsainais
metāls un sadzīves atkritumu vieglākās frakcijas, piemēram,
plastmasa, kartons. Atlikusī masa tiks smalcināta. Šo materiālu
atkarībā no tā kvalitātes varēsim realizēt kā kurināmo.

Rietumeiropā un Skandināvijā daudzviet šādā veidā sagatavoti
atkritumi tiek izmantoti kā galvenais kurināmā veids. Latvijā gan
tas pagaidām nav populāri, jo iedzīvotāju blīvums un līdz ar to arī
atkritumu daudzums nav pietiekams, lai varētu saražot šo kurināmo
pietiekamā daudzumā. Šobrīd esam uzsākuši sarunas ar «Cemex»
rūpnīcu Brocēnos, kur ir ieviestas atbilstošas tehnoloģijas, lai
ražošanas procesā kā kurināmo izmantotu atkritumus. Plānojam, ka
gada laikā no atkritumiem varētu saražot aptuveni 8000 tonnas
kurināmā.

Diskusijas turpinās arī par depozīta sistēmas ieviešanu,
paredzot samaksu par nodotajām stikla un PET pudelēm.

Manuprāt, depozīta sistēmas ieviešana ir nokavēta, jo līdz šim
visas investīcijas atkritumu apsaimniekošanas jomā veiktas, ņemot
vērā, ka šādas sistēmas Latvijā nav. Valstī kopumā veiktas lielas
investīcijas, tostarp piesaistot ES līdzfinansējumu, lai uzstādītu
atkritumu šķirošanas iekārtas, kuru efektivitāte un nozīme būtiski
samazināsies, ja tiks ieviesta depozīta sistēma. Kaut gan attiecībā
uz stiklu par to varētu domāt, jo stikla taru mehāniski atšķirot,
to nesabojājot, ir samērā sarežģīti.

Bet kā ar vides aspektiem? Igaunijā ceļmalās plastmasas
pudeles nemētājas…

Depozīta sistēma nav vienīgais veids, kā to panākt. Jāturpina
izglītot sabiedrība, piedāvājot arvien plašākas iespējas šķirot
atkritumus, arī tas var dot rezultātu. 

Ir maldīgi domāt, ka, tikai tiešā veidā saņemot naudu par nodotu
stikla vai plastmasas pudeli, mēs ietaupām. Faktiski produkta
ražotājs taras atpirkšanas maksu jau ir ierēķinājis cenā, tāpat kā
atkritumu tarifā tiek ierēķināts tas, ka zināmus ieņēmumus
nodrošinās arī dalīto atkritumu realizācija, kas ļauj samazināt
tarifu. 

No VARAM ir izskanējis priekšlikums, ka atkritumu
apsaimniekošanā būtu jāievieš lielāka konkurence, dodot tiesības
patērētājiem izvēlēties, ar ko slēgt pakalpojuma līgumu. Cik
racionāls ir šāds modelis?

Te varētu vilkt paralēles ar siltumapgādes jomu – ja kāds
daudzdzīvokļu ēkā ir nolēmis ierīkot alternatīvo apkuri,
nepieciešama citu dzīvokļu īpašnieku piekrišana, jo viņiem šādā
veidā tiek radīti zaudējumi. Arī atkritumu apsaimniekošanā mēs
nevaram izraut no kopējās aprites, piemēram, lielveikalus, un
cerēt, ka tas neietekmēs tarifu pārējiem. Tas radīs haosu, un
process vairs nebūs kontrolējams.

Joprojām vairākās vietās pilsētā veidojas tā sauktās
nelegālās izgāztuves. Vai jums ir kādi priekšlikumi, kā efektīvāk
pret tām cīnīties? Cik procentiem mājsaimniecību, pēc jūsu
aprēķiniem, ir noslēgts līgums par sadzīves atkritumu
izvešanu?

Līgumi ir noslēgti aptuveni 95 procentiem mājsaimniecību. Mēs cieši
sadarbojamies ar Pašvaldības policiju, un šī situācija tiek
kontrolēta. Cits jautājums ir par faktiski radīto atkritumu
daudzuma atbilstību tam apjomam, par kādu noslēgts līgums. Tādēļ
bieži vien redzam, ka konteineri pie daudzdzīvokļu mājām un
autobusu pieturās ir pārpildīti. Diemžēl ir cilvēku kategorija, kas
nekautrējas izmantot situāciju un dzīvot uz citu rēķina. 

Ir cilvēki, kuri apgalvo, ka viņi visus atkritumus sašķiro
un viņiem nav nepieciešams slēgt līgumu par sadzīves atkritumu
izvešanu. Vai reāli tas ir iespējams?

Visu sašķirot nav iespējams, tāpat kā visi atkritumi nav piemēroti,
lai tos sadedzinātu plītīs vai krāsnīs, tādēļ līgumam par minimālā
apjoma izvešanu reizi mēnesī ir jābūt.

Daudzdzīvokļu māju pagalmi un starpkvartālu ceļi pilsētā
daudzās vietās ir pārvērtušies par automašīnu stāvlaukumiem, arī
atkritumu izvedējiem bieži vien nākas apskādēt zaļo zonu, lai
piebrauktu pie šīm mājām. Vai esat domājuši, kā risināt šo
problēmu?

Lielākie sarežģījumi ir ar tām mājām, kurās tiek izmantoti
atkritumu vadi vai nav izveidoti atsevišķi konteineru laukumi. Mēs
apzināmies, ka daudzdzīvokļu māju pagalmi nav projektēti tādai
slodzei, kāda tiem ir šobrīd, tomēr labākais un efektīvākais
risinājums šai problēmai būtu atsevišķu atkritumu konteineru
laukumu izveide, nodrošinot tiem ērtāku piekļuvi.

Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas sadalījums pa
izmaksu pozīcijām

Tarifa
pozīcija                                                                    
Ls/m3 (bez PVN)

Autotransporta izmaksas   
                                                     
2,34
Konteineru un konteineru laukumu uzturēšanas
izmaksas         
  0,47
Lielgabarīta atkritumu savākšanas izmaksas   
                
          0,34
Dalītā vākšana no konteineru punktiem   
           
                 
    0,86
Naudas iekasēšanas izdevumi   
           
                 
                 
0,25
Administratīvās izmaksas   
                                                     
0,51
Peļņa            
                 
                 
                 
               
    0,27
Apglabāšanas tarifs           
                 
                 
             
     2,74
Dabas resursu nodoklis   
                                                        
1,40
Tarifs
kopā                                                                              
9,18

Foto: Ivars Veiliņš