«Mūsu valsts attīstības modelis savā ziņā ir asimetrisks, jo sabiedrība vēlas pēc iespējas mazākus nodokļus, kas ir saprotams, bet tajā pašā laikā arī plašu valsts un pašvaldības piedāvāto pakalpojumu klāstu, un te veidojas pretruna. Šis jautājums īpaši aktualizējies valsts līmenī pieteiktās nodokļu reformas kontekstā, kas paredz, ka kopējie nodokļu ieņēmumi vismaz vidējā termiņā varētu būtiski samazināties. Šādas izmaiņas visdrīzāk ietekmēs arī pašvaldības, un Jelgavas gadījumā mūsu ieņēmumu bāze varētu atgriezties 2013. gada līmenī. Tas nozīmē, ka attīstības projektiem nevarēsim atvēlēt tik daudz naudas, cik vēlamies, jo pilsētas infrastruktūras uzturēšana un attīstība prasa ievērojamus līdzekļus,» uzsver Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos Jurijs Strods.
Sarunā ar domes priekšsēdētāja vietnieku – plašāk par to, kā tiek uzturēta pilsētas publiskā infrastruktūra un kā iedzīvotājos veicināt saimnieka apziņu būt atbildīgiem par savu īpašumu.
Jelgava lepojas ar tā saukto gudro satiksmes organizācijas sistēmu, tomēr nevaram teikt, ka autovadītāji ir par to sajūsmā. Vai, jūsuprāt, ir atrasts balanss starp drošību un ērtībām visiem satiksmes dalībniekiem?
No satiksmes organizācijas viedokļa, mūsu prioritāte ir drošība, un tai tiek pakārtoti pārējie jautājumi, tostarp autovadītāju ērtības. Viedā sistēma nav tikai luksoforu darbība, bet arī kameras, kurās redzam, kas notiek pilsētā, un citi uzraudzības mehānismi. Diemžēl redzam, ka pilsētas ielās joprojām ir pietiekami daudz satiksmes noteikumu pārkāpumu. Tiek braukts pie sarkanās gaismas luksoforā, šķērsotas dubultās nepārtrauktās līnijas un veikti citi rupji satiksmes noteikumu pārkāpumi. Piemēram, Lietuvas šosejā, iebraucot pilsētā, uzstādītais ātruma mērītājs fiksējis ātrumu 144 kilometri stundā vietā, kur atļauts braukt ar 50 kilometriem stundā. Un tas ir pirms gājēju pārejas pie autobusu pieturas! Esam vērsušies pie Valsts policijas, mudinot izvērtēt, kā izmantot šos datus, lai uzlabotu kopējo satiksmes drošību.
Organizējot satiksmi pilsētā, jāņem vērā arī tas, ka tās intensitāte ar katru gadu pieaug. Tas nozīmē, ka satiksmes organizācija nemitīgi tiek pilnveidota, lai atbilstu satiksmes drošības prasībām un būtu pielāgota visiem satiksmes dalībniekiem. Pilsētas centrā – Lielajā ielā – mūsu sistēma katru dienu uzskaita 40 tūkstošus un pat vairāk automašīnu, un tā ir tikai daļa no satiksmes dalībniekiem – ir arī gājēji, velosipēdisti. Ar gudro satiksmes vadības sistēmu esam ieguvuši rīku, kuru izmantojam, lai nemitīgi pielāgotu luksoforu darbību visiem satiksmes dalībniekiem. Sistēmas darbība nemitīgi tiek pilnveidota, un to pierāda arī jautājumu skaits no iedzīvotājiem – pēdējā gada laikā ir vien daži jautājumi par luksoforu darbību.
Jau trešo gadu pilsēta izsludinājusi konkursu par iespēju piesaistīt līdzfinansējumu daudzdzīvokļu ēku pagalmu labiekārtošanai. Dzīvokļu īpašnieku interese gan nav pārāk liela, kaut gan pagalmu stāvoklis tiek norādīts kā viena no būtiskākajām problēmām pilsētā. Kādēļ, jūsuprāt, cilvēki ir tik kūtri, lai izmantotu šo iespēju? Vai šajā ziņā varam vilkt paralēles ar daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem?
Acīmredzot liela daļa pilsētnieku joprojām gaida, lai kāds atnāk un sakārto viņu īpašumu. Iespējams, tās joprojām ir padomju mantojuma sekas, kad būt par saimnieku nebija goda lieta. Vienmēr esmu uzsvēris, ka daudzdzīvokļu ēkas vienīgā atšķirība no privātmājas ir tā, ka tai ir daudz īpašnieku – katram dzīvoklim savs. Mēs taču nevaram iedomāties situāciju, ka par nodokļu maksātāju naudu tiktu bruģēts privātmājas pagalms. Īpašniekam pašam jāuzņemas atbildība par savu īpašumu!
Lai veicinātu šo saimnieka apziņu, šobrīd daudzdzīvokļu ēku dzīvokļu īpašniekiem ir iespēja piesaistīt pašvaldības līdzfinansējumu līdz 50 procentiem no projekta izmaksām jeb līdz 5000 eiro vienas mājas projektam. Diemžēl par šo iespēju dzīvokļu īpašnieku interese nav liela un vismaz šobrīd nav pamata šai programmai palielināt finansējumu. Iespējams, vēl nepieciešams laiks, lai cilvēki saņemtos, tāpat kā tas bija ar ēku energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem. Jāpiebilst, ka izskatīšanai aprīļa domes sēdē esam sagatavojuši noteikumus, kuri paredz līdzfinansējuma piešķiršanu dokumentācijas sagatavošanai daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes projektu īstenošanai līdz 3000 eiro. Šo naudu dzīvokļu īpašnieki gan varēs saņemt tikai pēc projekta īstenošanas.
Martā pilsēta ieguva energopārvaldības sertifikātu – ko īsti nozīmē šī starptautiskā standarta ieviešana?
Tas nozīmē, ka turpmāk pēc noteikta kvalitātes standarta sekosim līdzi pašvaldības īpašumā esošo ēku enerģijas patēriņam un meklēsim iespējas, kā to samazināt. Šobrīd sistēmā iekļautas 20 ēkas, bet pakāpeniski aptversim visu pilsētu.
Šogad plānots uzsākt SIA «Jelgavas ūdens» tīklu paplašināšanas 5. kārtas darbus, līdz 2021. gadam paredzot izbūvēt saimnieciskās kanalizācijas komunikācijas tīklus 36 kilometru garumā un ūdensapgādes tīklus 19 kilometru garumā. Vai ir pārliecība, ka mājas tiks pieslēgtas jaunizbūvētajiem tīkliem, un kā tas nākotnē varētu ietekmēt pakalpojumu tarifu?
Šos darbus realizēsim ar ES līdzfinansējumu, un galvenais mērķis ir samazināt piesārņojumu. Nav noslēpums, ka daudzos īpašumos jautājums ar notekūdeņu novadi nav sakārtots, bet tas ietekmē gruntsūdens kvalitāti visā pilsētā. Pēc šī projekta realizācijas 99 procentiem pilsētas iedzīvotāju būs iespēja pieslēgties centralizētajiem saimnieciskās kanalizācijas un ūdensvada tīkliem. Apzināmies, ka visi šo iespēju neizmantos, tomēr aicinām iedzīvotājus būt atsaucīgiem un to darīt gan savu ērtību, gan vides aspektu dēļ. Turklāt arī pieslēguma izbūvei esam paredzējuši pašvaldības līdzfinansējumu līdz 500 eiro vienam pieslēgumam. Par šo iespēju var interesēties pašvaldībā vai uzņēmumā «Jelgavas ūdens».
Teju visa gada garumā aktuāla ir grantēto ielu apsaimniekošana. Kā vērtējat šo ielu uzturēšanas kvalitāti pilsētā?
Aptuveni 140 kilometri pilsētas ielu ir ar grants segumu vai bez seguma. Tā ir vairāk nekā puse no visa pilsētas ielu tīkla. Ņemot vērā, ka pats dzīvoju šādā ielā, labi zinu, ar kādām situācijām ikdienā saskaras iedzīvotāji. Atšķirībā no ielām ar cieto segumu grants seguma ielu uzturēšana jāveic nepārtraukti. Greiderēšana, atputekļošana, ūdens novade no brauktuves, uzbēršana – tie ir darbi, ko veicam ikdienā. Īpašu uzmanību pievēršam tām grantētajām ielām, kurās ir vislielākā satiksmes intensitāte. Tās ir privātmāju rajonu centrālās ielas, kā arī ielas, kas ved uz izglītības iestādēm. Lai grantēto ielu segums būtu kvalitatīvs, jāveic ne tikai ikdienas uzturēšanas darbi, bet arī periodiska seguma atjaunošana, jo grants ielas segums ar laiku dilst un ir jāatjauno. Vērtējot pieejamo finansējumu, jāatzīst, ka tieši periodiskajai uzturēšanai būtu nepieciešams vairāk līdzekļu. Lielākā daļa grants seguma ielu plānotas un izbūvētas vēl padomju laikā pēc tā brīža standartiem – tās ir salīdzinoši platas, kas būtiski sadārdzina gan uzturēšanas izmaksas, gan iespējamo asfaltēšanu. Jāņem vērā arī tas, ka iedzīvotāju skaits pilsētā nav ar pieaugošu tendenci, un jau šobrīd uz katru pilsētas nodokļu maksātāju ir gandrīz 2000 kvadrātmetri pilsētas teritorijas, kura jāuztur un iespēju robežās jāattīsta infrastruktūra.
Kā vērtējat pilsētas veloinfrastruktūru? Kas šajā ziņā būtu uzlabojams?
Strādājot pie infrastruktūras attīstības projektiem, vienmēr izskatām iespēju izbūvēt veloceliņu. Šogad jauns veloceliņš būs Atmodas ielas posmā no Dobeles šosejas līdz Dambja ielai, bet tuvāko divu gadu laikā jauns veloceliņš būs arī Loka maģistrālē no Aviācijas ielas līdz pilsētas administratīvajai robežai.
Pēdējā laikā aktuāls jautājums ir tieši par velonovietnēm pilsētā, tāpēc šogad esam plānojuši palielināt velonovietņu skaitu pie Jelgavas dzelzceļa stacijas un vairākām izglītības iestādēm.
Vai pilsētā tiek domāts arī par elektroautomašīnām nepieciešamās infrastruktūras attīstību?
Šobrīd valsts līmenī tiek realizēts projekts, kas paredz izbūvēt elektroauto uzlādes punktus visās «Circle K» degvielas uzpildes stacijās, un Jelgavā tādas ir trīs. Tāpat esam snieguši savus priekšlikumus par vēl četru pieslēgumu ierīkošanu: Akadēmijas ielā 1 pie Svētās Trīsvienības baznīcas torņa, Dobeles šosejā 59a pie gāzes uzpildes stacijas, Lietuvas šosejā 74 aiz «Lukoil» degvielas uzpildes stacijas un Rīgas ielā 53c pie veikala «Supernetto».
Kas mainīsies Atmodas un Rūpniecības ielas satiksmes organizācijā pēc rekonstrukcijas?
Atjaunojot brauktuves segumu Atmodas un Rūpniecības ielā, izbūvēsim arī ietvi, kas paredzēta gājējiem un velosipēdistiem, posmā no Dambja ielas līdz Dobeles šosejai. Gājēju celiņš tiks ierīkots Rūpniecības un Vīgriežu ielas krustojumā.
Tāpat būs divas jaunas gājēju pārejas – Atmodas un Asteru ielas krustojumā, kas tiks regulēta ar luksofora izsaukuma pogu gājējiem, kā arī Rūpniecības un Emīla Dārziņa ielas krustojumā, kas būs neregulēta, bet ar drošības saliņu, papildu apgaismojumu un citiem satiksmes drošības risinājumiem.
Tiks uzlabota arī autobusu pieturvietu infrastruktūra, kā arī paveikti citi darbi.
Tradicionāli pašvaldība aicina piedalīties Lielās talkas pasākumos, kas šogad notiks sestdien, 22. aprīlī. Viens no talkas uzdevumiem ir savākt neapzinīgo iedzīvotāju izmestos atkritumus – kā mainīt šo pieeju un izmantot Lielās talkas dienu, lai ne tikai savāktu atkritumus, bet arī kvalitatīvi uzlabotu savu dzīves vidi?
Aizsākoties Lielās talkas tradīcijai, vairākas talkošanas vietas bija pilsētas centrālajā daļā, tostarp Pasta salā. Šobrīd esam tikuši līdz tam, ka talkošanas vietas lielākoties ir ārpus pilsētas centra. Arī savākto atkritumu nekļūst vairāk, kas apliecina, ka pilsēta ikdienā ir salīdzinoši tīra. Protams, tradicionāli ceļu nomalēs un upmalās joprojām ir, ko vākt. Paldies tiem iedzīvotājiem, kuri iesaistās Lielās talkas pasākumos, – tā ir mūsu pilsoniskā atbildība un iespēja kaut ko paveikt pilsētas labā. Lielākais gandarījums ir tad, ja izdodas paveikt kaut ko vairāk, nevis tikai savākt atkritumus. Piemēram, šogad ar pašvaldības uzņēmuma SIA «Zemgales Eko» atbalstu veidosim putnu būrīšus, kurus izvietosim pilsētā, tāpat tiks stādīti koki, veidotas puķudobes un paveikti citi darbi.
Foto: Austris Auziņš
2.1 °C,
6.6 m/s,
89.9 % 
2.1 °C,
6.6 m/s,
89.9 %