0.9 °C, 2.1 m/s, 91.4 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāNojauktā Dobeles šosejas grausta materiālus izmantos Vecpilsētas 14 ēkas atjaunošanai
Nojauktā Dobeles šosejas grausta materiālus izmantos Vecpilsētas 14 ēkas atjaunošanai
03/02/2014

Gadu mijā nojaukts grausts bijušās ādas rūpnīcas teritorijā Dobeles šosejā 2, taču tā «dzīve» vēl nav galā – ja vien Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) dos atļauju, ēkas būvmateriālus izmantos viena no vērtīgākajiem pilsētas graustiem Vecpilsētas ielā 14 atjaunošanai. Patlaban biedrība «Vecpilsētas 14» veic dokumentu saskaņošanu ar VKPAI un Jelgavas Būvvaldi, bet, tiklīdz tiks saņemts plānošanas un arhitektūras uzdevums, sāks tehniskā projekta izstrādi vecākās Jelgavas koka ēkas atjaunošanai. Paralēli būvniecības projekta izstrādei tiks gatavota dokumentācija ES fondu finansējuma piesaistei.

Jelgavas Būvvaldes būvinspektors Aigars Treigūts informē, ka pēc
ēkas īpašnieka – SIA «Ritales» – lūguma pērn decembrī izsniegta
būvatļauja ēkas Dobeles šosejā 2 nojaukšanai. Kaut arī ēka tās
sliktā tehniskā stāvokļa dēļ bija kļuvusi bīstama un tās nojaukšanu
gan Būvvalde, gan ēkas īpašnieks uzskatījuši par optimālu
risinājumu, tās būvniecībā izmantotos materiālus par vērtīgiem un
noderīgiem novērtējis cita pilsētas vēsturiskā grausta Vecpilsētas
ielā 14 saimnieks bijušais pilsētas galvenais arhitekts Uldis
Seržāns, kurš pēc grausta iegādes cer to pilnībā atjaunot.

«Šai ēkai uzmanību biju pievērsis jau iepriekš, un, tiklīdz
uzzināju par plānoto ēkas nojaukšanu, devos uz pārrunām pie tās
īpašnieka. Sapratu, ka tas ir labs variants, kur iegūt iespējami
labu materiālu mūsu ēkas atjaunošanai,» stāsta U.Seržāns. Līdz ar
to viņš pats sekoja līdzi ēkas nojaukšanas procesam, lai iespējami
vairāk materiāla – koka ārsienu konstrukcijas, starpsienas un sijas
– būtu izmantojami otrreiz.

Pēc vēsturiskās ēkas iegūšanas savā īpašumā biedrība
«Vecpilsētas 14» veikusi primāros darbus ēkas fiziskai
saglabāšanai. Patlaban ar īpašiem balstiem nostiprināts iegruvušais
jumts un izveidots 2,5 metrus augsts metāla profila žogs, lai
novērstu nesankcionētu iekļūšanu ēkā. «Taču lielākais darbs
ieguldīts ēkas un apkārtnes sakopšanā. Apkārtnes iedzīvotāji ēku
burtiskā nozīmē bija izmantojuši par atkritumu izgāztuvi, tā bija
pilna ar atkritumiem, gan arī tiešām – mēsliem,» situāciju iezīmē
U.Seržāns, paskaidrojot, ka tieši apkārtne un tās iedzīvotāji viņam
rada lielākās bažas ēkas atjaunošanas procesā. «Tepat blakus ir
vairākas dzīvojamās mājas, kurās mitinās ģimenes, bet kurām nav
nedz atkritumu konteinera, nedz tualetes..Cilvēki tā arī dzīvo un atkritumus met kur pagadās,»
tā U.Seržāns, ar nožēlu sakot, ka iepriekš tam tika izmantots
kultūrvēsturisks piemineklis – minētā ēka.

«Es saprotu, ka nevaram izmainīt ēkas atrašanās vietu un tās
apkārtējos iedzīvotājus. Bet es ļoti ceru, ka pašvaldība palīdzēs
risināt šo problēmu vismaz tik daudz, kā izvietojot atkritumu
konteineru un vismaz reizi mēnesī to izvedot. Skaidrs, ka paši
iedzīvotāji to nedarīs,» tā viens no ēkas īpašniekiem.

Jāatgādina, ka grausts Vecpilsētas ielā 14 ir viens no
vērtīgākajiem vecpilsētas namiem Jelgavā, kas, kaut arī
katastrofālā stāvoklī, tomēr saglabājies no 18. gadsimta vidus.
Ilgus gadus tas bijis gan pašvaldības, gan Jelgavas iedzīvotāju
«sāpju bērns», jo tā iepriekšējā īpašniece Iveta Daugule ilgstoši
par ēku nerūpējās, turklāt nebija pat parūpējusies par ēkas
noslēgšanu, lai tajā neiekļūtu nepiederošas personas.

Augustā ar parādu piedzinēja «DNB bankas» starpniecību notika
īpašuma izsole, kuras rezultātā par tās īpašnieku kļuva U.Seržāns.
Viņš informē, ka tāpat augustā kopā ar Jāni Indriku nodibināta
nevalstiska organizācija «Nodibinājums Vecpilsētas 14» ar mērķi
veikt ēkas rekonstrukciju un daļēju restaurāciju, radīt ēkā
multifunkcionālu kultūras telpu, radošu cilvēku pulcēšanas vietu un
nodrošināt tās pieejamību plašai sabiedrībai.

Foto: Ivars Veiliņš