Gadu mijā nojaukts grausts bijušās ādas rūpnīcas teritorijā Dobeles šosejā 2, taču tā «dzīve» vēl nav galā – ja vien Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) dos atļauju, ēkas būvmateriālus izmantos viena no vērtīgākajiem pilsētas graustiem Vecpilsētas ielā 14 atjaunošanai. Patlaban biedrība «Vecpilsētas 14» veic dokumentu saskaņošanu ar VKPAI un Jelgavas Būvvaldi, bet, tiklīdz tiks saņemts plānošanas un arhitektūras uzdevums, sāks tehniskā projekta izstrādi vecākās Jelgavas koka ēkas atjaunošanai. Paralēli būvniecības projekta izstrādei tiks gatavota dokumentācija ES fondu finansējuma piesaistei.
Jelgavas Būvvaldes būvinspektors Aigars Treigūts informē, ka pēc ēkas īpašnieka – SIA «Ritales» – lūguma pērn decembrī izsniegta būvatļauja ēkas Dobeles šosejā 2 nojaukšanai. Kaut arī ēka tās sliktā tehniskā stāvokļa dēļ bija kļuvusi bīstama un tās nojaukšanu gan Būvvalde, gan ēkas īpašnieks uzskatījuši par optimālu risinājumu, tās būvniecībā izmantotos materiālus par vērtīgiem un noderīgiem novērtējis cita pilsētas vēsturiskā grausta Vecpilsētas ielā 14 saimnieks bijušais pilsētas galvenais arhitekts Uldis Seržāns, kurš pēc grausta iegādes cer to pilnībā atjaunot.
«Šai ēkai uzmanību biju pievērsis jau iepriekš, un, tiklīdz uzzināju par plānoto ēkas nojaukšanu, devos uz pārrunām pie tās īpašnieka. Sapratu, ka tas ir labs variants, kur iegūt iespējami labu materiālu mūsu ēkas atjaunošanai,» stāsta U.Seržāns. Līdz ar to viņš pats sekoja līdzi ēkas nojaukšanas procesam, lai iespējami vairāk materiāla – koka ārsienu konstrukcijas, starpsienas un sijas – būtu izmantojami otrreiz.
Pēc vēsturiskās ēkas iegūšanas savā īpašumā biedrība «Vecpilsētas 14» veikusi primāros darbus ēkas fiziskai saglabāšanai. Patlaban ar īpašiem balstiem nostiprināts iegruvušais jumts un izveidots 2,5 metrus augsts metāla profila žogs, lai novērstu nesankcionētu iekļūšanu ēkā. «Taču lielākais darbs ieguldīts ēkas un apkārtnes sakopšanā. Apkārtnes iedzīvotāji ēku burtiskā nozīmē bija izmantojuši par atkritumu izgāztuvi, tā bija pilna ar atkritumiem, gan arī tiešām – mēsliem,» situāciju iezīmē U.Seržāns, paskaidrojot, ka tieši apkārtne un tās iedzīvotāji viņam rada lielākās bažas ēkas atjaunošanas procesā. «Tepat blakus ir vairākas dzīvojamās mājas, kurās mitinās ģimenes, bet kurām nav nedz atkritumu konteinera, nedz tualetes..Cilvēki tā arī dzīvo un atkritumus met kur pagadās,» tā U.Seržāns, ar nožēlu sakot, ka iepriekš tam tika izmantots kultūrvēsturisks piemineklis – minētā ēka.
«Es saprotu, ka nevaram izmainīt ēkas atrašanās vietu un tās apkārtējos iedzīvotājus. Bet es ļoti ceru, ka pašvaldība palīdzēs risināt šo problēmu vismaz tik daudz, kā izvietojot atkritumu konteineru un vismaz reizi mēnesī to izvedot. Skaidrs, ka paši iedzīvotāji to nedarīs,» tā viens no ēkas īpašniekiem.
Jāatgādina, ka grausts Vecpilsētas ielā 14 ir viens no vērtīgākajiem vecpilsētas namiem Jelgavā, kas, kaut arī katastrofālā stāvoklī, tomēr saglabājies no 18. gadsimta vidus. Ilgus gadus tas bijis gan pašvaldības, gan Jelgavas iedzīvotāju «sāpju bērns», jo tā iepriekšējā īpašniece Iveta Daugule ilgstoši par ēku nerūpējās, turklāt nebija pat parūpējusies par ēkas noslēgšanu, lai tajā neiekļūtu nepiederošas personas.
Augustā ar parādu piedzinēja «DNB bankas» starpniecību notika īpašuma izsole, kuras rezultātā par tās īpašnieku kļuva U.Seržāns. Viņš informē, ka tāpat augustā kopā ar Jāni Indriku nodibināta nevalstiska organizācija «Nodibinājums Vecpilsētas 14» ar mērķi veikt ēkas rekonstrukciju un daļēju restaurāciju, radīt ēkā multifunkcionālu kultūras telpu, radošu cilvēku pulcēšanas vietu un nodrošināt tās pieejamību plašai sabiedrībai.
Foto: Ivars Veiliņš