«Manu māmiņu aizveda par to, ka viņa baroja vācu zaldātus krievu laikā. Neviens neņēma vērā to, ka īsu laiku viņa maltīti gādāja arī krievu karavīriem vācu laikā. Diemžēl mamma neatgriezās, jo viņu sabrauca vilciens. Galvenais, vienmēr nesu viņai Latvijas puķes,» noliekot rudzupuķes uz «Ciešanu ceļa» Svētbirzē, teic jelgavniece Valija Nolberga.
Ritma Gaidamoviča
Pieminot notikumus, kas risinājās pirms 69 gadiem, un godinot Komunistiskā genocīda upurus, šodien Svētbirzē pie memoriāla notika piemiņas dienai veltīts atceres brīdis. Tajā godu izvestajiem, noliekot ziedus uz «Ciešanu ceļa» un pie piemiņas akmens, izrādīja krietni vairāk nekā 100 jelgavnieku, Jelgavas un Ozolnieku novada iedzīvotāji.
«Šī ir viena no mūsu vēstures drūmākajām dienām. Diena, kad atceramies tos, kuri tika izvesti – inteliģenci, pieaugušos, bērnus, neviens netika žēlots. Lai mūžīga piemiņa tiem, kuri cieta un neatgriezās, bet Latviju turēja augstā vērtē. Mācīsimies no viņiem,» tā klātesošos piemiņas brīža dalībniekus uzrunāja Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, Jelgavas domes vārda noliekot ziedus. Piemiņas pasākumā uzrunu teica arī represēto apvienības «Staburadze» priekšsēdētājs Pēteris Āns. «Mēs pieminam 14. jūnija notikumus, kad tika izvesti vairāk nekā 15000 iedzīvotāji, iznīcināts lepnums, mūsu virsnieki. Grūti bija, taču mēs esam stipra cilts, kuri spēja to pārdzīvot, saglabāt savu identitāti, valsti, valodu. Noliecu galvu okupācijas upuru piemiņai šajā skaistajā Svētbirzē,» tā P.Āns. Runas teica arī Jelgavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Edgars Turks un Ozolnieku novada domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Rozītis. Pirmo reizi atceres pasākumā Svētbirzē piedalījās, uzrunu klātesošajiem un kopīgā lūgšanā ar piemiņas brīža dalībniekiem vienojās Svētās Annas katedrāles mācītājs Aivars Gusevs.
Teju katram šurp atnākušajam sirmgalvim ir savs stāsts par šo dienu. Vienam šeit ierakstīti vecāku vārdi, citam draugu, citam vecvecāku. Bet šodien katrs nāk ar vienu mērķi – nolikt ziedus, tādējādi izrādot cieņu.
«Šeit ir ierakstīts manas draudzenes un tēva priekšnieka vārds. Ziedu nolikšana ir cieņas izrādīšana viņiem. Tēva priekšnieka piederīgie dzīvo Kanādā, paši nevar atbraukt un ir ļoti priecīgi, ka vismaz es katru gadu atnāku. Atnākot šeit, es vienmēr atceros savu saulaino bērnību, kad ar draudzeni bezrūpīgi dzīvojām, taču viss beidzās, tiklīdz viņu izsūtīja,» tā Biruta Breiere. Ar asarām acīs pie «Ciešanu ceļa» ziedus šodien nolika arī jelgavnieks Aivars Šulcs. «Uz Sibīriju izsūtīja manu vecmāmiņu, kura mani audzināja, tēvu, māti un jaunāko brāli. Mēs ar vecāko brāli mācījāmies Kazdangas tehnikumā par agronomiem, un, šķiet, mūs atstāja tikai tāpēc, ka bijām pierakstīti tur. Par laimi, tēvam un mātei 1954. gadā izdevās atgriezties Jelgavā,» stāsta A.Šulcs.
Jāpiebilst, ka šis nav vienīgais pasākums, kas veltīts Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai. Jau pulksten 18 ikviens aicināts uz koncertu Svētā Jāņa baznīcā, kas veltīts šai dienai.
Foto: Ivars Veiliņš
20.6 °C,
1.7 m/s,
48.9 % 
20.6 °C,
1.7 m/s,
48.9 %