20.9 °C, 1.4 m/s, 90.1 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāNoskaidroti pagājušā gada Latvijas ietekmīgākie domātāji
Noskaidroti pagājušā gada Latvijas ietekmīgākie domātāji
23/03/2013

Noslēdzot aptauju par ietekmīgāko Latvijas domātāju 2013. gadā, interneta žurnāls «Satori» secina, ka lasītāju vērtējumā ir diezgan skaidri un nepārprotami nosaucami desmit pretendenti, kas ieguvuši vislielāko balsu skaitu.

Noslēdzot aptauju par ietekmīgāko Latvijas domātāju 2013.
gadā, interneta žurnāls «Satori» secina, ka lasītāju vērtējumā ir
diezgan skaidri un nepārprotami nosaucami desmit pretendenti, kas
ieguvuši vislielāko balsu skaitu.

Interneta žurnāla «Satori» aptaujā piedalījās 1300 lasītāju. «Lai
arī ievērojamais balsotāju skaits ļauj šādu aptauju dēvēt par visai
reprezentatīvu, mēs, bez šaubām, neuzskatām, ka esam noskaidrojuši
atbildi uz uzdoto jautājumu. Taču ir vairākas interesantas lietas,
kurām šīs aptaujas sakarā ir vērts pievērst uzmanību,» uzskata
aptaujas veidotāji.

 

Pirmkārt, lai arī Latvijā nav izteiktas tradīcijas
runāt no publiskā intelektuāļa pozīcijām, ir vairāki cilvēki,
kuriem šāds statuss varētu būt piemērojams. «Tiesa, par «ietekmīgu
domātāju» nevar saukt jebkuru, kurš savas domas pauž regulāri un
publiski pat tad, ja šīs domas atstāj nepārprotamu ietekmi uz
sabiedrību,» uzskata «Satori». Tāpēc kandidātu sarakstā netika
iekļauti žurnālisti un politiskie komentētāji, kam regulāra
viedokļa paušana ir algots darbs. Arī balsotāju vērtējums liecina,
ka lielāka autoritāte ir to cilvēku domām, kuru tiešā profesija vai
pamatnodarbošanās ir saistīta ar ko citu – zinātni, pasniedzēja
darbu, mākslu.

 

Otrkārt, lai kādu no viedokļu līderiem uzskatītu par
ietekmīgu, viņam nebūt nav jābūt biežam un uzmācīgam plašsaziņas
līdzekļu viesim, svarīgāka ir politiskā neitralitāte un viedokļa
personiskais, neieinteresētais raksturs. Publiskā intelektuāļa
pozīcijai ir raksturīga spēja paskatīties uz sabiedrībā
notiekošajiem procesiem no malas, saglabāt savrupu un patstāvīgu
domas disciplīnu.

 

Trešais secinājums, ko izvirza «Satori» – gandrīz
neviens no pirmajā desmitniekā iekļuvušajiem nav «neapstrīdama»
autoritāte vai «visas tautas mīlulis». Visi šie cilvēki ir
pretrunīgi un strīdīgi domātāji, kas ar vieglu rokas kustību vai
vienu neuzmanīgu izteikumu var sašķelt sabiedrību divās savstarpēji
naidīgās grupās. Kas visdrīzāk liecina par to, ka tie nav lētas
popularitātes meklētāji vai uzmanīgi politiskās karjeras
kaldinātāji, tāpēc viņu domās ir vērts ieklausīties.

 

1. Alvis Hermanis (1965), latviešu režisors un
ilggadējs Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs, kas savu
autoritāti ieguvis ne vien ar radošiem panākumiem, izveidojot vienu
no skatītāju un kritiķu iemīļotākajiem teātra kolektīviem Latvijā
un gūstot ievērojamus panākumus ar viesizrādēm un iestudējumiem
citu valstu teātros, bet arī ar spēju saglabāt neatkarīgu viedokli
un distancēties no politiskajiem notikumiem Latvijā, regulāri
paužot skaļu un drosmīgu pozīciju. Tiek cienīts par spontanitāti un
atklātumu.

 

2. Aivars Endziņš (1940), jurists un politiķis,
bijušais Saeimas deputāts un Satversmes tiesas priekšsēdētājs, ir
ticis izvirzīts valsts prezidenta amatam. Cilvēks, kura viedoklim
uzticas, lai arī tas tiek pausts reti un pēdējā laikā nav
ietekmējis sabiedrisko domu Latvijā. Sācis savu akadēmisko karjeru
padomju laikā, Endziņš ir spējis izvairīties no ēnas, ko met viņa
dalība komunistiskajā partijā un padomju varu slavinošo zinātnisko
darbu tēmas. Endziņa pievilcības pamatā ir ne tik daudz zināšanas,
cik cilvēciskums un godīgums.

 

3. Roberts Ķīlis (1968), sociālantropologs,
pasniedzējs un plaša profila eksperts, kopš 2011. gada oktobra –
Izglītības un Zinātnes ministrs. Cilvēks, kam pēc izglītības un
profila visvairāk pienāktos būt tam, kurš pasaka sabiedrībai
priekšā, kas ir pareizi un kā ir jārīkojas. Zīmīgi, ka
iesaistīšanas politikā un visai pretrunīgu reakciju izsaukusī
darbība ministra amatā nav spējusi iedragāt uzticēšanos Ķīlim kā
cilvēkam, kura viedokli ir vērts uzklausīt. Prot pārliecināt ar
loģiskiem un vienlaicīgi negaidītiem argumentiem.

 

4. Ivars Ījabs (1972), filozofs, politologs un
publicists, kas strauji kļuvis populārs, pateicoties biežajām
intervijām televīzijā un regulāriem rakstiem plašsaziņas līdzekļos,
kuros nebaidās atraktīvi un ironiski paust viedokli par
visdažādākajām sociālpolitiskajām aktualitātēm. Tiek novērtēts par
jauneklīgu tiešumu, vienlaikus saglabājot nosvērtu un pat
konservatīvu pozīciju daudzos politiskos jautājumos.

 

5. Juris Rubenis (1961), luterāņu mācītājs, vairāku
grāmatu autors, meditācijas centra “Elijas nams” dibinātājs.
Rubenis kļuva par tautas mīlētu mācītāju, pateicoties spējai
izteikties tēlaini, iedvesmojoši un skaisti. Grāmatu sērijā, kas
radīta kopā ar mākslinieku Māri Subaču, pārkāpis šauri
konfesionālai ticības izpratnei un spējis uzrunāt ievērojami
plašāku lasītāju auditoriju. Viens no nedaudziem Latvijas
reliģiskajiem darbiniekiem, kuru var dēvēt par garīgo
skolotāju.

 

6. Uldis Tīrons (1956), filozofs, publicists, žurnāla
“Rīgas Laiks” dibinātājs un galvenais redaktors. Tīrons ieguvis
savu autoritāti ar ilgstošu uzskatu stabilitāti un savrupu, taču
vienlaikus kaislīgu intelektualitāti. Būdams nesaudzīgs sliktas
gaumes kritiķis, Tīrons vienmēr ir saglabājis cieņu pret savām
autoritātēm: Aleksandru Pjatigorski, Merabu Mamardašvili, Josifu
Brodski, Marselu Prustu, Venediktu Jerofejevu utt. Atturas paust
viedokli politiskos jautājumos.

 

7. Mārcis Auziņš (1956), fiziķis, Latvijas
universitātes rektors. Zinātnieks un intelektuālis, kas nonācis
administratīvā un redzamā amatā, taču spējis saglabāt aktīvu un
ieinteresētu attieksmi gan pret zinātnes, gan pret kultūras
procesiem plašākā izpratnē. Autoritāti iemantojis, pateicoties
racionāli pamatotam optimismam un pārliecībai par attīstības
nepieciešamību.

 

8. Vita Matīsa (1955), politioloģe, Sorosa fonda
Latvijā pirmā izpilddirektore, aktīva politisko procesu komentētāja
no malā stāvošā pozīcijām. Būdama cilvēks ar pasaules pieredzi un
domāšanu, arī dzīvojot ārpus Latvijas, Matīsa ir spējusi ietekmēt
un mainīt sabiedrisko domu, piedāvājot pamatotu, izsvērtu un
pārliecinošu viedokli par aktuāliem notikumiem valstī.

 

9. Juris Cālītis (1939), filozofs, teologs, Reformātu
brāļu draudzes un Anglikāņu draudzes mācītājs, par liberālajiem
uzskatiem homoseksuāļu tiesību jautājumā izslēgts no Latvijas
Evaņģēliski luteriskās baznīcas. Būdams humānists, Cālītis ir
pratis atrast optimālu vidusceļu starp kristīgām un
vispārcilvēciskām vērtībām, iemiesojot dzīvē tēzi par mīlestību kā
augstāko gudrību.

 

10. Vaira Vīķe–Freiberga (1937), psiholoģe, 
folkloriste un zinātniece, negaidīti ievēlēta par Latvijas Valsts
prezidenti 1999. gadā, spējusi saliedēt latviešu sabiedrību ap
prorietumnieciskām politiskajām vērtībām. Ar savas personības spēku
un harismu kļuvusi par neapstrīdamu morālu autoritāti, kuras
viedoklī ieklausās arī pēc politiskās karjeras beigām.

 

www.satori.lv