Pilsētā

Ilze Knusle-Jankevica

Uzņēmuma tehniskais direktors Viktors Juhna skaidro, ka
projekts paredz izbūvēt jaunu dūņu glabāšanas lauku pilsētas
kanalizācijas attīrīšanas ietaisēs Lapskalna ielā 22, paplašinot
esošo laukumu. «Saskaņā ar normatīviem notekūdeņu attīrīšanas
procesā iegūtās dūņas ir jāiztur 12 mēnešus, pēc tam tās var
izmantot lauksaimniecības zemju mēslošanai. «Jelgavas ūdenim» ir
līgums ar uzņēmumu, kas dūņas izmanto kā mēslojumu,» norāda
V.Juhna.

 

Esošais dūņu lauks, kas atrodas Lapskalna ielā 22, izbūvēts
2006. gadā, tā platība ir 6900 kvadrātmetri. Tas ir atklāta tipa
laukums – bez jumta. V.Juhna skaidro, ka pēdējā laika klimata
izmaiņas būtiski ietekmē dūņu uzglabāšanu, jo stiprās un biežās
lietavas, kā arī saule iedarbojas uz dūņām – tās izmirkst, izplūst,
aizsprosto drenāžu, rodas nepatīkama smaka, kas, savukārt, rada
pilsētniekiem diskomfortu. «Jaunā dūņu novietne būs 4800
kvadrātmetrus liels slēgta tipa laukums, kas būtiski uzlabos dūņu
uzglabāšanas procesu, jo lietus un saules ietekme nebūs tik
jūtama,» tā V.Juhna. Viņš piebilst, ka vienlaikus, realizējot
projektu, plānots arī sakārtot uzņēmuma teritoriju, kur agrāk
atradās dažādas attīrīšanas iekārtas, kas tagad vairs netiek
lietotas, piemēram, akas, rezervuāri, kameras. 

 

«Jelgavas ūdens» informē, ka ūdens attīrīšanas procesā vidēji
gadā rodas apmēram 5000 tonnas dūņu.

 

«Jelgavas ūdens» Projektu īstenošanas grupas vadītāja Ieva
Strode informē, ka VARAM akceptētais maksimālais Kohēzijas fonda
atbalsts nepārsniedz 50 procentus no projekta kopējām
attiecināmajām izmaksām un «Jelgavas ūdens» šī projekta kopējās
izmaksas tiek lēstas 1,4 miljonu latu apmērā bez PVN. Lai varētu
īstenot šo projektu, «Jelgavas ūdens» plāno ņemt aizņēmumu Valsts
kasē vai komercbankā, bet vēl domes sēdē jālemj par pašvaldības
galvojumu kredītam.

 

VARAM norāda, ka projekts jārealizē līdz 2015. gada vasarai.
I.Strode skaidro, ka šobrīd ir izstrādāta tehniskā specifikācija
projektēšanas konkursam un, tiklīdz būs saņemts pašvaldības
akcepts, tiks izsludināti nepieciešamie konkursi. Darbi plānoti
nākamgad.

 

Jāpiebilst, ka Kohēzijas fonda projektu konkursā atkritumu,
tajā skaitā bīstamo atkritumu, pārstrādei un otrreizējai
izmantošanai, notekūdeņu dūņu apstrādei un ārstniecības iestādēs
radīto bīstamo atkritumu priekšapstrādei bija atvēlēti 17 miljoni
latu. VARAM no iesniegtajiem 16 projektiem atbalstīja sešus –
pārējie neatbilda konkursa prasībām. Līdz ar to šobrīd no fonda
piešķirtajiem 17 miljoniem latu būs apgūti tikai 3,3 miljoni.