Jelgavas reģionālajā Pieaugušo izglītības centrā šodien notika Jelgavas Pensionāru biedrības pirmā kopsapulce. Uz to vairāk nekā 120 seniori nākuši ar mērķi noskaidrot, vai atkal kāds negrasās «ķerties» klāt pensijām, kādus pabalstus seniori var saņemt no pašvaldības, kā arī lai pārrunātu biedrības šā gada plānus – īstenotos projektus, izbraukumus, sapulču tēmas.
Ritma Gaidamoviča
Pirmās kopsapulces tēma – «Pensionāra sociālais nodrošinājums valsts un pašvaldības līmenī» un tajā klātesošos informēja Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Jelgavas reģionālās nodaļas vadītāja Dace Olte un Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne.
D.Olte pievērsās senioriem tik svarīgai tēmai kā pensiju reformām, atzīstot, ka tās galvenā būtība, protams, ir sabalansēt izdevumus nākotnē un viens no veidiem, kā to panākt, ir pensionēšanās vecuma palielināšana. «Arī man kā praksē strādājošam cilvēkam šķiet, ka tas ir vajadzīgs, jo daudzi pensionāri šobrīd, sasniedzot pensionēšanās vecumu, turpina strādāt. Jaunā paaudze ir mazākumā, tā nespēs nopelnīt mums visiem pensijas, tāpēc pensionēšanās vecums tomēr ir jāpaaugstina,» tā D.Olte. Runājot par pensiju samazināšanu, viņa atzīst, ka diez vai valdībai pietiks dūšas šobrīd skarties klāt pensijām, ja pensionāru pusē ir Satversmes tiesa, kas līdz šim lēmusi par labu senioriem. «Protams, nāk jau Jelgavas pensionāri pie manis un saka: «Man palieliniet, bet kaimiņam samaziniet!»,» atzīst D.Olte. Viņa atklāj savu redzējumu, kur sociālajā budžetā var ietaupīt, lai arī nākotnē pietiktu līdzekļu, proti, uz slimības pabalstu un bezdarbnieku pabalstu izmaksātajām summām. «Jaunā paaudze arvien vairāk slimo, jo viņiem tas ir izdevīgi. Taču parasti «saslimst», ja ir daudz darba, lai pagarinātu atvaļinājumu, lai aizbrauktu uz ārzemēm,» tā D.Olte. Viņa min vairākus gadījumus. Piemēram, kāds jauns vīrietis jau vairākus mēnešus slimo, tikai atnes un atsūta pagarinātas darba nespējas lapas. «Vienā atklājām, ka kaut kas nesakrīt ar datumiem. Zvanījām vīrietim uz mājām, tur mamma paceļ telefonu un pasaka, ka dēls Austrijā slēpo. Devāmies pie ārsta Jelgavā, kas izrakstījis šo slimības lapu, – izrādās, slimības kartiņā rakstīts, ka pacientam reibst galva, ir slikta dūša un nekādi nevar fiziski strādāt. Tagad šis cilvēks iesniedzis pret mani pretenzijas, ka es esmu iejaukusies viņa personiskajā dzīvē un viņš nav vainīgs, ka ārsts viņam izrakstījis tādu zīmi,» stāsta D.Olte. Likums paredz, ka cilvēks «uz slimības lapas» var dzīvot līdz sešiem mēnešiem. Īpaši pieaugot «slimo» celtnieku skaits, kuriem ir diezgan laba alga un drīz jānodod objekts. «Nereti darba devēji saka: es tev nevaru tik daudz maksāt, paņem darba nespējas lapu, sociālie tev samaksās 200 latus, bet es 100 ielikšu aploksnē. Tad cilvēks darba drēbēs ar visu ķiveri ieskrien, ienes darba nespējas lapu un saka, ka nevar strādāt,» piemēru stāsta D.Olte. Pabalsta termiņu pagarināšanā gudri rīkojoties arī bezdarbnieki. Vienu dienu iestājas bezdarbniekos, otrā – saslimst un pēc tam vairākus mēnešus iztiek no slimības pabalsta. Beidzas tas, deviņus mēnešus pārtiek no bezdarbnieka pabalsta. «Bija viena kundze, kura jau četras reizes reģistrējusies kā bezdarbniece. Tagad, pēc septiņiem gadiem, izrakstā par viņas darba stāžu, kur ieskaitīts arī laiks, kad viņa bija bez darba, vienā ailē parādās, ka viņa bez darba bijusi nevis deviņus mēnešus, bet astoņus mēnešus un 26 dienas. Viņa pārmet mūsu darbiniekam, kāpēc viņš precīzi nav pateicis, kurā datumā aprit deviņi mēneši, jo, redz, viņa trīs dienas ātrāk aizgājusi uz darbu un zaudējusi bezdarbnieka pabalstu,» stāsta D.Olte, piebilstot, ka slimību un bezdarbnieku pabalstu piešķiršanā jābūt stingrākiem noteikumiem, citādi nodokļu maksātāju nauda tiek izkaisīta vējā.
Kāds pensionārs D.Oltei lūdza salīdzināt iztikas minimumu ar pensijām. D.Olte atzina, ka, viņasprāt, valsts nauda vispār nav jātērē šajos aprēķinos. «Katram iztikas minimums ir savs. Vienam tas ir nopirkt rīta presi, lai galdauts uz galda, citam – ciemos aizbraukt. Manuprāt, tās cenas, kas aprēķinos tiek uzrādītas, nav reālas. Es vienmēr esmu apbrīnojusi seniorus, kuri var gan paši paēst, nomaksāt rēķinus, gan vēl ciemos aizbraukt un dāvaniņu sarūpēt,» tā D.Olte.
Savukārt R.Stūrāne klātesošos informēja par sociālo pabalstu apmēriem, kas no pašvaldības puses izsniegti senioriem. Sociālajos pabalstos pērn izmaksāts 1,5 miljons latu, no kuriem trešā daļa – pensionāriem bez bērniem un darbspējīgām personām ģimenēs. Trešā daļa izlietota dzīvokļu un apkures pabalstiem.
Bet A.Rublis pensionārus iepazīstināja ar šā gada Jelgavas domes budžetu un sociālajai sfērai atvēlētajiem līdzekļiem.
Noslēgumā pārspriesti Pensionāru biedrības šī gada plāni, kas paredz jaunas tematiskās sapulces. Jau aprīlī ciemos pie senioriem tiks aicināti Saeimas deputāti, maijā tiks runāts par Jelgavas vēsturi un turpmāko attīstību. Tāpat senioriem ir doma doties ekskursijās, piemēram, uz Somiju, kur notiks Knipelēšanas svētki. Tāpat tiks īstenoti vairāki projekti. Un jau jūnijā Pensionāru biedrība cer vērt Dienas centra durvis.
Jāpiebilst, ka pirms sapulces seniorus iepriecināja senioru jautais koris «Gaisma», ar ko kopīgi tika nodziedāta arī dziesma «Bēdu, manu lielu bēdu».
Foto: Krišjānis Grantiņš