15.1 °C, 1.4 m/s, 88.9 %

Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvs

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsSportsOrientējas uz bērnu, jauniešu un masu sportu
Orientējas uz bērnu, jauniešu un masu sportu
12/02/2009

Vakar Jelgavas Reģionālajā pieaugušo izglītības centrā notika diskusija ar esošajiem, jaunajiem un topošajiem uzņēmējiem, viens no diskusijas tematiem – pašvaldības loma sporta attīstības veicināšanā. Klātesošos vairāk interesēja iespējas saņemt pašvaldības finansējumu savu ieceru īstenošanai, piemēram, dalībai autorallijā.

Anna Afanasjeva

Vakar Jelgavas Reģionālajā pieaugušo izglītības centrā
notika diskusija ar esošajiem, jaunajiem un topošajiem uzņēmējiem,
viens no diskusijas tematiem – pašvaldības loma sporta attīstības
veicināšanā. Klātesošos vairāk interesēja iespējas saņemt
pašvaldības finansējumu savu ieceru īstenošanai, piemēram, dalībai
autorallijā.

Sporta servisa centra direktors Juris Kaminskis, iepazīstinādams ar
sporta jomas struktūru pilsētā un finansējuma sadalījumu, uzsvēra,
ka pašvaldības uzdevums ir atbalstīt bērnu, jauniešu un pilsētas
sabiedrības masu sportu. Iespēju robežās atbalstīti arī
profesionālā sporta pārstāvji. No klubiem Jelgavā uz profesionāliem
pamatiem līdz šim darbojas vienīgi basketbola klubs «Zemgale», kura
atbalstam no pašvaldības pērn piešķirts ap 60 000 latu. Mēdiju
pārstāvjiem interesēja, cik lielu finansējumu saņēmis futbola klubs
«Jelgava». Futbola klubs pērn saņēmis 11 800 latu, ieskaitot
līdzekļus kas bija nepieciešami Ozolnieku stadiona nomai. Tāpat
mēdijus interesēja par nesamērīgu vērtētais atbalsts hokejam, jo
atšķirībā, piemēram, no airētājiem un peldētājiem pilsētnieki neko
neesot dzirdējuši par hokejistu panākumu izskanēšanu. J.Kaminskis
atgādināja vispārzināmu patiesību, ka salīdzinājumā ar citiem
komandu sporta veidiem hokejs visos laikos bijis dārgāks un
prasījis lielākus ieguldījumus no bērnu vecākiem, kas to
izvēlējušies. Pašreizējos apstākļos bērnu treniņus un dalību
sacīkstēs daudzām ģimenēm ir grūti «pavilkt». Līdzekļu piešķiršana
šai jomai ir politiķu kompetencē. Savukārt  Jelgavas mazie
hokejisti visai regulāri uzrādījuši labus panākumus. Piemēram,
nesen Jelgavas ledus halles jaunie hokejisti Latvijas Jaunatnes
olimpiādē izcīnīja pirmo vietu, savukārt Valsts ģimnāzijas komanda
– otro.

Pašreizējos apstākļos, kad arī sporta jomai samazinājies
pašvaldības finansējums, Sporta centrs atteicies no strītbola
Latvijas čempionāta posma rīkošanas Jelgavā. Tajā kā dalībnieki
piedalījās ap 40 – 50 jelgavnieku, bet izmaksas ir vismaz 2500
latu. Tā vietā sporta dzīves organizatori nolēmuši organizēt divus
vietēja mēroga strītbola posmus, kas izmaksās krietni mazāk – ap
500 latu – un, domājams, pulcēs vairāk vietējo dalībnieku un
nemazinās skatītāju interesi.

Sporta centrs arī pašreizējos apstākļos nav atteicies no visdažāko
jomu klubu atbalstīšanas iesniegto projektu veidā. Atkarībā no
situācijas aktīvu darbību pilsētā veic 30 – 40 visdažādāko sporta
veida klubu. Tie līdz decembrim Sporta centram var iesniegt savus
projektus. Savukārt pēc budžeta apstiprināšanas Sporta centrs pēc
izstrādātiem kritērijiem vērtē to pievienoto vērtību, nozīmi un
atbalsta apjomu. Vidēji klubs gadā iesniedz divus līdz četrus
projektus. No pašvaldības līdzekļiem iecerētās masu, bērnu un
jaunatnes sporta aktivitātes atkarībā var pretendēt uz atbalstu
līdz 800 latiem. Protams, lielākas vai starptautiskas nozīmes
sacensībām atbalsts ir lielāks. Šogad klubu pasākumu skaits Jelgavā
nebūs samazinājies un saglabājies pussimta līmenī tāpat kā pērn.
Savukārt ar grāmatu izdošanu par sporta veidu attīstību pilsētā
(līdz šim iznākuši izdevumi par vieglatlētiku, peldēšanu un
basketbolu) sporta dzīves koordinatori nogaidīs līdz labākiem
laikiem. Treneri un sporta dzīves organizatori novērtējuši Sporta
tālākizglītības fonda nozīmi savas profesionalitātes kāpināšanā.
Arī šī fonda finansējums šogad būs pieejams.

Klātesošajiem esošajiem un topošajiem uzņēmējiem galvenokārt
interesēja pašvaldības finansējuma pieejamība. Piemēram, Jolanta
Priede interesējās par finansējuma saņemšanas iespējām dalībai
autorallijā. J.Kaminskis norādīja, ka visi tehniskie sporta veidi
ir dārgs prieks. Vienu sezonu, kad bija iespēja, pašvaldība,
piemēram, ar 5000 latiem atbalstīja jelgavnieku Uģi Grosu, kurš
līdz šim startēja pasaules kausā ar ātrumlaivām F-2 klasē.
Vienlaikus viņš sacīkstēs pilsētu reklamēja. Tāpat savulaik triāla
klubam pēc uzvaras čempionātā iegādāts jauns motocikls. Tomēr
pašlaik šīm aktivitātēm ekonomiskā situācija nav tā piemērotākā,
sportistiem jāizvērš savu menedžeru darbība.

Cits interesents vēlējās zināt, vai pašvaldība varētu atbalstīt
mototūrisma un enduro pasākumu, kas veicinātu pilsētās
atpazīstamību, taču plašāku informāciju par iecerēm nespēja sniegt.
Sporta servisa centra vadītājs skaidroja, ka arī minētās
aktivitātes pieder pie tehniskajiem pasākumiem un to rīkošanai ir
paaugstinātas drošības prasības. Parasti ieceres tālākvirzība
notiek sadarbībā ar attiecīgo federāciju. Aktivitātes, kad
interesentu kompānija, kas, piemēram, iecerējusi ar motocikliem
paceļot pa Eiropu finansējuma meklējumos vēršas pašvaldībā, netiek
atbalstītas. Diemžēl, arī šādus finansējuma lūgumus, piedāvājot
pretī ceļojuma laikā reklamēt Jelgavu, pilsētas pašvaldībai nācies
saņemt. Tāpēc Sporta servisa centrs savulaik izstrādājis kritērijus
pašvaldības atbalsta piešķiršanai sportiskajām aktivitātēm.