25.4 °C, 2.4 m/s, 42.1 %

Pilsētā

Oža aizmieg pirmā
06/03/2008

Zinātniski pierādīts – dodoties pie miera, pirmā no visām maņām aizmieg oža, tieši tāpēc cilvēks miegā nesajūt dūmus un, izceļoties ugunsgrēkam, visbiežāk iet bojā nosmokot. Latvijā ir sperts pirmais solis, lai situāciju mainītu – no marta katra jaunuzcelta māja obligāti jāaprīko ar dūmu detektoriem. Diemžēl jau agrāk būvēto māju iedzīvotāji joprojām izrāda visai minimālu interesi savu mitekli aprīkot ar šo aizsargierīci.

Kristīne Langenfelde

Zinātniski pierādīts – dodoties pie miera, pirmā no visām
maņām aizmieg oža, tieši tāpēc cilvēks miegā nesajūt dūmus un,
izceļoties ugunsgrēkam, visbiežāk iet bojā nosmokot. Latvijā ir
sperts pirmais solis, lai situāciju mainītu – no marta katra
jaunuzcelta māja obligāti jāaprīko ar dūmu detektoriem. Diemžēl jau
agrāk būvēto māju iedzīvotāji joprojām izrāda visai minimālu
interesi savu mitekli aprīkot ar šo aizsargierīci.

Jauno kārtību nosaka jaunpieņemtais būvnormatīvs «Būvju
ugunsdrošība», kas paredz no 1. marta jaunuzbūvētās dzīvojamās ēkas
obligāti aprīkot ar ugunsgrēku autonomajiem detektoriem.
To kontrolēs būvvaldes speciālisti, pieņemot ēku ekspluatācijā, un
šī norma attiecas kā uz privātmājām, tā arī daudzdzīvokļu
namiem.
Jelgavas pašvaldības Būvvaldes galvenā būvinspektore Natālija
Ļubina atzīst, ka pagaidām nav manīta īpaša aktivitāte saistībā ar
jauno būvnormatīvu. «Tas zināmā mērā varētu būt saistīts ar to, ka
būvniecības apjomi ir strauji samazinājušies. Mums tiešām nav
bijuši gadījumi, kad mājas būvētājs būtu vēlējies ēku ekspluatācijā
nodot agrāk – pirms 1. marta, lai izvairītos no dūmu detektoru
ierīkošanas,» saka N.Ļubina.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jelgavas brigādes
priekšnieks Aldis Feldmanis spriež, ka jaunais būvnormatīvs tikai
daļēji uzlabos situāciju. «Tas pasargās jauno māju iedzīvotājus,
taču vairāk tas būtu nepieciešams vecajās mājās, jo tur daudz
biežāk izceļas ugunsnelaimes, un cilvēki dūmos nosmok,» tā
A.Feldmanis.
Pagājušajā gadā Latvijā dzīvojamajā sektorā izcēlušies 3711
ugunsgrēki, kuros dzīvību zaudējuši 166 cilvēki. Savukārt Jelgavā
2007. gadā ugunsgrēki individuālajās mājās izcēlušies 23 reizes,
bet daudzdzīvokļu namos – 29 reizes, tajos cietuši divi cilvēki un
divi gājuši bojā. «Visbiežāk ugunsgrēkos iet bojā tieši tāpēc, ka
aizmieg, taču detektoru spalgā skaņa viņus noteikti atmodinātu,»
spriež A.Feldmanis.
Vienlaikus viņš norāda, ka iedzīvotāju izpratne par sevis
aizsargāšanu joprojām ir nepietiekama. «Viens piemērs – Saldus
rajonā ārzemju sadarbības partneri kādai pašvaldībai uzdāvināja
lielu skaitu šo detektoru. Iedzīvotājiem tos dalīja par brīvu, taču
arī tad ne katrs bija gatavs atnākt un to paņemt, bet daļa no tiem,
kas paņēma detektorus, jau pēc dienas tos bija pārdevuši par
pudeli. Skumji,» saka A.Feldmanis.
VUGD Jelgavas brigāde rosina mainīt priekšstatu – tuvojoties 8.
martam, A.Feldmanis aicina iztikt bez tradicionālajām tulpēm un to
vietā dāvanās iegādāties dūmu detektorus. «Tieši tā mēs izdarījām
pagājušajā 8. martā – savām darbiniecēm pasniedzām dūmu detektorus,
un, manuprāt, tas noteikti vairāk nekā tulpe apliecina mūsu rūpes
par savām sievietēm,» spriež A.Feldmanis.
Ja bieži cilvēki atrunājas ar to, ka ģimenes budžetā nepietiek
līdzekļu detektoru iegādei, A.Feldmanis uzsver, ka to vidējā cena –
pieci seši lati – nevar būt  augsts ieguldījums apmaiņā pret
savu dzīvību.
Jelgavā dūmu detektorus var iegādāties divās vietās – veikalā
«Latakva», kā arī Jelgavas pilsētas un rajona Brīvprātīgo
ugunsdzēsēju biedrībā.
«Detektoru var iegādāties, sākot no 5 latiem, bet dārgākie maksā ap
15 latiem. Diemžēl jāatzīst, ka pieprasījums ir visai minimāls. Pie
mums ir nākuši vairāku māju vecākie, interesējušies, taču visai
mājai detektorus iegādājušies nav. Galvenais arguments – tie
palīdzētu tikai naktīs, bet, kas notiktu, ja ugunsnelaime izceltos
dienas laikā, kad lielākā daļa iedzīvotāju ir darbā un mājās
neviens nespētu reaģēt uz detektora raidīto signālu,» jelgavnieku
domāšanu atklāj biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Bitāns.