Šodien Jelgavas tiesa krimināllietā par gandrīz 45 000 latu apdrošināšanas atlīdzības izkrāpšanas mēģinājumu «If P&C Insurance» Latvijas filiāles («If») klientei Ivetai Daugulei piespriedusi piecu gadu cietumsodu, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja «If» komunikāciju vadītāja Daiga Bluķe.
www.jelgavasvestnesis.lv
Jelgavas prokuratūras celtajā apsūdzībā norādīts, ka Daugule 2008. gada 11. jūnijā noslēgusi īpašuma apdrošināšanas līgumu ar «If», norādot mantas un priekšmetus, kurus faktiski nebija iegādājusies un kuri it kā atradās viņai piederošajā īpašumā Jelgavas rajona Ozolnieku novada Cenu pagastā.
Pāris mēnešus vēlāk – 2008. gada 30. novembrī – saskaņā ar apsūdzētās versiju īpašumā noticis ugunsgrēks, kurā nodega dzīvojamā ēka ar visu iedzīvi. Tādējādi saskaņā ar apsūdzētās versiju ugunsgrēkā sadega biljarda galds, LG un «Samsung» plazmas televizori un kinozāle, četras Venēcijas kristāla lustras, masīvkoka rakstāmgalds, ūdeļādas, lapsādas un lamas kažoki, kā arī ādas mētelis, ādas mēbeļu atpūtas komplekts, vairāki antikvāri paklāji un kalnu velosipēdi.
Neilgi pirms ugunsgrēka apsūdzētā vairākkārt noslēgusi papildu vienošanās ar apdrošinātāju, gandrīz divkāršojot īpašuma kopējo platību un papildinot iedzīves priekšmetu uzskaitījumu, kā rezultātā kopējā apdrošināšanas summa sasniegusi gandrīz 700 000 latu.
Veicot notikušā izmeklēšanu, tika konstatēts, ka nodegušajā īpašuma nav atrodamas nekādas ekskluzīvo iedzīves priekšmetu atliekas. Tajā pašā laikā nodegušajā īpašumā tika atrastas mazvērtīgākas mantas, kuras izgatavotas no viegli degošiem materiāliem, piemēram, skaņu plašu atliekas. Šis fakts gan policijai, gan apdrošināšanas sabiedrības pārstāvjiem radīja aizdomas, ka noticis krāpšanas mēģinājums.
Bluķe piebilst, ka izmeklēšanas laikā apsūdzētā nevarēja norādīt nevienu personu, kura varētu apstiprināt, ka viņai būtu piederējušas norādītās ekskluzīvās mantas. Liecinieki, kuri šo mantu teicās redzējuši, parādījušies vien krietni vēlāk, un viens no lieciniekiem vēlāk vairākkārt mainījis savas liecības, vispirms norādot, ka ticis pierunāts tās sniegt par labu Daugulei, bet pēc tam atkal sakot, ka sadegušās mantas tomēr esot redzējis.
Tiesa atzinusi, ka šo liecinieku rīcība jāizmeklē atsevišķi, jo viņu darbībās saskatāmas likumpārkāpuma pazīmes, informēja Bluķe.
Krimināllietas izmeklēšanā savu eksperta atzinumu par notikušo ugunsgrēku sniedzis sertificēts ugunsgrēku izpētes eksperts, kurš norādīja, ka ugunsgrēka vietas apskates laikā konstatēts vērtīgo priekšmetu iztrūkums.
«If» kā cietušais veica arī savu izmeklēšanas eksperimentu nolūkā pierādīt, ka apsūdzētās norādītais 2300 latu vērtais LG plazmas televizors nevar sadegt bez pēdām. Eksperimentā analoga izmēra LG plazmas televizora dedzināšanai tika izmantota akreditētas laboratorijas iekārta, kuru Eiropas Savienībā izmanto būvmateriālu testēšanai. Eksperta secinājums bija, ka, televizoram sadegot ugunsgrēkā, no tā pāri paliek neorganisko materiālu paliekas – mikroshēmas, metāla karkass, stikli, alumīnija daļas. Tāpat eksperts norādījis, ka pilnīgai televizora utilizācijai nepieciešama īpaša iekārta, kas var nodrošināt 2000 grādu temperatūru pēc Celsija skalas, un tas nozīmē, ka pēc ugunsgrēka Daugules īpašuma krāsmatās bija jāatrod televizoru atliekas.
Apsūdzētā kā ugunsgrēkā pilnībā sadegušas bija norādījusi arī Venēcijas kristāla lustras, kuru vērtību viņa bija aplēsusi 12 000 latu apmērā. Taču, kā stāsta Bluķe, Murano stikls ir slavens tieši ar to, ka tā izgatavošanas tehnoloģija padara to īpaši izturīgu.
«If» galvenā juriste Maija Opmane-Vēbere par tiesas spriedumu šajā lietā ir gandarīta, paužot pārliecību, ka tiesa ir adekvāti novērtējusi apsūdzētās rīcību.
Opmane-Vēbere norādīja, ka pēdējo gadu laikā mēģinājumi izkrāpt apdrošināšanas atlīdzību kļūst aizvien vairāk, tomēr apdrošināšanas sabiedrības nav kāds mistisks neizsmeļams fonds.
«Apdrošinātāja rezerves, no kā tiek izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība, veido no klientu iemaksātajām apdrošināšanas prēmijām. Gadījumā, ja tiek izkrāptas apdrošināšanas atlīdzība, šādi neparedzēti zaudējumi nav ierēķināti, tomēr apdrošinātājam tie ir jāsedz, un tas tiek darīts uz prēmijas celšanas rēķina – tātad, uz godīgo klientu, patērētāju rēķina,» sacīja juriste, aicinot cilvēkus pirms mēģinājumiem apkrāpt apdrošināšanas sabiedrību padomāt, vai ir vērts riskēt ar savu reputāciju un iespējamu cietumsodu, lai iedzīvotos uz citu rēķina.
Kā ziņots, «If» konsolidētā peļņa Baltijas valstīs pērn bijusi 11,4 miljoni latu, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja «If» Latvijas filiāles komunikāciju vadītāja Daiga Bluķe.
Salīdzinājumā ar 2009. gadu, kad «If» peļņa Baltijas valstīs bija sasniegusi 17,6 miljonus latu, pērn tā samazinājusies par 35%. Tomēr tā ir par aptuveni 5,5% lielāka nekā 2008. gadā, kad «If» nopelnīja 10,8 miljonus latu.
2009. gadā «If» veiksmīgi noslēdza triju Baltijas apdrošināšanas sabiedrību apvienošanos, apvienojot «If Eesti Kindlustus AS», AAS «If Latvia» un «If Draudimas AB» vienā apdrošināšanas sabiedrībā «If P&C Insurance AS».
«If» Baltijā ir vairāk nekā 322 000 klientu. «If» pieder vienai no lielākajām finanšu organizācijām Ziemeļvalstīs – «Sampo» grupai.