-2.9 °C, 2.2 m/s, 89 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāPar 45 000 latu apdrošināšanas atlīdzības izkrāpšanas mēģinājumu piespriež piecu gadu cietumsodu
Par 45 000 latu apdrošināšanas atlīdzības izkrāpšanas mēģinājumu piespriež piecu gadu cietumsodu
28/03/2011

Šodien Jelgavas tiesa krimināllietā par gandrīz 45 000 latu apdrošināšanas atlīdzības izkrāpšanas mēģinājumu «If P&C Insurance» Latvijas filiāles («If») klientei Ivetai Daugulei piespriedusi piecu gadu cietumsodu, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja «If» komunikāciju vadītāja Daiga Bluķe.

www.jelgavasvestnesis.lv

Šodien Jelgavas tiesa krimināllietā par gandrīz 45 000
latu apdrošināšanas atlīdzības izkrāpšanas mēģinājumu «If P&C
Insurance» Latvijas filiāles («If») klientei Ivetai Daugulei
piespriedusi piecu gadu cietumsodu, biznesa portālu «Nozare.lv»
informēja «If» komunikāciju vadītāja Daiga Bluķe.

Jelgavas prokuratūras celtajā apsūdzībā norādīts, ka Daugule
2008. gada 11. jūnijā noslēgusi īpašuma apdrošināšanas līgumu ar
«If», norādot mantas un priekšmetus, kurus faktiski nebija
iegādājusies un kuri it kā atradās viņai piederošajā īpašumā
Jelgavas rajona Ozolnieku novada Cenu pagastā.

Pāris mēnešus vēlāk – 2008. gada 30. novembrī – saskaņā ar
apsūdzētās versiju īpašumā noticis ugunsgrēks, kurā nodega
dzīvojamā ēka ar visu iedzīvi. Tādējādi saskaņā ar apsūdzētās
versiju ugunsgrēkā sadega biljarda galds, LG un «Samsung» plazmas
televizori un kinozāle, četras Venēcijas kristāla lustras,
masīvkoka rakstāmgalds, ūdeļādas, lapsādas un lamas kažoki, kā arī
ādas mētelis, ādas mēbeļu atpūtas komplekts, vairāki antikvāri
paklāji un kalnu velosipēdi.

Neilgi pirms ugunsgrēka apsūdzētā vairākkārt noslēgusi papildu
vienošanās ar apdrošinātāju, gandrīz divkāršojot īpašuma kopējo
platību un papildinot iedzīves priekšmetu uzskaitījumu, kā
rezultātā kopējā apdrošināšanas summa sasniegusi gandrīz 700 000
latu.

Veicot notikušā izmeklēšanu, tika konstatēts, ka nodegušajā
īpašuma nav atrodamas nekādas ekskluzīvo iedzīves priekšmetu
atliekas. Tajā pašā laikā nodegušajā īpašumā tika atrastas
mazvērtīgākas mantas, kuras izgatavotas no viegli degošiem
materiāliem, piemēram, skaņu plašu atliekas. Šis fakts gan
policijai, gan apdrošināšanas sabiedrības pārstāvjiem radīja
aizdomas, ka noticis krāpšanas mēģinājums.

Bluķe piebilst, ka izmeklēšanas laikā apsūdzētā nevarēja norādīt
nevienu personu, kura varētu apstiprināt, ka viņai būtu
piederējušas norādītās ekskluzīvās mantas. Liecinieki, kuri šo
mantu teicās redzējuši, parādījušies vien krietni vēlāk, un viens
no lieciniekiem vēlāk vairākkārt mainījis savas liecības, vispirms
norādot, ka ticis pierunāts tās sniegt par labu Daugulei, bet pēc
tam atkal sakot, ka sadegušās mantas tomēr esot redzējis.

Tiesa atzinusi, ka šo liecinieku rīcība jāizmeklē atsevišķi, jo
viņu darbībās saskatāmas likumpārkāpuma pazīmes, informēja
Bluķe.

Krimināllietas izmeklēšanā savu eksperta atzinumu par notikušo
ugunsgrēku sniedzis sertificēts ugunsgrēku izpētes eksperts, kurš
norādīja, ka ugunsgrēka vietas apskates laikā konstatēts vērtīgo
priekšmetu iztrūkums.

«If» kā cietušais veica arī savu izmeklēšanas eksperimentu
nolūkā pierādīt, ka apsūdzētās norādītais 2300 latu vērtais LG
plazmas televizors nevar sadegt bez pēdām. Eksperimentā analoga
izmēra LG plazmas televizora dedzināšanai tika izmantota
akreditētas laboratorijas iekārta, kuru Eiropas Savienībā izmanto
būvmateriālu testēšanai. Eksperta secinājums bija, ka, televizoram
sadegot ugunsgrēkā, no tā pāri paliek neorganisko materiālu
paliekas – mikroshēmas, metāla karkass, stikli, alumīnija daļas.
Tāpat eksperts norādījis, ka pilnīgai televizora utilizācijai
nepieciešama īpaša iekārta, kas var nodrošināt 2000 grādu
temperatūru pēc Celsija skalas, un tas nozīmē, ka pēc ugunsgrēka
Daugules īpašuma krāsmatās bija jāatrod televizoru atliekas.

Apsūdzētā kā ugunsgrēkā pilnībā sadegušas bija norādījusi arī
Venēcijas kristāla lustras, kuru vērtību viņa bija aplēsusi 12 000
latu apmērā. Taču, kā stāsta Bluķe, Murano stikls ir slavens tieši
ar to, ka tā izgatavošanas tehnoloģija padara to īpaši
izturīgu.

«If» galvenā juriste Maija Opmane-Vēbere par tiesas spriedumu
šajā lietā ir gandarīta, paužot pārliecību, ka tiesa ir adekvāti
novērtējusi apsūdzētās rīcību.

Opmane-Vēbere norādīja, ka pēdējo gadu laikā mēģinājumi izkrāpt
apdrošināšanas atlīdzību kļūst aizvien vairāk, tomēr apdrošināšanas
sabiedrības nav kāds mistisks neizsmeļams fonds.

«Apdrošinātāja rezerves, no kā tiek izmaksāta apdrošināšanas
atlīdzība, veido no klientu iemaksātajām apdrošināšanas prēmijām.
Gadījumā, ja tiek izkrāptas apdrošināšanas atlīdzība, šādi
neparedzēti zaudējumi nav ierēķināti, tomēr apdrošinātājam tie ir
jāsedz, un tas tiek darīts uz prēmijas celšanas rēķina – tātad, uz
godīgo klientu, patērētāju rēķina,» sacīja juriste, aicinot
cilvēkus pirms mēģinājumiem apkrāpt apdrošināšanas sabiedrību
padomāt, vai ir vērts riskēt ar savu reputāciju un iespējamu
cietumsodu, lai iedzīvotos uz citu rēķina.

Kā ziņots, «If» konsolidētā peļņa Baltijas valstīs pērn bijusi
11,4 miljoni latu, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja «If»
Latvijas filiāles komunikāciju vadītāja Daiga Bluķe.

Salīdzinājumā ar 2009. gadu, kad «If» peļņa Baltijas valstīs
bija sasniegusi 17,6 miljonus latu, pērn tā samazinājusies par 35%.
Tomēr tā ir par aptuveni 5,5% lielāka nekā 2008. gadā, kad «If»
nopelnīja 10,8 miljonus latu.

2009. gadā «If» veiksmīgi noslēdza triju Baltijas apdrošināšanas
sabiedrību apvienošanos, apvienojot «If Eesti Kindlustus AS», AAS
«If Latvia» un «If Draudimas AB» vienā apdrošināšanas sabiedrībā
«If P&C Insurance AS».

«If» Baltijā ir vairāk nekā 322 000 klientu. «If» pieder vienai
no lielākajām finanšu organizācijām Ziemeļvalstīs – «Sampo»
grupai.