20.7 °C, 3.4 m/s, 70.1 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāPar kuponiem mācās jau 172 strādājošie
Par kuponiem mācās jau 172 strādājošie
15/01/2011

Kopš 28. oktobra Jelgavas reģionālajā Pieaugušo izglītības centrā (JRPIC) jau 253 cilvēki iesnieguši Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) izsniegtos kuponus, kas ļauj apgūt kādu no neformālās izglītības programmām. Līdz gada beigām par Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta «Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām» finansējumu mācības dažādos kursos jau bija uzsākušas 172 personas, bet šomēnes tās varētu uzsākt vēl ap 100 cilvēku.

Kopš 28. oktobra Jelgavas reģionālajā Pieaugušo
izglītības centrā (JRPIC) jau 253 cilvēki iesnieguši Nodarbinātības
valsts aģentūras (NVA) izsniegtos kuponus, kas ļauj apgūt kādu no
neformālās izglītības programmām. Līdz gada beigām par Eiropas
Sociālā fonda (ESF) projekta «Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām
personām» finansējumu mācības dažādos kursos jau bija uzsākušas 172
personas, bet šomēnes tās varētu uzsākt vēl ap 100 cilvēku.
«Jelgavas Vēstnesis» jau rakstīja, ka ESF projekts, ko īsteno NVA,
paredz iespēju strādājošajiem papildināt darbam nepieciešamās
prasmes un zināšanas profesionālās pilnveides un neformālās
izglītības programmās. Dalībai mūžizglītības pasākumos var
pieteikties nodarbināta vai pašnodarbināta persona, kura ir vecumā
no 25 gadiem; atrodas darba tiesiskajās attiecībās vai ir
pašnodarbināta persona; pēdējo formālo vai neformālo izglītību
ieguvusi pirms gada vai agrāk. Reģistrēšanās «mūžizglītības
kuponiem» NVA turpināsies līdz 2013. gadam. NVA sedz mācību maksu
par profesionālās pilnveides izglītības programmas apguvi līdz 250
latiem, savukārt par neformālās izglītības programmas apguvi – līdz
trīs latiem par stundu, bet kopā ne vairāk kā 250 latus. Ja
izvēlētās izglītības programmas izmaksas pārsniedz noteikto
atbalsta apmēru, izmaksu starpība personai jāsedz pašai. Plašāk par
to var uzzināt NVA mājas lapā: www.nva.gov.lv. Savukārt par
iespējām mācīties JRPIC informāciju var iegūt centra mājas lapā:
www.jrpic.lv vai, atnākot uz JRPIC Svētes ielā 33, saņemt
individuālu konsultāciju par mācību iespējām (tālrunis
63082101).
JRPIC Pieaugušo tālākizglītības nodaļas vadītāja Astra Vanaga
stāsta, ka šobrīd populārākie kursi strādājošo vidū ir angļu, vācu
un latviešu valoda, kā arī datorzinības dažādos līmeņos. Vienlaikus
pieprasīti ir arī tādi kursi kā darba aizsardzība, lietišķā etiķete
un citi. «Tā kā NVA līdz pat 2013. gadam sistemātiski izsludinās
iepirkumus kursu nodrošinājumam, arī mēs sekojam līdzi
pieprasījumam un piedāvāsim arvien jaunas programmas, ko varēs
apgūt par kuponiem. Jau šobrīd izjūtam pieprasījumu, piemēram, pēc
floristikas kursiem, tāpat nākotnē lielāku uzmanību plānojam veltīt
uzņēmējdarbības un IT jomai, pedagogu tālākizglītībai, paplašināsim
arī valodu kursu piedāvājumu ar tādām valodām kā, piemēram, somu,
zviedru, norvēģu, franču,» ieskicē A.Vanaga.
Kursus JRPIC apmeklē dažādu profesiju cilvēki – grāmatveži,
pedagogi, policisti, administratīvais personāls, juristi, frizieri,
dažādu nozaru speciālisti. A.Vanaga piebilst, ka praktiski visos
gadījumos kursu maksu kupons sedz simtprocentīgi. «Tas tikai
apliecina, ka kupona vērtība atbilst kursu tirgus cenai.»
Jāpiebilst, ka no visiem strādājošajiem, kas šobrīd par NVA
izsniegtajiem kuponiem mācās kādā no JRPIC piedāvātajām programmām,
lielākā daļa jeb 64 procenti ir cilvēki ar augstāko izglītību, 17
procenti ar vidējo profesionālo izglītību, 16 procenti ar vidējo
izglītību, bet tikai trim procentiem kursu apmeklētāju ir pamata
izglītība.

««Omega» visu salika pa plauktiņiem»

Māris Velve, Jelgavas Pašvaldības policijas
Patruļpolicijas nodaļas priekšnieks:

«Jā, varbūt mūsu kursi nedaudz atšķīrās no tiem, ko apmeklē citi
strādājošie, bet tāpēc tie nebija mazāk saistoši un noderīgi. Mūsu
gadījumā kursu iniciators bija Pašvaldības policijas vadība, un
mums veselai grupai bija iespēja par kuponiem apgūt juridisko
psiholoģiju policijas darbiniekiem. 72 stundu laikā apguvām tādas
tēmas kā policista darbs krīzes situācijās, pretdarbības un
manipulācijas saskarsmē ar agresīviem vai bruņotiem, vai krīzes
situācijā nonākušiem cilvēkiem, izdegšana policista darbā,
mācījāmies izprast cilvēka rīcības cēloņus un citas saistošas
lietas. Protams, mums kā policistiem tās nav svešas tēmas, tomēr
laiku pa laikam ir nepieciešams zināšanas atsvaidzināt,
nostiprināt. Un, jāatzīst, šoreiz specvienības «Omega» lektori
patiesi prata šīs tēmas pasniegt saistoši. Visas dienas bija
piepildītas, nodarbības interesantas, un ieguvām ļoti daudz – ne
mirkli kursos neredzēju, ka kāds no kolēģiem garlaikotos vai nebūtu
ieinteresēts. Arī tie, kas šoreiz uz kursiem netika, pēc mūsu
stāstītā atzina, ka labprāt tādus apmeklētu. Tas tikai nozīmē, ka
šī iespēja jāizmanto un šādi kursi jārīko atkārtoti jau citai
grupai.

Lielākais pluss noteikti bija tas, ka kursi nebija tīri
teorētiski – katru situāciju ar «Omegas» pārstāvjiem izspēlējām
ļoti pietuvināti reālām dzīves epizodēm. Piemēram, tiek izveidota
leģenda, «Omegas» cilvēki konfliktē, bet mums konflikts jāatrisina.
Pēc tam katru mūsu darbību izanalizējām, meklējām vājās un stiprās
puses. Ikdienā darbā bieži vien iestājas rutīna, bet šeit mēs uz
savu darbu it kā paskatījāmies no malas, un tas ir liels ieguvums.
Man vissaistošākās šķita lekcijas par ķermeņa valodu, kas jau pēc
cilvēka kustībām ļauj priekšlaicīgi apzināt, kādas varētu būt viņa
darbības, un policistam tas ir ļoti svarīgi – paredzēt, kā cilvēks
varētu rīkoties, ko viņš domā. Tāpat svarīgi bija atkārtot
psiholoģijas pamatus, kas palīdz izprast, ko un kurā brīdī
vajadzētu vai nevajadzētu teikt cilvēkam. Piemēram, mēs bieži
ikdienā lietojam frāzi «kāpēc tu to darīji?», bet uz to mēs varam
saņemt tikai tādu formālu atbildi: «Kāpēc? Tāpēc!» Vai arī frāze
«es zinu, kā jūs jūtaties», uz kuru atkal mēs varam saņemt tikai
vienu atbildi: «Ne vella tu nezini!» Mūsu darbā ļoti būtiska ir
katra saruna ar cilvēku, tāpēc visas šīs nianses nevar palaist
garām.

Tāpat kursos «Omegas» lektori bija sagatavojuši virkni dažādu
piemēru no mūsu kolēģu darba ārzemēs, videomateriālus, kas arī bija
liels pluss.
Par šādiem kursiem noteikti būtu vērts arī pašam maksāt naudu, ja
vien valstī šobrīd nebūtu tāda situācija, kāda tā ir…»

«Kuponu sistēma varētu kļūt vēl elastīgāka»

Laimnesis Ģederts, SIA «Biznesa centrs «Jelgava»» valdes
loceklis:

«Darba drošības kursos jau esmu apguvis teorētisko daļu, un tagad
atlikusi vien mācību prakse pirms sertifikāta iegūšanas. Katrā ziņā
šo sistēmu vērtēju ļoti pozitīvi – beidzot arī strādājošajiem ir
iespēja papildināt savas zināšanas, kuru izmaksas sedz Eiropas
projekts. Izvēlēties nebija grūti – tā kā likums nosaka, ka mazajos
uzņēmumos, kuros ir līdz desmit strādājošo, pats uzņēmuma vadītājs
var veikt darba drošības instruktāžas, uzskatīju, ka tas noteikti
būs ieguvums kā man, tā manam uzņēmumam. Pirmkārt, uzņēmumam tas
neprasa papildu līdzekļus, algojot atsevišķu speciālistu, otrkārt,
par drošību uzņēmumā tik un tā atbildība jāuzņemas tā vadītājam, un
tagad es to varēšu ne tikai teorētiski, bet jau ar pamatīgu
zināšanu bāzi. Ja vēl ir šāda iespēja to visu apgūt bez maksas, tad
grēks būtu to neizmantot! Mūsu kursu grupā praktiski visi ir mazo
uzņēmumu vadītāji, kuri novērtējuši šo iespēju un ar augstu
motivāciju arī apmeklē kursus. Noteikti jāuzteic arī kursu augstais
līmenis – lieliski organizēti, profesionāli pasniedzēji, ļoti labi
metodiskie materiāli, un tas nav mazsvarīgi, it sevišķi tādos
kursos kā darba drošība, kur jāapgūst bezgalīgi daudz likumu
krājumu. Pieaugušo izglītības centra labā reputācija bija tā, kas
ļāva izšķirties par kursiem tieši šeit: jelgavnieki jau zina, ka te
viss vienmēr notiek augstā līmenī, un, protams, pluss, ka kursus
var apmeklēt tepat Jelgavā, nav jābrauc uz Rīgu. Atceros, vēl 2006.
gadā projektu vadību braucu mācīties uz Rīgu, jo Jelgavā tobrīd
tieši tāda piedāvājuma, šķiet, nebija.

Es noteikti ikvienam strādājošajam ieteiktu izmantot šo kupona
sistēmu, lai sev vēlamajā virzienā papildinātu zināšanas. Domāju,
ka vēlme ir daudziem, taču bieži vien tās realizēšana atduras pie
finanšu trūkuma, bet šeit ir iespēja mācīties bez maksas!
Vienīgais, ko varētu vēlēties, ir tas, lai šī kuponu sistēma kļūst
elastīgāka – proti, šobrīd daudzi uzņēmumi izjūt kvalificēta
darbaspēka trūkumu, taču šī būtu laba iespēja valsts mērogā
situāciju mainīt. Piemēram, kursi tādu profesiju pārstāvjiem kā
skārdnieki, jumiķi, metinātāji, siltināšanas speciālisti. Viņu
varbūt arī nav mazums, bet ne vienmēr šie cilvēki iet līdzi laikam,
prot strādāt ar jaunākajām tehnoloģijām, metodēm, pazīst modernos
materiālus, zina, kā tos pielietot. Šeit es saskatu jomu, kas būtu
ļoti noderīga valsts ekonomikai kopumā un noteikti būtu arī
pieprasīta.» 

«Zinātnieks nav zinātnieks, ja nevar savu darbu prezentēt»

Irisa Mūrniece, LLU PTF pārtikas nozares
pētniece:

«Man patīk tas, ko es iegūstu – iecerētais sakrīt ar saņemto. Man
kā pētniecei ļoti bieži nākas doties dažādos komandējumos,
piedalīties oficiālās tikšanās, prezentēt savus pētījumus, tāpēc
lietišķā etiķete man ir svarīga. Tas arī bija noteicošais, kāpēc
par šo kuponu kursos izvēlējos apgūt tieši lietišķo etiķeti. Mans
uzskats vienmēr ir bijis tāds – zinātnieks nav zinātnieks, ja
nespēj savu darbu prezentēt. Un nereti daudziem tā tiešām ir
problēma, jo savs pētījums ir jāprot saistoši pasniegt sabiedrībai,
un tas krasi atšķiras no tā ikdienas darba, ko mēs darām. Nevis
ieiet telpā, kā māku, bet tā, kā to prasa etiķete, sasveicināties
tā, kā pieklājas, uzrunāt tā, lai tevī ieklausās. Uzstāšanās – tā
vispār ir vesela māksla: kā jāstāv, ar ko jāsāk, ar ko jābeidz, cik
ilgu laiku iespējams noturēt klausītāju uzmanību. Tāpat man kā
pētniecei nākas stāties priekšā dažādām mērķauditorijām, un katrai
ir nepieciešama sava pieejai, lai sasniegtu maksimālo
rezultātu.

Kursos ļoti labi varu analizēt savu līdzšinējo darbu – es
vienkārši saņemu atbildes uz jautājumiem, kāpēc agrāk vienā vai
otrā reizē manas uzstāšanās rezultāts nav bijis tāds, kādu es to
vēlējos. Es varu skaidri redzēt savas kļūdas un tagad jau zinu, kā
tās novērst. Tas, manuprāt, spilgti pierāda, ka kursi ir noderīgi
un es, tos apmeklējot, pilnveidojos.»

Sagatavoja Kristīne Langenfelde, foto Ivars Veiliņš