-0.2 °C, 4.1 m/s, 64.8 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāPar Latvijas robežas tīšu nelikumīgu šķērsošanu jau pirmajā reizē varētu piemērot cietumsodu
Par Latvijas robežas tīšu nelikumīgu šķērsošanu jau pirmajā reizē varētu piemērot cietumsodu
13/09/2011

Lai palīdzētu robežsargiem apkarot kontrabandu, par Latvijas robežas tīšu nelikumīgu šķērsošanu jau pirmajā pārkāpuma izdarīšanas reizē varētu piemērot pat cietumsodu līdz vienam gadam. Šādus Iekšlietu ministrijas piedāvātos grozījumus Krimināllikumā šodien atbalstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti.

Lai palīdzētu robežsargiem apkarot kontrabandu, par
Latvijas robežas tīšu nelikumīgu šķērsošanu jau pirmajā pārkāpuma
izdarīšanas reizē varētu piemērot pat cietumsodu līdz vienam gadam.
Šādus Iekšlietu ministrijas piedāvātos grozījumus Krimināllikumā
šodien atbalstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijas deputāti.

Par šādu pārkāpumu varētu arī piemērot arestu, piespiedu darbu
vai naudas sodu līdz 60 minimālajām mēnešalgām.

Savukārt par šādu pašu pārkāpumu, ja tas būs saistīts ar
muitošanai pakļauto preču vai citu vērtību nelikumīgu pārvietošanu
pāri valsts robežai ārpus noteiktajām robežšķērsošanas vietām vai
ja tas izdarīts personu grupā, izmantojot transportlīdzekli vai
neievērojot noteikto ieceļošanas aizliegumu Latvijā, iecerēts sodīt
ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu,
vai ar naudas sodu līdz 80 minimālajām mēnešalgām.

Patlaban par robežas tīšu nelikumīgu šķērsošanu pirmajā reizē
draud tikai administratīvais naudas sods 50-250 latu apmērā.
Kriminālatbildība iestājas tikai par valsts robežas tīšu nelikumīgu
šķērsošanu, ja tā izdarīta atkārtoti gada laikā, par kuru var sodīt
ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai
ar naudas sodu līdz 60 minimālajām mēnešalgām.

Tādējādi spēkā esošās tiesiskais regulējums nosaka, ka gadījumā,
ja persona nelikumīgi šķērso valsts robežu un pārvieto kontrabandu
nelielā apmērā, viņu drīkst saukt tikai pie administratīvās
atbildības. Kriminālatbildība par kontrabandu iestājas tikai tad,
ja tā izdarīta atkārtoti gada laikā vai lielā apmērā.

Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Kriminālizmeklēšanas
pārvaldes priekšnieks Guntis Pujāts deputātiem skaidroja, ka,
ierobežojot atļauto maksimālo apjomu cigaretēm, kuras drīkst vest
pāri robežai, aizvien vairāk pastiprinoties spiediens uz «zaļo
robežu» un pieaugot nelikumīgo robežšķērsotāju skaits. Tāpat esot
problēmas ar ārzemnieku aizturēšanu un sodīšanu, jo tos nevarot
apcietināt, bet pavēstes izsūtīšana tos it nemaz vairs
neuztraucot.

Citās valstīs jau esot paredzēts kriminālsods par robežas
nelikumīgu šķērsošanu jau pirmajā reizē, piemēram, Somijā, Lietuvā
un Polijā, stāstīja robežsardzes Izmeklēšanas dienesta priekšnieks
Oskars Mileika.

Robežsardzes pārstāvji akcentēja, ka šādu stingrāku soda mēru
ieviešana arī varētu labi kalpot kā preventīvs līdzeklis, atturot
cilvēkus no pārkāpumu izdarīšanas. Viņi arī norādīja, ka 70%
robežas pārkāpumu esot saistīti ar kontrabandas pārvietošanu.

Vairāki deputāti pauda bažas, ka tagad cietumsods varētu draudēt
arī sēņotājiem un ogotājiem, kas nejauši aizmaldījušies pāri
robežai, bet likumprojekta sagatavotāji tautas kalpus mierināja, ka
jaunās normas attiekšoties tikai uz tīšiem pārkāpējiem. Kā piemērs
arī tika minēts, ka kāds varētu robežu tīši pārkāpt «mīlestības
dēļ», bet uz to tika atbildēts, ka tad jau «mīlestības dēļ» varētu
attaisnot zādzības un citus noziegumus.

Pret šādu soda mēru ieviešanu iebilda deputāts Aleksejs
Loskutovs un Tieslietu ministrijas pārstāvji, norādot, ka tie būtu
nesamērīgi, juridiski nekorekti un neatbilstot likuma garam. Soda
mēri jau esot paredzēti likuma pantos par kontrabandu, un, ja ir
nepieciešamība, tad varot vēl samazināt atļautos ievedamo akcizēto
preču daudzumus.

Savukārt robežsardzes pārstāvji norādīja, ka atļautā ievedamā
daudzuma samazināšana neko daudz nelīdzot, jo pārkāpēji ļoti labi
pārzinot pārvietojamo preču apmēru, lai aizturēšanas gadījumā
iestātos tikai administratīvā, nevis kriminālatbildība. Ja tagad
kriminālatbildība būšot no divarpus kastu cigarešu pārnešanas pāri
robežai, tad viņi nesīšot divas kastes, bet vajagot panākt tādu
situāciju, ka vispār neko nenestu pāri robežai, apzinoties, ka sods
var būt pietiekami bargs.

Grozījumus Krimināllikumā atbalstīja visi komisijas deputāti,
izņemot Loskutovu. Likuma grozījumi tiks virzīti izskatīšanai
Saeimā kā komisijas sagatavots likumprojekts.

Komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis atzina, ka pašreizējā
situācija prasa šādus drakoniskus pasākumus. Viņš arī pauda cerību,
ka šos likuma grozījumus šajā Saeimā varētu atbalstīt vismaz
pirmajā lasījumā, lai nākamajā parlamentā tie netiktu
aizmirsti.

Komisija šodien arī atbalstīja robežsargu lūgumu veikt
grozījumus Valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu un
darbinieku atlīdzības likumā, ļaujot prēmēt darbiniekus, kas
atklājuši vai novērsuši noziedzīgus nodarījumus. Patlaban likumā
noteikts, ka var prēmēt tikai par nozieguma atklāšanu vai
novēršanu.

Kā skaidroja robežsargi, piemēram, pie pašreizēja regulējuma
neesot bijis iespējams izmaksāt prēmiju darbiniekam, kurš pamanījis
un aizturējis Daugavā plostu, kas vedis 120 000 nelegālu cigarešu,
jo pie šāda cigarešu daudzuma tas vēl netiekot kvalificēts kā
noziegums.

LETA