22.8 °C, 1.9 m/s, 64.5 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāPar to, vai Dziesmu un deju svētku Noslēguma diena būs oficiāla brīvdiena, tagad jālemj Saeimai
Par to, vai Dziesmu un deju svētku Noslēguma diena būs oficiāla brīvdiena, tagad jālemj Saeimai
29/07/2014

Šodien Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Kultūras ministrijas iesniegtais ierosinājums Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku Noslēguma dienai piešķirt svētku dienas statusu un piešķirt papildu brīvdienu pēc Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem, ja Noslēguma diena iekrīt sestdienā vai svētdienā. Tālāk likumprojekts tiks virzīts izskatīšanai uz Saeimu.

Ilze Knusle-Jankevica

Šodien Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Kultūras
ministrijas iesniegtais ierosinājums Vispārējo latviešu Dziesmu un
deju svētku Noslēguma dienai piešķirt svētku dienas statusu un
piešķirt papildu brīvdienu pēc Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju
svētkiem, ja Noslēguma diena iekrīt sestdienā vai svētdienā. Tālāk
likumprojekts tiks virzīts izskatīšanai uz Saeimu.

Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste mājas
lapas redaktore Baiba Kauliņa stāsta, ka pagājušajā gadā, kad
notika XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki, tika
rasts pagaidu risinājums – ikvienam svētku dalībniekam,
pamatojoties uz viņa iesniegumu savam darba devējam, nākamā diena
pēc Svētku Noslēguma koncerta tika noteikta par brīvdienu, tādējādi
nodrošinot dalībniekiem iespēju pilnvērtīgi piedalīties svētku
Noslēguma koncertā. Lai noregulētu šo situāciju, Kultūras
ministrija sagatavoja likumprojektu, kas paredz noteikt nākamo
darbdienu par brīvdienu, ja Vispārējo latviešu Dziesmu un deju
svētku Noslēguma diena iekrīt sestdienā vai svētdienā. «Tas
nepieciešams gan tāpēc, lai nodrošinātu svētku dalībnieku
pilnvērtīgu līdzdalību kārtējos Vispārējos latviešu Dziesmu un deju
svētkos, kas reizi piecos gados notiek Rīgā, kā arī lai
nostiprinātu sabiedrībā Dziesmu un deju svētku tradīcijas vērtības
apziņu, sekmētu sabiedrības piederības izjūtu nacionālajām kultūras
vērtībām un valstij, kā arī akcentētu svētkus kā UNESCO Cilvēces
mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu,» tā
ministrijas pārstāve.

Jāatgādina, ka iepriekšējos svētkos 2013. gadā no mūsu pilsētas
kopumā piedalījās 1036 dalībnieki no 38 kolektīviem – 329 koristi,
466 tautas deju dejotāji, 92 pūtēji, 14 audējas, 12 tautas
instrumentu spēlētāji, 22 folkloristi, 54 vokālo ansambļu
dalībnieki, 23 aktieri un 24 mazākumtautību kolektīvu dalībnieki,
un Jelgavas delegācija bija lielākā tūlīt aiz Rīgas.

Foto: no JV arhīva

 

Saistītās ziņas

Dziesmu un deju svētki
noslēgušies; sākas nākamais piecu gadu cikls