14.2 °C, 0.6 m/s, 92.4 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāPar vides pieejamību pilsētā domā, bet risinājumi ne vienmēr ir efektīvi
Par vides pieejamību pilsētā domā, bet risinājumi ne vienmēr ir efektīvi
19/10/2018

Šodien Jelgavā aizvadīts ikgadējais vides monitorings, pārbaudot vides pieejamību cilvēkiem ar kustību, redzes un dzirdes traucējumiem, senioriem, jaunajām māmiņām un citām personām ar īpašām vajadzībām sešos sabiedriskos objektos pilsētas centrā un Pārlielupē. Eksperti secina, ka situācija jaunajos objektos ir krietni labāka – biežāk tiek ievērotas prasības un domāts par vides pieejamības niansēm, taču izvēlētie risinājumi daudzviet nav praktiski.

Vides monitoringu pilsētā organizē Jelgavas Sociālo lietu
pārvalde un Sabiedrības integrācijas pārvalde sadarbībā ar vides
pieejamības ekspertiem un citiem vērtētājiem. Jelgavas Sociālo
lietu pārvaldes Rehabilitācijas nodaļas vadītāja Irina Bančuka
stāsta, ka piedalīties vides monitoringā ik gadu tiek aicināti arī
nevalstisko organizāciju pārstāvji, piemēram, šogad tajā piedalījās
Jelgavas sieviešu invalīdu organizācijas «Zvaigzne» vadītāja
Dzintra Saulkalne un Jelgavas Invalīdu biedrības pārstāve Vanda
Egle. Objektus vērtēja vides pieejamības eksperti Kārlis Rūba un
Ilze Makarova-Makaronoka, kura ir arī Latvijas Neredzīgo biedrības
Jelgavas teritoriālās organizācijas vadītāja.

Eksperti šodien apmeklēja bankas «Citadele» Jelgavas filiāli,
kas šovasar no Raiņa ielas pārcelta uz Mātera ielu, Valsts
probācijas dienesta Jelgavas teritoriālo struktūrvienību, «Stankus
doktorātu», kā arī trīs tirdzniecības centrus Pārlielupē – «Rio»,
«Pērnava» un «RAF centru». Objektu vērtēšana sākās jau no ārpuses,
pārbaudot, vai ir padomāts par invalīdu stāvlaukumu un vai cilvēks
ratiņkrēslā patstāvīgi var iekļūt ēkā. Īpaši pielāgots stāvlaukums
bija pie visiem tirdzniecības centriem, taču pie pārējiem objektiem
par invalīdu stāvlaukumu padomāts nebija.

Apsekojot bankas «Citadele» filiāli, eksperti pozitīvi novērtēja
pārrunu telpas, kur cilvēks ratiņkrēslā var ne vien ērti iekļūt,
bet arī piebraukt pie galda un pilnvērtīgi piedalīties sarunā. Arī
piekļūšanai konsultantu galdiem eksperti šķēršļus nesaskatīja.
«Mūsu filiālē nav rindu regulatora – katru klientu sagaida mūsu
darbinieks, noskaidro, kas viņu interesē, un novirza tālāk, tādēļ
mēs esam mobili un varam reaģēt, ja cilvēkam ir nepieciešama
palīdzība,» skaidroja bankas «Citadele» Jelgavas filiāles
pārvaldniece Liene Jegorova. Vides pieejamības eksperts ratiņkrēslā
K.Rūba novērtēja arī filiālē izvietotā bankomāta pieejamību,
atzīstot, ka to var ērti izmantot arī cilvēks ratiņkrēslā. Eksperti
ieteica bankas pārstāvjiem padomāt par automātisko durvju
ierīkošanu, jo pašreizējās ir gana smagas. «Cilvēkiem ar kustību
traucējumiem bieži vien vāji strādā roku motorika – tādā gadījumā
cilvēks nevarēs patstāvīgi iekļūt bankā,» papildina
I.Makarova-Makaronoka.

Savukārt Valsts probācijas dienesta Jelgavas teritoriālajā
struktūrvienībā cilvēks ratiņkrēslā nemaz nevar iekļūt, jo pie
ieejas iestādē nav izveidots panduss. Probācijas speciāliste
Kristīne Veisa skaidroja, ka šī nav iestāde, kur cilvēks var
nejauši iemaldīties, tādēļ klienti ar kustību traucējumiem jau
iepriekš tiek brīdināti, ka tikšanās notiks Jelgavas pensionāru
biedrības telpās, kas atrodas ēkas otrā pusē, kur izveidots
panduss. Apsekojot probācijas dienesta telpas, vides eksperti
ieteica padomāt par kontrastu telpu noformējumā. Proti, iestādes
gaiteņa tonis saplūst ar durvju toni, un cilvēkam ar redzes
traucējumiem ir grūtības atrast durvis. Tāpat tika norādīts uz
slikti pārredzamiem uzrakstiem un nepieciešamību marķēt pakāpienus
– līdzīgs trūkums tika novērots arī citos objektos. Eksperti
ieteica ar spilgtu krāsu marķēt pirmo un pēdējo pakāpienu.

Gan «Stankus doktorātā», gan arī tirdzniecības centros «Rio» un
«Pērnava» tika novērota pandusa neatbilstība prasībām. Vides
pieejamības eksperti skaidro, ka pandusa kāpuma attiecība pret
augstumu un garumu nedrīkst pārsniegt 1:20, proti, ja pandusa
pacēlums ir viens metrs, skrejceļam jābūt 20 metrus garam. Bet
panduss, pa kuru cilvēks ar kustību traucējumiem var nokļūt «Rio»
centra 2. stāvā, ir gan stāvs, gan arī, ņemot vērā tā lielo garumu,
nav izveidoti atpūtas laukumi. Bet pandusa segums atgādina grants
ceļu, ko būtībā cilvēks ratiņkrēslā vai māmiņa ar ratiņiem nevar
izmantot. Pozitīvs piemērs «Rio» centrā bija Jelgavas Nekustamā
īpašuma pārvaldes (NĪP) kiosks, kura lodziņš izveidots pieejamā
līmenī, un cilvēks ratiņkrēslā var ērti komunicēt ar NĪP
darbinieku.

Tāpat «Rio» un «RAF centra» pārstāvjiem vides pieejamības
eksperti ieteica padomāt par tirdzniecības vietām, kas atrodas aiz
stiklotām sienām, redzamību, aplīmējot tās ar kādām uzlīmēm vai kā
citādi marķējot, lai cilvēks ar redzes traucējumiem nesavainotos,
cenšoties iekļūt veikalā.

Visu šodien izvērtēto vietu pārstāvji, kuri piedalījās
monitoringā, uzklausīja ekspertu ieteikumus un solīja padomāt par
risinājumiem. Arī vides pieejamības eksperti atzīst, ka iestāžu
pārstāvji un uzņēmēji arvien vairāk ieklausās ieteikumos un cenšas
pielāgot vidi, taču neslēpj, ka ne vienmēr izvēlētie risinājumi ir
praktiski. «Vides pieejamības ekspertu ir būtiski piesaistīt
projekta izstrādes gaitā, nevis tad, kad viss jau ir uzcelts. Labot
nepilnības ir daudz sarežģītāk un dārgāk,» tā
I.Makarova-Makaronoka.

Jāpiebilst, ka apsekoto objektu pārstāvji tiks aicināti uz
sanāksmi, lai uzklausītu ekspertu ieteikumus.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»