«No malas varbūt izskatās neinteresanti – divi vārtās pa grīdu, bet patiesībā cīkstonis visu laiku liek lamatas pretiniekam. Ja es it kā atdodu roku, esmu jau izdomājis, ka pretinieks to saķers un mēģinās lauzt, un es jau zinu, ko darīšu tajā brīdī,» tā par savu darbu stāsta jelgavnieks profesionāls cīkstonis Mārtiņš Sabulis.
Ilze Knusle-Jankevica
Viņš bija viens no tiem sportistiem, kas Latvijas izlases sastāvā pērnā gada novembrī piedalījās Latvijā vērienīgākajā pasākumā cīņas sporta vēsturē – turnīrā «WFCA Fight Arena: Latvia VS Russia», kurā cits citam pretī stājās pieci Latvijas un Krievijas izlases sportisti, lai uzvarētu pretinieku pēc MMA noteikumiem.
Ar sportu, tolaik brīvo cīņu, Mārtiņš sāka nodarboties pirms desmit gadiem, bet jau pēc diviem gadiem, kad kļuva pilngadīgs, devās uz Holandi, kur pavadīja 2,5 gadus. Viņš apmeklēja sporta skolu un piedalījās dažādās sacensībās, bet vēlāk nolēma atgriezties Latvijā. «Holandē cilvēkiem ir cita domāšana. Viņiem viss griežas tikai un vienīgi ap cīņu, citas tēmas, ko pārrunāt ar draugiem, nav, arī īsta atpūta nesanāk,» par dzīvi svešumā stāsta sportists. Tomēr Holande ir cīņas sporta veidu meka, un tur brauc trenēties sportisti gandrīz no visām pasaules malām. Šajā valstī cīņas tradīcijas ir daudz senākas un sporta veids – ļoti izplatīts. «Tur tiešām ir tā, kā rāda filmās. Uz cīņas pasākumiem iet pat ģimenes, visi skatās, jūt līdzi, aplaudē. Daudziem ir savi favorīti. Ir pat bijuši gadījumi, ka skatītāji no VIP ložām pēc cīņas sportistam dod dzeramnaudu,» tā M.Sabulis.
«Man vienkārši beidzās degviela» Atgriezies no Holandes, Mārtiņš profesionālajā sportā paņēmis pauzi, jo gribējis dzīvot parastu dzīvi. Viņš pat strādājis. Tomēr, kad darbs sācis traucēt sportam, no tā aizgājis un apmēram pirms pusotra gada atsācis nopietni trenēties. Šobrīd viņš ir viens no apmēram desmit Latvijas profesionālajiem cīkstoņiem, kuri ar sportu pelna iztiku.
Latvijā cīņas sports sācis attīstīties apmēram pirms gadiem četriem un tikai lēnām uzņem apgriezienus. Latvijas un Krievijas izlašu sacensības bija pirmais šāda mēroga pasākums Latvijā un guva arī diezgan lielu skatītāju ievērību. M.Sabulis šajās sacīkstēs cīnījās ar Iļju Bogoslovskiju. «Man vienkārši beidzās degviela. Pirmajā raundā izliku visus spēkus, lauzu pretiniekam kāju, bet nesapratu, kāpēc viņš nepadevās. Pēc tam man vienkārši pietrūka spēka. Vienā cīņas epizodē gribēju pretinieku satvert un pārmest pāri, bet viņš mani saķēra aiz rokas un sāka lauzt. Padevos, jo lauztu roku man nevajag,» atceras sportists, piebilstot, ka viņam nav problēmu atzīt pretinieka pārākumu, jo vienmēr pastāvot iespēja nākamajā tikšanās reizē revanšēties.
Pēta pretiniekus Vidēji Mārtiņš aizvada vienu cīņu mēnesī, bet formā jābūt vienmēr, jo nekad nevar zināt, kad saņems piedāvājumu piedalīties sacensībās. Īpaši tad, ja tas ir ārzemju turnīrs, piedāvājums var tikt izteikts tikai trīs nedēļas pirms sacensībām, un, ja neesi formā, nāksies atteikt.
Pirms cīņas pretinieks tiek rūpīgi pētīts, lai saprastu viņa vājās vietas. «Piemēram, ja pretinieks vairāk trenējies boksā, tad es vairāk pievērsīšos tieši cīņas elementiem, kuros viņš varētu būt vājāks,» uz to, ka tā nav tikai fiziska, bet arī taktiska cīņa norāda M.Sabulis. Viņaprāt, cīņa ringā ir kā šaha spēle, kur tiek apdomāts un kalkulēts katrs gājiens. «No malas varbūt izskatās neinteresanti, ka divi vārtās pa grīdu, bet patiesībā cīkstonis visu laiku liek lamatas pretiniekam. Ja es it kā atdodu roku, esmu jau izdomājis, ka pretinieks to saķers un mēģinās lauzt, un es jau zinu, ko darīšu tajā brīdī,» tā cīkstonis.
Mārtiņš Sabulis «WFCA Fight Arena: Latvia VS Russia» turnīrā cīnījās ar Iļju Bogoslovskiju. «Man vienkārši beidzās degviela. Pirmajā raundā izliku visus spēkus, un pēc tam tā pietrūka,» atceras sportists, piebilstot, ka viņam nav problēmu atzīt pretinieka pārākumu, jo vienmēr pastāvot iespēja nākamajā tikšanās reizē revanšēties.
Jātaisa šovs Ir redzēts, ka daudziem sportistiem ir savs rituāls, ko tie izpilda pirms starta. Viens no spilgtākajiem šajā ziņā Latvijā ir Edgars Skrīvers no Tukuma, kurš, izejot ringā, atdarina mērkaķi un lēkā uz četrām. Lai gan Mārtiņš ir mierīgs un pagaidām noskaņojas vien ar mūziku, par kolēģa izdarībām viņš nebrīnās. «Šovs ir jātaisa. Tad arī cilvēkiem no malas būs lielāka interese par cīņas sportu,» viņš uzskata. Mārtiņš pieļauj, ka tad, kad būs sasniedzis zināmu līmeni un varēs atļauties izrādīties, arī varētu piedomāt pie sava iznāciena. Viņš ir redzējis, ka sportisti ringā dodas ar rotaļu lācīšiem, āmuriem, cirvjiem, saslēgušies roku dzelžos.
Cīņas, ko aizvada Mārtiņš, ir īstas – te nekas netiek iestudēts vai sarunāts. Arī sāpes ir īstas, tikai, esot ringā, tās nemaz nejūtot. «Tur ir tāds adrenalīns! Tu visu laiku domā, ko darīt, kā labāk, un nejūti ne sitienus, ne spērienus, neko. Ringā nekas nesāp. Sāpēt sāk tikai vēlāk, jau pēc cīņas – garderobē,» stāsta cīkstonis.
Atalgojuma sistēma ir tāda: par vienu cīņu tiek maksāta noteikta summa neatkarīgi no tā, vai sportists zaudē vai vinnē. Lai gan M.Sabulis par atalgojumu, ko saņem cīkstonis, īpaši runāt negrib, viņš atklāj, ka par summu, ko saņem par vienu cīņu tepat Latvijā, viņam pietiek apmēram mēnesim, arī tad, ja jāmaksā rēķins par apkuri… Ārzemēs summa, ko saņem cīkstonis, esot apmēram 1000 eiro par vienu cīņu. Ir arī sacensības, kurās ir balvu fonds un uzvarētājs savāc «visu kasi», vai arī tādas, kurās sportistiem maksā atkarībā no profesionalitātes līmeņa.
Vēl viens veids, kā pelnīt, ir kļūt par kāda uzņēmuma «seju». Piemēram, savs sponsors ir šobrīd labākajam Latvijas cīkstonim Konstantīnam Gluhovam, un viņš ringā ierodas, tērpies T kreklā un cepurē ar sponsora logo.
Pirmās sniegpulkstenītes Pirmā vieta, kur Jelgavā iespējams trenēties MMA, ir Jelgavas Cīņas sporta veidu centrs (JCSVC). Tā vadītājs Andris Vasiļjevs stāsta, ka interese par šo sporta veidu ir pat lielāka nekā bija gaidīts un arvien vairāk sportistu sāk trenēties ar domu vēlāk pāriet uz profesionālo sportu. Viņš pat pieļauj, ka drīzumā varētu izveidoties komanda, kas startētu pusprofesionāļu līmenī. «Pamazām pārejam no hobija līmeņa uz profesionālo,» tā A.Vasiļjevs. Līdztekus M.Sabulim ar profesionālo sportu (MMA) nodarbojas arī JCSVC trenera asistents 19 gadus vecais Latvijas čempions junioriem gan boksā, gan brīvajā cīņā Ņikita Petrovs, savu pirmo cīņu aizvadījis arī Ervīns Rečs.
To, ka interese par šo sporta veidu pieaug, apliecina arī cīņas sporta veidu federācijas «WFCA Baltic» pārstāvis Jānis Eisaks. «Ja 2004. gadā mums Latvijā vēl nebija, ko likt ringā, tagad cīnīties gribētāju ir gana daudz un var pat izveidot izlasi. Latvijā ir daudz vairāk vietu, kur trenēties šajā sporta veidā, arī skatītāju interese par to pieaug,» tā J.Eisaks.
Šogad federācija plāno rīkot līdzīgu pasākumu kā pērn, arī formāts varētu būt līdzīgs – Latvijas izlase pret citas valsts izlasi. «Latvijas izlasei ir bijuši piedāvājumi startēt arī ārzemēs, bet mūsu sportisti ir reālisti – tas vēl nav mūsu līmenis. To pierāda arī starts pret Krievijas izlasi, kura uzvarēja ar 4:1, turklāt bija ieradies kāds trešais vai ceturtais sastāvs. Tāpēc tagad galvenais ir gūt pieredzi un celt meistarības līmeni, lai varam līdzvērtīgi stāties pretī citu valstu sportistiem,» tā J.Eisaks.
Mārtiņa Sabuļa foto: Ivars Veiliņš
16.6 °C,
1.6 m/s,
97.4 % 
16.6 °C,
1.6 m/s,
97.4 %