16.6 °C, 1.6 m/s, 97.4 %

Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvs

Par vienu cīņu – mēneša alga
07/01/2011

«No malas varbūt izskatās neinteresanti – divi vārtās pa grīdu, bet patiesībā cīkstonis visu laiku liek lamatas pretiniekam. Ja es it kā atdodu roku, esmu jau izdomājis, ka pretinieks to saķers un mēģinās lauzt, un es jau zinu, ko darīšu tajā brīdī,» tā par savu darbu stāsta jelgavnieks profesionāls cīkstonis Mārtiņš Sabulis.

Ilze Knusle-Jankevica

«No malas varbūt izskatās neinteresanti – divi vārtās pa
grīdu, bet patiesībā cīkstonis visu laiku liek lamatas pretiniekam.
Ja es it kā atdodu roku, esmu jau izdomājis, ka pretinieks to
saķers un mēģinās lauzt, un es jau zinu, ko darīšu tajā brīdī,» tā
par savu darbu stāsta jelgavnieks profesionāls cīkstonis Mārtiņš
Sabulis.

Viņš bija viens no tiem sportistiem, kas Latvijas izlases sastāvā
pērnā gada novembrī piedalījās Latvijā vērienīgākajā pasākumā cīņas
sporta vēsturē – turnīrā «WFCA Fight Arena: Latvia VS Russia», kurā
cits citam pretī stājās pieci Latvijas un Krievijas izlases
sportisti, lai uzvarētu pretinieku pēc MMA noteikumiem.

Ar sportu, tolaik brīvo cīņu, Mārtiņš sāka nodarboties pirms
desmit gadiem, bet jau pēc diviem gadiem, kad kļuva pilngadīgs,
devās uz Holandi, kur pavadīja 2,5 gadus. Viņš apmeklēja sporta
skolu un piedalījās dažādās sacensībās, bet vēlāk nolēma
atgriezties Latvijā. «Holandē cilvēkiem ir cita domāšana. Viņiem
viss griežas tikai un vienīgi ap cīņu, citas tēmas, ko pārrunāt ar
draugiem, nav, arī īsta atpūta nesanāk,» par dzīvi svešumā stāsta
sportists. Tomēr Holande ir cīņas sporta veidu meka, un tur brauc
trenēties sportisti gandrīz no visām pasaules malām. Šajā valstī
cīņas tradīcijas ir daudz senākas un sporta veids – ļoti izplatīts.
«Tur tiešām ir tā, kā rāda filmās. Uz cīņas pasākumiem iet pat
ģimenes, visi skatās, jūt līdzi, aplaudē. Daudziem ir savi
favorīti. Ir pat bijuši gadījumi, ka skatītāji no VIP ložām pēc
cīņas sportistam dod dzeramnaudu,» tā M.Sabulis.

«Man vienkārši beidzās degviela»
Atgriezies no Holandes, Mārtiņš profesionālajā sportā paņēmis
pauzi, jo gribējis dzīvot parastu dzīvi. Viņš pat strādājis. Tomēr,
kad darbs sācis traucēt sportam, no tā aizgājis un apmēram pirms
pusotra gada atsācis nopietni trenēties. Šobrīd viņš ir viens no
apmēram desmit Latvijas profesionālajiem cīkstoņiem, kuri ar sportu
pelna iztiku.

Latvijā cīņas sports sācis attīstīties apmēram pirms gadiem
četriem un tikai lēnām uzņem apgriezienus. Latvijas un Krievijas
izlašu sacensības bija pirmais šāda mēroga pasākums Latvijā un guva
arī diezgan lielu skatītāju ievērību. M.Sabulis šajās sacīkstēs
cīnījās ar Iļju Bogoslovskiju. «Man vienkārši beidzās degviela.
Pirmajā raundā izliku visus spēkus, lauzu pretiniekam kāju, bet
nesapratu, kāpēc viņš nepadevās. Pēc tam man vienkārši pietrūka
spēka. Vienā cīņas epizodē gribēju pretinieku satvert un pārmest
pāri, bet viņš mani saķēra aiz rokas un sāka lauzt. Padevos, jo
lauztu roku man nevajag,» atceras sportists, piebilstot, ka viņam
nav problēmu atzīt pretinieka pārākumu, jo vienmēr pastāvot iespēja
nākamajā tikšanās reizē revanšēties.

Pēta pretiniekus
Vidēji Mārtiņš aizvada vienu cīņu mēnesī, bet formā jābūt vienmēr,
jo nekad nevar zināt, kad saņems piedāvājumu piedalīties
sacensībās. Īpaši tad, ja tas ir ārzemju turnīrs, piedāvājums var
tikt izteikts tikai trīs nedēļas pirms sacensībām, un, ja neesi
formā, nāksies atteikt.

Pirms cīņas pretinieks tiek rūpīgi pētīts, lai saprastu viņa
vājās vietas. «Piemēram, ja pretinieks vairāk trenējies boksā, tad
es vairāk pievērsīšos tieši cīņas elementiem, kuros viņš varētu būt
vājāks,» uz to, ka tā nav tikai fiziska, bet arī taktiska cīņa
norāda M.Sabulis. Viņaprāt, cīņa ringā ir kā šaha spēle, kur tiek
apdomāts un kalkulēts katrs gājiens. «No malas varbūt izskatās
neinteresanti, ka divi vārtās pa grīdu, bet patiesībā cīkstonis
visu laiku liek lamatas pretiniekam. Ja es it kā atdodu roku, esmu
jau izdomājis, ka pretinieks to saķers un mēģinās lauzt, un es jau
zinu, ko darīšu tajā brīdī,» tā cīkstonis.

Mārtiņš Sabulis «WFCA Fight Arena: Latvia VS Russia»
turnīrā cīnījās ar Iļju Bogoslovskiju. «Man vienkārši beidzās
degviela. Pirmajā raundā izliku visus spēkus, un pēc tam tā
pietrūka,» atceras sportists, piebilstot, ka viņam nav problēmu
atzīt pretinieka pārākumu, jo vienmēr pastāvot iespēja nākamajā
tikšanās reizē revanšēties.


Jātaisa šovs

Ir redzēts, ka daudziem sportistiem ir savs rituāls, ko tie izpilda
pirms starta. Viens no spilgtākajiem šajā ziņā Latvijā ir Edgars
Skrīvers no Tukuma, kurš, izejot ringā, atdarina mērkaķi un lēkā uz
četrām. Lai gan Mārtiņš ir mierīgs un pagaidām noskaņojas vien ar
mūziku, par kolēģa izdarībām viņš nebrīnās. «Šovs ir jātaisa. Tad
arī cilvēkiem no malas būs lielāka interese par cīņas sportu,» viņš
uzskata. Mārtiņš pieļauj, ka tad, kad būs sasniedzis zināmu līmeni
un varēs atļauties izrādīties, arī varētu piedomāt pie sava
iznāciena. Viņš ir redzējis, ka sportisti ringā dodas ar rotaļu
lācīšiem, āmuriem, cirvjiem, saslēgušies roku dzelžos.

Cīņas, ko aizvada Mārtiņš, ir īstas – te nekas netiek iestudēts
vai sarunāts. Arī sāpes ir īstas, tikai, esot ringā, tās nemaz
nejūtot. «Tur ir tāds adrenalīns! Tu visu laiku domā, ko darīt, kā
labāk, un nejūti ne sitienus, ne spērienus, neko. Ringā nekas
nesāp. Sāpēt sāk tikai vēlāk, jau pēc cīņas – garderobē,» stāsta
cīkstonis.

Atalgojuma sistēma ir tāda: par vienu cīņu tiek maksāta noteikta
summa neatkarīgi no tā, vai sportists zaudē vai vinnē. Lai gan
M.Sabulis par atalgojumu, ko saņem cīkstonis, īpaši runāt negrib,
viņš atklāj, ka par summu, ko saņem par vienu cīņu tepat Latvijā,
viņam pietiek apmēram mēnesim, arī tad, ja jāmaksā rēķins par
apkuri… Ārzemēs summa, ko saņem cīkstonis, esot apmēram 1000 eiro
par vienu cīņu. Ir arī sacensības, kurās ir balvu fonds un
uzvarētājs savāc «visu kasi», vai arī tādas, kurās sportistiem
maksā atkarībā no profesionalitātes līmeņa.

Vēl viens veids, kā pelnīt, ir kļūt par kāda uzņēmuma «seju».
Piemēram, savs sponsors ir šobrīd labākajam Latvijas cīkstonim
Konstantīnam Gluhovam, un viņš ringā ierodas, tērpies T kreklā un
cepurē ar sponsora logo.

Pirmās sniegpulkstenītes
Pirmā vieta, kur Jelgavā iespējams trenēties MMA, ir Jelgavas Cīņas
sporta veidu centrs (JCSVC). Tā vadītājs Andris Vasiļjevs stāsta,
ka interese par šo sporta veidu ir pat lielāka nekā bija gaidīts un
arvien vairāk sportistu sāk trenēties ar domu vēlāk pāriet uz
profesionālo sportu. Viņš pat pieļauj, ka drīzumā varētu
izveidoties komanda, kas startētu pusprofesionāļu līmenī. «Pamazām
pārejam no hobija līmeņa uz profesionālo,» tā A.Vasiļjevs.
Līdztekus M.Sabulim ar profesionālo sportu (MMA) nodarbojas arī
JCSVC trenera asistents 19 gadus vecais Latvijas čempions junioriem
gan boksā, gan brīvajā cīņā Ņikita Petrovs, savu pirmo cīņu
aizvadījis arī Ervīns Rečs. 

To, ka interese par šo sporta veidu pieaug, apliecina arī cīņas
sporta veidu federācijas «WFCA Baltic» pārstāvis Jānis Eisaks. «Ja
2004. gadā mums Latvijā vēl nebija, ko likt ringā, tagad cīnīties
gribētāju ir gana daudz un var pat izveidot izlasi. Latvijā ir
daudz vairāk vietu, kur trenēties šajā sporta veidā, arī skatītāju
interese par to pieaug,» tā J.Eisaks.

Šogad federācija plāno rīkot līdzīgu pasākumu kā pērn, arī
formāts varētu būt līdzīgs – Latvijas izlase pret citas valsts
izlasi. «Latvijas izlasei ir bijuši piedāvājumi startēt arī
ārzemēs, bet mūsu sportisti ir reālisti – tas vēl nav mūsu līmenis.
To pierāda arī starts pret Krievijas izlasi, kura uzvarēja ar 4:1,
turklāt bija ieradies kāds trešais vai ceturtais sastāvs. Tāpēc
tagad galvenais ir gūt pieredzi un celt meistarības līmeni, lai
varam līdzvērtīgi stāties pretī citu valstu sportistiem,» tā
J.Eisaks. 

Mārtiņa Sabuļa foto: Ivars Veiliņš