Uz Londonu, kur no 29. augusta līdz 9. septembrim notiks paraolimpiskās spēles, devusies Latvijas delegācija – septiņi sportisti, treneri, atbalsta personāls. Starp viņiem ir arī Jelgavas invalīdu sporta un rehabilitācijas kluba «Cerība» pārstāvis Dmitrijs Silovs – tāllēcējs, kuram šīs būs pirmās paraolimpiskās spēles. Viņa starts paredzēts 5. septembrī pulksten 21.10 pēc Latvijas laika.
Ilze Knusle-Jankevica
Kluba vadītāja Ruta Kļaviņa norāda, ka Dmitrijs paraolimpiskajām spēlēm kvalificējies, izpildot A normatīvu un šovasar Eiropas čempionātā iegūstot 4. vietu – Dmitrijs aizlēca 5,08 metrus. Par Eiropas čempionu kļuva sportists ar rezultātu 6,14 metri, savukārt piekto vietu no Dmitrija šķīra vien divi centimetri. «Dmitrijs ir stabils un šajā sezonā pasaules reitingā ir ceturtais,» piebilst R.Kļaviņa. Dmitrijs ir sestais «cerībnieks», kurš piedalīsies paraolimpiskajās spēlēs. «Arī uz iepriekšējām paraolimpiskajām spēlēm biju izpildījis kvalifikācijas normatīvus, bet tik un tā netiku – Latvijai bija piešķirts maz kvotu. Un tad rokas mazliet nolaidās, bet tagad esmu ļoti priecīgs, ka tomēr esmu iekļuvis komandā,» tā Dmitrijs.
Iekšā atspere
Dmitrijs ir dzimis 1989. gadā un nāk no Krāslavas. Jau no bērnības viņš slimo ar bērnu cerebrālo trieku. R.Kļaviņa puisi pirmo reizi ievērojusi, kad viņam bija 14 gadi. «Toreiz Murjāņos notika ziemas sacensības vieglatlētikā, un viņš bija atbraucis no Krāslavas. Jau tad ievēroju, ka viņš forši skrien, lec – viņam iekšā ir atspere,» stāsta «Cerības» vadītāja. Tad sācies grūts darbs. Lai pārliecinātu Dmitrija mammu un Krāslavas trenerus, ka puisim vajag nopietni trenēties. «Sazvanīju Krāslavas sporta skolas treneri Innu Radeviču, olimpietes Inetas Radevičas mammu, bet viņa teica, ka viņai nav pieredzes darbā ar invalīdiem. Iebildu, ka patiesībā nav tik traki, kā varētu šķist, un pārliecināju viņu pieņemt Dmitriju grupā ar veselajiem,» atceras R.Kļaviņa. Paralēli tam Ruta vienmēr aicinājusi Dmitriju piebiedroties «cerībniekiem» dažādās sacensībās. «Ar savu vanaga aci redzēju, ka tajā puisī kaut kas ir.»
Nu jau četrus gadus Dmitrijs trenējas «Cerībā».
Pārējos izsvītro
Uz olimpiādi cerēja tikt vēl citi «cerībnieki», tomēr svītru viņu sapņiem pārvilka organizatoriskas izmaiņas. Proti, vairākās disciplīnās tika apvienotas sporta klases, un sportista uzrādītais rezultāts pēc noteiktas formulas, kur katrai sporta klasei ir attiecīgs koeficients, tiek pārvērsts punktos. «Mūsu Edgars Bergs Eiropas čempionātā disku aizmeta 44,30 metrus, bet apvienotajā klašu grupā pasaules reitingā ierindojās tikai 16. vietā, kaut gan savā klasē viņš ir pārliecinošs līderis. Un uz Londonu tika tādi, kas met tikai mazliet pāri 30 metriem,» stāsta R.Kļaviņa. Vēl šajās spēlēs atsevišķām sporta klasēm kādas disciplīnas vienkārši izņemtas no programmas, tāpēc arī Pekinas spēļu sudraba medaļnieks lodes grūšanā E.Bergs šogad uz paraolimpiskajām spēlēm netika. Līdzīgi ir arī Ingrīdai Priedei – arī viņas klasei lodes grūšana un diska mešana no programmas izņemta, atstājot Eiropas, Pasaules čempionātu un paraolimpisko spēļu medaļnieci aiz borta. Un, lai gan D.Silovs pasaules reitingā šobrīd šķēpa mešanā ir līderis, Londonā šķēpu viņš nemetīs – arī tas izņemts no sacensību programmas. «Ļoti ceram, ka pēc Londonas tiks ieviestas izmaiņas, lai nākamā gada svarīgākajam notikumam – pasaules čempionātam, kas notiks 2013. gada jūlijā Francijā – mēs varētu sagatavoties godam,» tā R.Kļaviņa.
Foto: no Latvijas Paraolimpiskās komitejas arhīva
«Cerībnieku» panākumi paraolimpiskajās spēlēs
Gads
Sportists
Disciplīna
Vieta
2008, Pekina
Ingrīda Priede
lode
17.
disks
6.
Edgars Bergs
2.
5.
2004, Atēnas
7.
Maija Emulova-Kirica
8.
Ivita Strode
4.
9.
3.
2000, Sidneja
Jānis Janovskis
augstlēkšana
šķēpa mešana
1996, Atlanta
100 metri
13.
400 metri
12.
18.6 °C,
1.9 m/s,
91 % 
18.6 °C,
1.9 m/s,
91 %