-4.5 °C, 0.5 m/s, 83.4 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāPasniegtas pēdējās piemiņas zīmes barikāžu dalībniekiem
Pasniegtas pēdējās piemiņas zīmes barikāžu dalībniekiem
09/06/2011

«1991. gadā bija mazliet jocīga sajūta, šodien šķiet, ka tas bija patriotisms… Mēs devāmies cīnīties par brīvu Latviju un izcīnījām brīvību. Toreiz strādāju Autobusu parkā, un ar lielajiem autobusiem aizšķērsojām ceļu uz tilta pie televīzijas torņa. Nevienu brīdi nesvārstījāmies – braukt vai nebraukt. Visi – lauksaimnieki, vadītāji, strādnieki – bijām vienots pulks, un par to šodien var pārliecināties Barikāžu muzejā. Kaut pēc 21 gada, taču patīkami, ka valsts mūs atceras,» tā Viesturs Taube.

Ritma Gaidamoviča

«1991. gadā bija mazliet jocīga
sajūta, šodien šķiet, ka tas bija patriotisms… Mēs devāmies
cīnīties par brīvu Latviju un izcīnījām brīvību. Toreiz strādāju
Autobusu parkā, un ar lielajiem autobusiem aizšķērsojām ceļu uz
tilta pie televīzijas torņa. Nevienu brīdi nesvārstījāmies – braukt
vai nebraukt. Visi – lauksaimnieki, vadītāji, strādnieki – bijām
vienots pulks, un par to šodien var pārliecināties Barikāžu muzejā.
Kaut pēc 21 gada, taču patīkami, ka valsts mūs atceras,» tā
Viesturs Taube.

Viņš ir viens no tiem 40 Jelgavas
pilsētas un Ozolnieku novada iedzīvotājiem, kam šodien Latvijas
Republikas Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa Zemgales reģiona
Kompetenču attīstības centrā pasniedza 1991. gada barikāžu
dalībnieku piemiņas zīmi. Jāpiebilst, ka šodien pasniegtas pēdējās
piemiņas zīmes un kopumā Latvijā tās saņēmuši vairāk nekā
30 000 barikāžu dalībnieku, taču 1991. gada barikāžu muzeja
direktors Renārs Zaļais atzīst, ka barikādēs varētu būt
piedalījušies līdz pat 50 000 iedzīvotāju, taču muzejam nav
pilnīgu ziņu par visiem.

Pēc piemiņas zīmēm šodien bija
ieradušies tikai 25 dalībnieki vai viņu pārstāvji. Vienam
dalībniekam piemiņas zīme piešķirta pēc nāves.

Uzrunājot klātesošos pirms piemiņas
zīmes pasniegšanas, S.Āboltiņa atzina, ka 1991. gadā neviens
nedomāja, kā var iegūt brīvu Latviju, kas būs. «Visi vienojās un
cēla barikādes, lai uzvarētu. Visi stāvēja, ticēja, citi mājās
lūdza Dievu, citi cimdus sūtīja, lai silti. Tā bija vienotība, un
mums izdevās nosargāt Latviju. Mums ir sava valsts, un mēs katrs
varam kaut ko izdarīt, lai tā kļūtu vēl labāka,» tā S.Āboltiņa.
 

Svinīgajā pasākumā barikāžu dalībniekus
un viņu tuviniekus uzrunāja arī Jelgavas domes priekšsēdētājs
Andris Rāviņš. «Ir pagājis 21 gads kopš brīža, kad katrs sevī
sajuta aicinājumu veidot Latviju par brīvu valsti. Mēs nezinājām,
ko veidojam, kāda Latvija būs, taču būtiskākā bija Latvijas valsts
brīvība. Mēs šodien varam lepoties ar savu valsti, valodu, par savu
karogu, ģerboni. Lai spēks, izturība, drosme un veselība jums, kas
piedalījās,» tā A.Rāviņš.

Uz barikādēm, nedomājot par to, kas un
kā būs, pēc darba, lai piedalītos nakts sardzē, uz Rīgu devās arī
toreizējie kolēģi Jelgavas Piena kombināta darbinieki – Elita
Eiduka, Ingrīda Bite un Gunārs Staļgēvičs. «Šodien esam lepni par
to. Protams, tajā laikā nedomājām ne par kādu apbalvojumu, mēs
vienkārši gribējām, lai Latvija ir brīva,» stāsta Ingrīda.
Darbdienas laikā, izdzirdot masu medijos saucienus par to, ka
vajadzīgi cilvēki, kas dežūrētu naktī, pēc darba viņi trijatā arī
aizbrauca. «Nedomājot devāmies. Mums pietika drosmes, jo jutām, ka
Latvijai tiešām ir vajadzīga palīdzība,» tā Elita.
 

1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas
zīme ir Latvijas Republikas valsts apbalvojums, kas izveidots, lai
godinātu aktīvos Latvijas neatkarības aizstāvjus par 1991. gada
janvārī un augustā parādīto drošsirdību, pašaizliedzību un
iniciatīvu, par ieguldījumu organizatoriskajā un apgādes darbā, kā
arī tām personām, kuras morāli un materiāli atbalstīja barikāžu
dalībniekus.