«1991. gadā bija mazliet jocīga sajūta, šodien šķiet, ka tas bija patriotisms… Mēs devāmies cīnīties par brīvu Latviju un izcīnījām brīvību. Toreiz strādāju Autobusu parkā, un ar lielajiem autobusiem aizšķērsojām ceļu uz tilta pie televīzijas torņa. Nevienu brīdi nesvārstījāmies – braukt vai nebraukt. Visi – lauksaimnieki, vadītāji, strādnieki – bijām vienots pulks, un par to šodien var pārliecināties Barikāžu muzejā. Kaut pēc 21 gada, taču patīkami, ka valsts mūs atceras,» tā Viesturs Taube.
Ritma Gaidamoviča
Viņš ir viens no tiem 40 Jelgavas pilsētas un Ozolnieku novada iedzīvotājiem, kam šodien Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā pasniedza 1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi. Jāpiebilst, ka šodien pasniegtas pēdējās piemiņas zīmes un kopumā Latvijā tās saņēmuši vairāk nekā 30 000 barikāžu dalībnieku, taču 1991. gada barikāžu muzeja direktors Renārs Zaļais atzīst, ka barikādēs varētu būt piedalījušies līdz pat 50 000 iedzīvotāju, taču muzejam nav pilnīgu ziņu par visiem.
Pēc piemiņas zīmēm šodien bija ieradušies tikai 25 dalībnieki vai viņu pārstāvji. Vienam dalībniekam piemiņas zīme piešķirta pēc nāves.
Uzrunājot klātesošos pirms piemiņas zīmes pasniegšanas, S.Āboltiņa atzina, ka 1991. gadā neviens nedomāja, kā var iegūt brīvu Latviju, kas būs. «Visi vienojās un cēla barikādes, lai uzvarētu. Visi stāvēja, ticēja, citi mājās lūdza Dievu, citi cimdus sūtīja, lai silti. Tā bija vienotība, un mums izdevās nosargāt Latviju. Mums ir sava valsts, un mēs katrs varam kaut ko izdarīt, lai tā kļūtu vēl labāka,» tā S.Āboltiņa.
Svinīgajā pasākumā barikāžu dalībniekus un viņu tuviniekus uzrunāja arī Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. «Ir pagājis 21 gads kopš brīža, kad katrs sevī sajuta aicinājumu veidot Latviju par brīvu valsti. Mēs nezinājām, ko veidojam, kāda Latvija būs, taču būtiskākā bija Latvijas valsts brīvība. Mēs šodien varam lepoties ar savu valsti, valodu, par savu karogu, ģerboni. Lai spēks, izturība, drosme un veselība jums, kas piedalījās,» tā A.Rāviņš.
Uz barikādēm, nedomājot par to, kas un kā būs, pēc darba, lai piedalītos nakts sardzē, uz Rīgu devās arī toreizējie kolēģi Jelgavas Piena kombināta darbinieki – Elita Eiduka, Ingrīda Bite un Gunārs Staļgēvičs. «Šodien esam lepni par to. Protams, tajā laikā nedomājām ne par kādu apbalvojumu, mēs vienkārši gribējām, lai Latvija ir brīva,» stāsta Ingrīda. Darbdienas laikā, izdzirdot masu medijos saucienus par to, ka vajadzīgi cilvēki, kas dežūrētu naktī, pēc darba viņi trijatā arī aizbrauca. «Nedomājot devāmies. Mums pietika drosmes, jo jutām, ka Latvijai tiešām ir vajadzīga palīdzība,» tā Elita.
1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme ir Latvijas Republikas valsts apbalvojums, kas izveidots, lai godinātu aktīvos Latvijas neatkarības aizstāvjus par 1991. gada janvārī un augustā parādīto drošsirdību, pašaizliedzību un iniciatīvu, par ieguldījumu organizatoriskajā un apgādes darbā, kā arī tām personām, kuras morāli un materiāli atbalstīja barikāžu dalībniekus.