Pasta sala papildināta ar vairākiem baltiem vides mākslas objektiem – uz sešiem no tiem var sēdēt, divi izmantojami kā atkritumu urnas, bet uz augstākajiem kubiem, kas savienoti viens virs otra, uzrakstīta Imanta Ziedoņa Baltā pasaka, uz otra Baltais dzejolis, bet vēl divus kubi ar laiku tiks izmantoti kā puķu podi. Šos baltos koka objektus pagatavojušas četras starptautiskā arhitektu plenēra dalībnieces – Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ainavu arhitektūras maģistrantes. Plānots, ka pilsētā līdz gada beigām tiks izvietoti vēl četri dažādi portugāļu, igauņu un Mākslas akadēmijas maģistrantu veidotie objekti.
Ritma Gaidamoviča
Šodien Pasta salā notika oficiālā vides objektu atklāšana, kurā piedalījās LLU Lauku inženieru fakultātes (LIF) dekāns Ritvars Sudārs, Arhitektūras un būvniecības katedras vadītāja Silvija Štrausa un citi fakultātes pārstāvji.
«Tas ir pirmais starptautiskā plenēra un projekta «Ainavas mākslinieciskā transformācija» darba rezultāts. Mēs esam izveidojušas baltus vides mākslas objektus, kas palīdzētu atdzīvināt pilsētu un padarītu to interesantāku. Plenērā mums tika dotas trīs vietas, kur veidot šos objektus – Vecpilsētas un Trīsvienības baznīcas teritorija, kā arī abas sala – Pasta un Pils. Rezultātā, nokārtojot visas formalitātes, mūsu vides objekti mājvietu atrada Pasta salā. Tie ir balti vides objekti, kurus ikviens var ne tikai apskatīt un aptaustīt, bet dažus no tiem var arī praktiski izmantot,» stāsta maģistrante Lilita Lazdāne.
«Iesākumā mums bija daudz un dažādas idejas, viena no tām, no videi draudzīgiem materiāliem – koku zariem – veidot zirgus, ko te eksponēt, taču galarezultātā radās vēl noderīgākā lieta – sēžamie,» teic viena no autorēm Madara Bērziņa.
Projekts ar objektu izstādīšanu Pasta salā nebūt nebeidzas, tagad viņas mēnesi vēros, kā baltā krāsa un vides objekts spēj sadzīvot ar pilsētvidi un cilvēkiem. «Jau šodien pamanījām, ka viens no kubiem ir pārvietots. Mēs katru dienu nāksim skatīties, kas ar mūsu veikumu notiek. Parunāsim ar šeit sastaptajiem cilvēkiem, ko viņi par to domā,» piebilst Lilita. Pēc mēneša šos vides objektus plānots jau papildināt ar faktūrām un dažādām krāsām. Jau pēc mēneša te varētu parādīties vēja zvani, gaismas ķermeņi, bildes, kas caur kuba caurumu jāsameklē dabā, to griežot, un citām lietām, lai tiktu nodarbināta ne tikai redze, bet arī dzirde un tauste. «Caur visām šīm sajūtām mēģināsim cilvēkiem ļaut sajust visus četrus gadalaikus, kurus būs iespējams izjust, griežot šo kubus,» stāsta Lilita.
Viens no objektu kopumiem atrodas tūlīt aiz gājēju tiltiņa kreisajā malā, bet otrs objektu kopums vietā, kur norisinājās pirmais Starptautiskais Smilšu skulptūru festivāls – tuvāk Driksas upei.
LIF dekāns R.Sudārs atzīst, ka viņam grūti novērtēt māksliniecisko pusi, jo nav ainavu arhitekts, taču ideja esot ļoti jauka. Tāpat interesants esot šis pētījums, ko meitenes veiks, mēnesi skatoties, kas ar šiem objektiem notiek. «Patiesībā neesmu neko līdzīgu redzējis. Jauki, ka mums ir studenti ar tik radošām un sakarīgām idejām,» tā dekāns.
Pašas autores atzīst, ka darbs bijis interesants un iespēja pieslīpēt savu profesiju. «Ir liels prieks, ka kaut kas ir sanācis arī praktiski, nevis kā tas ir parasti, tikai uz papīra,» tā Lilita. Visus šos vides objektus veidojušas LLU maģistrantes Lilita Lazdāne, Madara Bērziņa, Jūlija Artemjeva un Ieva Mālniece.
Projekts īstenot ar Eiropas Savienības finansējumu un LLU līdzfinansējumu.
Foto: JV
11.5 °C,
1.5 m/s,
91.7 % 
11.5 °C,
1.5 m/s,
91.7 %