Pilsētā

Kristīne Langenfelde

Ja tā vienkāršoti raugās budžeta ieņēmumu veidošanās procesā,
tad likumsakarīgi, ka brīdī, kad valstī pieaug bezdarbs, arī
nodokļu ieņēmumi kļūst mazāki – pašvaldība to visvairāk izjūt tieši
uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa rēķina, kas veido būtiskāko budžeta
ieņēmumu daļu. Tātad, ja mūsu pilsētā bezdarbs aug, pašvaldības
ieņēmumi krītas, taču, kā uzsver Jelgavas pašvaldības
izpilddirektora vietnieka vietas izpildītāja Irēna Škutāne, šobrīd
budžetā neatspoguļojas šā brīža dati – valsts savas prognozes
balsta uz agrākiem datiem. Savukārt šā brīža faktiskie dati
atspoguļosies vien pēc diviem gadiem. Tāpat arī būtiski uzsvērt, ka
pašvaldību ieņēmumos neatspoguļojas tieši konkrētās pilsētas vai
novada bezdarba līmenis, jo valstī darbojas finanšu izlīdzināšanas
sistēma, kas pašvaldības dara līdzvērtīgākas. Tas nozīmē, ka
Jelgava, kuras bezdarbs ir zemāks nekā vidēji valstī, nevar cerēt,
ka valsts tai piešķirs uz tā rēķina vairāk līdzekļu nekā tām
pilsētām, kurās bezdarbs ir viens no augstākajiem valstī. Šogad
mūsu pilsētai ir jāiemaksā 1,3 miljoni latu pašvaldību finanšu
izlīdzināšanas fondā. 

Lai arī, sākoties krīzei, valsts kā ārkārtas situācijā
paziņoja, ka šogad pašvaldībām vispār vairs nav gatava garantēt
ieņēmumus, un praktiski tas nozīmētu – ja nodokļi valsts budžetā
neienāk, valsts vienkārši atstāj pašvaldības bez naudas –, tad
vēlāk gan pašvaldībām smagās pārrunās tomēr izdevās situāciju
mainīt. «Mēs esam panākuši vienošanos ar valsti, ka gadījumā, ja
katastrofāli nepildās nodokļu ieņēmumi un neizpilde ir vairāk nekā
10 procentu, valsts tomēr pašvaldībām to kompensē. Pašvaldības ļoti
skaidri saskatīja, ka situācija tomēr šā gada laikā var kļūt
bīstama – pieaug bezdarbs, algas sarūk un nodokļi valsts kasē
neienāk plānotajā apmērā. Tāpēc mēs tomēr strikti pastāvējām uz
savām tiesībām, līdz visbeidzot Saeima nobalsoja par to, ka nodokļu
ieņēmumu būtiska samazinājuma gadījumā (vairāk nekā 10 procenti no
plānotā) valsts tomēr pašvaldībām šos ieņēmumus kompensē. Tā kā
šobrīd tam ir likuma spēks un tā ir vismaz zināma garantija, ka arī
tad, ja situācija vēl vairāk pasliktināsies, valsts pašvaldībām
piešķirs naudu, par ko nodrošināt pamatfunkcijas – uzturēt skolas,
sniegt sociālos pabalstus, nodrošināt sabiedriskā transporta
kustību utt.,» skaidro I.Škutāne.

Pašvaldība šoreiz, grozot budžetu, pārskatīja arī citus šā
gada Jelgavas plānotos ieņēmumus un prognozes liecina, ka arī citās
pozīcijās ieņēmumi nebūs tik lieli kā sākotnēji plānots. Ja
neskaita valsts naudas samazinājumus, tad šķiet, ka viens no
nodokļu ieņēmumiem, kas būtiski nepildās, ir azartspēļu nodoklis.
I.Škutāne lēš, ka cilvēki grūtos laikos mazāk apmeklē spēļu zāles,
kas arī nosaka nodokļa nepildīšanos. «Neapšaubāmi, tas ir pozitīvs
rezultāts no sabiedrības viedokļa.» Taču, no otras puses, šis
nodoklis neienāk pašvaldības budžetā – sagatavotajā budžeta
grozījumu projektā paredzēts, ka azartspēļu nodokļa neizpilde šogad
būs par 15 procentiem jeb 36 tūkstoši latu mazāk nekā bija
plānots.

Tāpat pašvaldība prognozē, ka plānotajā apmērā netiks iekasēta
arī nauda par pašvaldības nodevām – plānotais samazinājums ir 14
tūkstoši latu. «Galvenokārt tās ir nodevas par būvatļauju saņemšanu
un citiem ar būvniecību saistītiem procesiem. Mēs redzam, ka
būvniecība ir strauji sabremzējusies, un tāpēc arī loģiski, ka
nodevās sākotnēji plānotās summas neiekasēsim. Līdzīgi prognozējam,
ka mazāk iekasēsim arī nodevās par domes oficiālo dokumentu
izsniegšanu,» tā I.Škutāne.

Vēl budžeta ieņēmumi samazinās par 163,5 tūkstošiem latu, –
tas bija jau iezīmētais finansējums 3. pamatskolas siltināšanas
projektam, kas bija jāfinansē no Valsts investīciju programmas.
«Diemžēl valsts strikti paziņoja, ka valsts investīciju projekti
jāatliek, jo valsts tiem finansējumu nepiešķirs,» atzīst
I.Škutāne.

Samazinājumi ieņēmumu daļā tiek prognozēti arī «Zemgales EKO»
budžetā, kur būtiski nepildās ieņēmumi no citām pašvaldībām par
atkritumu nogādāšanu poligonā «Brakšķi». Citas Zemgales
pašvaldības, ar kurām kopīgi izveidots atkritumu poligons, šobrīd
daudz mazākā apmērā nekā iepriekš prognozēts ieved atkritumus
poligonā. Daļēji tas varētu būt skaidrojams ar atkritumu šķirošanu,
taču, iespējams, tam ir arī citi iemesli.

Ja pavirši uzmet skatu sagatavotajiem pašvaldības budžeta
grozījumiem, tad varētu šķist, ka ir kāda sadaļa, kur budžeta
ieņēmumi pieaug par veselu pusotru miljonu latu. Taču tas ir tikai
teorētisks pieaugums, kas patiesībā nozīmē pamatīgu samazinājumu.
Šajā gadījumā tā ir valsts mērķdotācija skolotāju algām. Šogad
pirmo gadu valsts skolotāju algu fondu sadalīja divās daļās –
viena, kas tika iezīmēta un budžetā iedalīta līdz šā gada
septembrim, un otra, kuru valsts vēl nebija piešķīrusi no septembra
līdz janvārim. Tātad šobrīd šis pusotrs miljons latu ir valsts
piešķirtā nauda skolotāju algām atlikušajiem gada mēnešiem. «Taču
atšķirība ir tāda, ka šī mērķdotācija no valsts ir par 55
procentiem mazāka nekā tai vajadzēja būt, un tas izglītības sistēmā
ir katastrofāls kritums,» uzsver I.Škutāne. 

Pašvaldības izdevumi būtu jāsamazina par 300 tūkstošiem latu
mazāk, ja vien… Ja vien valdība nebūtu pieņēmusi lēmumu par
budžeta samazinājumu sporta skolām, mākslas skolām, interešu
izglītībai, piecu un sešgadīgo bērnu audzinātāju darba samaksai.
«Šis lēmums bija ļoti negaidīts un samazinājums – ļoti lielā
apjomā,» uzsver I.Škutāne.

Praktiski tas nozīmētu, ka ar 1. septembri pēc valsts ieceres
mums vairs nebūtu ne sporta skolu, ne mākslas skolu, ne interešu
izglītības, ne tautas mākslas kolektīvu. Jelgavas pašvaldība to
negrasās pieļaut, tāpēc budžetā citās pozīcijās tika meklēta
iespēja izdevumus samazināt, lai ne tikai ietaupītu tos līdzekļus,
ko paredz nodokļu neizpilde, bet arī šiem pedagogiem varētu
nodrošināt algas. Praktiski vislielākais budžeta samazinājums –
1,34 miljoni latu – iegūts, samazinot pašvaldībā strādājošajiem
atlīdzību. «Šis samazinājums skar visas pašvaldībā strādājošo
kategorijas, un jāpiebilst, ka šis jau ir otrais samazinājums
šogad. Kopumā skatoties, piemēram, domē strādājošo darba atlīdzība
jau šogad sarukusi par 30 procentiem. Jāpiebilst, ka viens no
instrumentiem, kā ieekonomēt līdzekļus darbinieku atlīdzībai, ir
arī bezalgas atvaļinājums, darbiniekam vienojoties ar darba devēju.
Tieši tāpēc jelgavnieki jau būs pamanījuši, ka šajos mēnešos
nestrādā, piemēram, bibliotēka, muzejs – iestādes taupa līdzekļus
un ne tik saspringtajā darba cēlienā izmanto risinājumu –
darbinieku bezalgas atvaļinājumu,» skaidro I.Škutāne.

Tāpat I.Škutāne skaidro, ka šajos grozījumos pašvaldība
iestrādājusi normu, kas nosaka, ka arī turpmāk privātās pirmsskolas
izglītības iestādes saņems pašvaldības dotāciju 50 procentu apmērā
no pirmsskolas izglītības iestādes izmaksām. «Mēs ļoti labi
izprotam situāciju – privātie bērnudārzi nav spējīgi pastāvēt bez
pašvaldības atbalsta. Alternatīvs risinājums būtu maksas
paaugstināšana vecākiem, taču pašvaldība apzinās, ka arī Jelgavas
ģimenes nav spējīgas maksāt vairāk, tāpēc arī mēs meklējām, kur vēl
līdzekļus ietaupīt, lai šo dotāciju nodrošinātu. Privātos
bērnudārzus apmeklē ap tūkstoš mazo pilsētnieku, par kuriem
pašvaldībai ir jādomā,» uzsver I.Škutāne, piebilstot, ka tieši
budžeta grozījumi ir pašvaldības atbilde iedzīvotājiem šajos
grūtajos laikos. «Mēs apzināmies, ka brīdī, kad valsts no daudz kā
atsakās, pašvaldība šādi rīkoties nevar – mēs esam atbildīgi savu
iedzīvotāju priekšā, tāpēc katra izdevumu pozīcija tiek rūpīgi
pārbaudīta, lai mēs patiesi varētu palīdzēt tiem, kam valsts šobrīd
pasaka «nē».»    

Mazinot teju vai katru pozīciju budžetā, noteikti netiek
samazināti līdzekļi sociālajiem pabalstiem. Šobrīd vien plānots
tajos veikt iekšējas izmaiņas. Paredzēts ieviest jaunu pabalsta
veidu – bez maksas pilsētas sabiedriskajā transportā pārvadāt
trūcīgo ģimeņu skolēnus un politiski represētos pensionārus.
I.Škutāne skaidro, ka jau šobrīd valsts ir praktiski atcēlusi visus
līdz šim noteiktos atvieglojumus braukšanai sabiedriskajā
transportā. «Valsts vairs nemaksā par skolēnu, bērnu bāreņu,
pirmsskolas vecuma bērnu pārvadājumiem, kā arī vēl citām
kategorijām, un «Jelgavas Autobusu parkam» tas nozīmē, ka dotācija
no valsts budžeta ir samazināta apmēram par 100 tūkstošiem latu.
Tāpēc Jelgavas domei tagad būs jāpieņem politisks lēmums, kādām
iedzīvotāju grupām mēs no savas puses varam atļauties palīdzēt kaut
daļēji segt braukšanas maksu. Jau šodien domei būs jālemj par
mēnešbiļetes cenas samazinājumu no līdzšinējiem 27 latiem uz 20
latiem. Tas nozīmē, ka pašvaldība šo starpību kompensē autobusu
parkam, bet iedzīvotājiem ir iespēja ar mēnešbiļeti sabiedriskajā
transportā braukt gandrīz par trešdaļu lētāk – praktiski tas ir
atvieglojums, ko piešķir dome,» uzsver I.Škutāne.

Tāpat I.Škutāne skaidro, ka šobrīd pašvaldības uzstādījums ir
viennozīmīgs – pēc iespējas saglabāt esošās darba vietas, lai tas
neradītu jaunu slogu Jelgavas sociālajam budžetam. 

  

Ik pa laikam šur tur izskan pārmetumi par pašvaldības pārlieku
lielo rocību, šā brīža ekonomiskajā situācijā tērējot ievērojamus
līdzekļus vērienīgiem projektiem. Taču te būtiski uzsvērt, ka
lielākā daļa lielo projektu tiek īstenoti ar pašvaldības
priekšfinansējumu, kas nozīmē – tiklīdz projekts īstenots, tā
ieguldītie līdzekļi no Eiropas fondiem ieplūst atpakaļ pilsētas
kasē. Piemēram, 2010. gadā Jelgavas budžets papildināsies par
aptuveni 4 miljoniem latu, kas tiks atgūti no projektu realizācijas
– par ZOC ielu būvniecību, Lielupes dambja atjaunošanu, 4.
vidusskolas piemērošanu cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem,
muzeja teritorijas labiekārtošanu, riska vadības centra izveidi.
Savukārt 2011. gadā jau šī atgūtā summa par īstenotajiem projektiem
būs apmēram 7 miljoni latu, kas ieplūdīs pilsētas
budžetā. 

Tas uzskatāmi parāda, kāpēc arī šajos grūtajos laikos projekti
ir jārealizē. «Pašvaldības budžeta ieņēmumi un izdevumi ir
sabalansēti, un nav ne mazāko šaubu, ka pašvaldība nevarētu
apmaksāt kredītsaistības, ko tā ir uzņēmusies. Arī pie šī
samazinātā budžeta kredītsaistību īpatsvars ir tikai 13,1 procents,
lai gan valstī noteikts, ka šis īpatsvars drīkst pārsniegt 20
procentus, realizējot ES fondu projektus. Savukārt, runājot par ES
struktūrfondu projektu realizāciju, ko īsteno ar jau pieminēto
priekšapmaksu, pēc tam līdzekļus saņemot atpakaļ, šajā gadījumā
valsts pat nav noteikusi nekādu procentuālo slieksni, ko pašvaldība
nedrīkstētu pārkāpt,» skaidro I.Škutāne.