Pilsētā

Vienā no senākajiem Jelgavas koka namiem – ēkā Vecpilsētas ielā 14, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, – un tam līdzās esošajā ķieģeļu mūra ēkā Krišjāņa Barona ielā 50 sākušies atjaunošanas darbi: tur tiks izveidots Zemgales Restaurācijas centrs. «Šis ir patiesības brīdis, kad ēkas ir iztīrītas un varam ieraudzīt visas autentiskās detaļas un elementus, kādi tie saglabājušies līdz šodienai. Pēc atjaunošanas ēkas atdzims kā publiski objekti un lielu daļu no vēstures liecībām vairs nebūs iespējams ikdienā apskatīt,» norāda uzņēmuma «RERE grupa» restaurācijas darbu eksperts Roberts Vecums-Veco.

Uzņēmums «RERE meistari» objektā sāka strādāt
7. maijā. Tā kā ēkās ilgu laiku bija uzturējušies bezpajumtnieki,
vispirms no tām bija jāizvāc viņu atstātais mantojums. Būvdarbu
vadītājs Jānis Rozenbergs stāsta, ka Vecpilsētas ielas namā vietām
norakts pat vairāk nekā 30 centimetru biezs kultūrslānis, atsedzot
arī sākotnējo grīdu līmeni un to dažādos segumus, piemēram, dēļus,
klonu un pat betona plāksnes, kas ieklātas kādā no daudzajām ēkas
pārbūves reizēm. Kopumā no ēkām izvesti 42 kubikmetri dažādu
nederīgu materiālu, bet viss, kas tīrot atrasts un novērtēts kā
vēsturiski ēkai piederīgs un, iespējams, atkārtoti izmantojams,
novietots noliktavā.

Pirms tālāko darbu uzsākšanas jau veikta abu
ēku 3D skenēšana, digitālā formātā iemūžinot to stāvokli –
tehniskos parametrus, arhitektoniskās detaļas, vizuālo izskatu.
Iegūtie dati palīdzēs precīzāk veikt gan konstrukciju
pastiprināšanas, gan interjera un arhitektonisko detaļu
atjaunošanu, turklāt ēkas virtuālajā vidē būs apskatāmas stāvoklī
pirms rekonstrukcijas.

Ēkai būs jauni pamati

Vecpilsētas ielas 14. nams celts ap 1800.
gadu. J.Rozenbergs norāda: ir atrodamas liecības, ka ēka
piedzīvojusi vairākas pārbūves – sākotnēji tā bijusi mazāka, bet
vēlāk paplašināta un paaugstināta. «Dažās vietās ir saglabājušies
tā saucamie trīnīša griesti, kas bija raksturīgi koka ēkām Latvijas
teritorijā gan 17., gan 19. gadsimtā. Tāpat var redzēt, ka zem
grīdām kā siltumizolācijas materiāls izmantotas skaidas, sienās –
sūnas, savukārt logu un durvju ailu blīvēšanai – lina pakulas,»
stāsta būvdarbu vadītājs, piebilstot, ka ēku atjaunošanas gaitā
iespēju robežās tiks izmantoti vēsturiskie paņēmieni un
tradicionālie būvmateriāli, piemēram, logi tiks pakoti ar
pakulām.

Uz ēkas iekšsienām ir redzams, kā mainījusies
tās saimnieku turība un ar to saistītā interjera mode – sākumā
bijušas tēstu baļķu sienas, ko iemītnieki centušies izskaistināt ar
pašu zīmētiem ornamentiem, vēlāk pie baļķiem ar nagliņām
piestiprinātas vienkāršas papīra tapetes, tad pie sienām naglots
skaliņu režģis un sienas apmestas ar kaļķa apmetumu, ko bieži
krāsoja ar krītu vai kaļķa krāsu, kas savukārt vēl vēlāk aplīmēts
ar tapetēm. Uz otro stāvu ved tā saukto Ulmaņlaiku koka kāpnes, kas
tiks atjaunotas, tāpat savu agrāko veidolu atgūs podiņu krāsns, kas
gan būs tikai interjera elements. Tīrot ēkas, atrasti arī krāsns
podiņi, kas 19. gadsimta beigās ražoti Jelgavā – M.Ņesterova
ķieģeļu ceplī. Interesanta vēstures liecība ir arī jumta skārds ar
spiedogu «Emu», kas 20. gadsimta 30. gados ražots Anglijā, bet tas
netiks saglabāts – ēkai atjaunos vēsturiski senāko dakstiņu jumtu.
Jāpiebilst, ka namam ir arī neapdzīvoti bēniņi, ko atjaunos un
eksponēs.

Vecpilsētas ielas ēka nav balstīta uz
monolītiem pamatiem – guļbūve turas uz laukakmeņiem un ķieģeļu mūra
fragmentiem –, tāpēc tā ar domkratiem tiks pacelta par vismaz 15
centimetriem. Būvniecības projekta vadītājs Valdis Grinpukals
skaidro, ka tiks izbūvēti jauni pamati un ēka uz tiem tiks
atsēdināta atpakaļ, savukārt jauns iekšējais nesošais koka karkass,
pie kā tiks piestiprināts vēsturiskās ēkas būvapjoms, padarīs to
stabilu un drošu apmeklētājiem. Būvnieki pamatus cer izbūvēt līdz
ziemai, paralēli notiks grīdu demontāža, oriģinālo dēļu
restaurācija, bojāto konstrukciju protezēšana un papildināšana.

Iespējams, bijis stallis

Savukārt K.Barona ielas ēkai pagalma pusē
agrāk bijušas daudzas un dažāda izmēra durvis, kas laika gaitā
daļēji aizmūrētas. Ķieģeļu mūra šuvēs java sākotnēji tikusi
iesmērēta uz iekšu, nevis ar valnīti uz āru, kā tas redzams šobrīd,
savukārt ārsienas nokrāsotas sarkanas. Vēsturiski mūrim izmantoti
diezgan zemas kvalitātes, iespējams, arī no vecākām celtnēm iegūti
ķieģeļi. Daļa ķieģeļu ir stipri bojāti, izdrupuši, tāpēc apmēram 10
procenti esošā mūra būs jāpapildina vai jāaizvieto ar līdzīgiem.
Plānots saglabāt arī koka galeriju gar ēkas ārsienu, bet daļa
durvju, kas ved uz to, tiks aizmūrētas, atstājot vien divas. Jumta
konstrukcijas un pārsegumus būvēs no jauna, savukārt jumts būs
skārda. «Kad noņēmām koka grīdu, apakšā bija betons ar satecēm. Tas
ļauj domāt, ka šajā ēkā agrāk varbūt bijis stallis līdzās krogam,»
stāsta J.Rozenbergs. Ēkas tālākajā galā pagalma pusē saglabājies
viens vēsturisks logs ar koka slēģiem – šo autentisko komplektu
iecerēts restaurēt un eksponēt fasādē.

Nedēļas beigās plānots uzsākt siltumtrases
izbūvi gar ēku ielas pusē, lai būvju kompleksu varētu pieslēgt
apkurei. Pēc tam tiks veikta arī citu ārējo komunikāciju izbūve,
fasādes atjaunošana, logu un durvju montāža, jo K.Barona ielas ēku
līdz ziemai plānots sakārtot tiktāl, lai gada aukstajā laikā varētu
turpināt iekšdarbus.

Abus namus savienos

Šobrīd abas ēkas ir atstatu viena no otras,
bet projekta gaitā, lai izveidotu vienotu ansambli, tās tiks
savienotas, spraugu starp ēkām aizmūrējot, bet pagalma pusē uzceļot
speciālu piebūvi. Tajā būs centrālā ieeja uz K.Barona ielas ēku,
kurā tiks iebūvēts lifts, kas ļaus cilvēkiem ar kustību
traucējumiem iekļūt abu ēku 2. stāvā.

Labiekārtos pagalmu

Pašvaldība Zemgales Restaurācijas centra
vajadzībām iegādāsies arī īpašumu Vecpilsētas ielā 12 – tas nolemts
domes sēdē pagājušajā ceturtdienā. Tie ir dzīvojamās ēkas pamati uz
pašvaldībai piederoša zemesgabala abu ēku iekšpagalmā. «Lai
labiekārtotu pagalma teritoriju, tostarp izbūvētu iebraucamo ceļu,
pašvaldībai bija nepieciešams iegādāties arī uz zemesgabala esošos
ēkas pamatus,» skaidro pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas
pārvaldes Attīstības plānošanas sektora vadītāja Ilga Līvmane.
Īpašumu pašvaldība iegādāsies par 3500 eiro.

Izcels arhitektūras
vērtības

Vecpilsētas ielas kvartāls pārmaiņas
piedzīvo, Jelgavas pašvaldībai realizējot Eiropas Reģionālās
attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētu projektu «Nozīmīga
kultūrvēsturiska mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras
tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā»
(Nr.5.5.1.0/17/I/002). Tas paredz izveidot Zemgales Restaurācijas
centru.

«Jelgavas Vēstnesis» jau rakstīja, ka
Vecpilsētas ielas namā būs telpa semināriem, suvenīru veikals,
vēstures ekspozīcijas un izstāžu galerija, savukārt ēkā K.Barona
ielā – trīs restaurācijas darbnīcas: tekstilam; metāla priekšmetiem
un arheoloģiskajiem atradumiem; keramikai, stiklam un porcelānam.
Centra izveidei paredzētais projekta finansējums ir 2 913 818 eiro,
no kuriem ERAF finansējums ir 764 273 eiro, valsts budžeta dotācija
– 36 232 eiro, bet pārējais ir pašvaldības finansējums. Ar SIA
«RERE meistari» noslēgtā būvdarbu līguma summa ir 1 784 264,32
eiro, tajā skaitā PVN (309 665,71 eiro). Būvuzraudzību veic SIA
«Jurēvičs un partneri», autoruzraudzību – SIA «Livland Group»,
arhitekts – Ēriks Cērpiņš.

«Ēkā Vecpilsētas ielā 14 ierīkotā ekspozīcija
būs veltīta Jelgavas arhitektūrai, pirms pilsētu nopostīja karā.
Mums bija unikāla koka apbūve, arī citas ievērības cienīgas ēkas,
tāpēc gribam parādīt, cik skaista Jelgava bija tolaik,» stāsta
Jelgavas reģionālā Tūrisma centra vadītāja Anda Iljina. Liela loma
ekspozīcijā tiks atvēlēta arī pašam namam, kas būs viens no
vērienīgākajiem restaurētajiem objektiem pilsētā. «Dokumentēsim
ēkas restaurācijas procesu, lai pēc tam saistošā un interaktīvā
veidā rādītu to jelgavniekiem un pilsētas viesiem,» uzsver
A.Iljina. Tāpat centrā ikviens varēs tuvāk iepazīt restaurācijas
darba specifiku.

Atbalss – otrā ielas
galā

Pašvaldības Vecpilsētas ielas kvartāla
attīstības koncepcija paredz atjaunot arī valsts nozīmes
arhitektūras pieminekli Vecpilsētas ielā 2, kas datēts ar 18.
gadsimta otro pusi–19. gadsimta sākumu, un tam līdzās esošo namu
J.Asara ielā 1. Šajās pašvaldībai piederošajās ēkās plānots
izveidot Dzīvesziņas un arodu sētu, lai popularizētu latviskās
tradīcijas un izzinātu latviešu gadskārtu rituālus. Kā stāsta
A.Iljina, tur paredzēts izveidot audēju darbnīcas ar vairākām
stellēm, keramikas darbnīcu ar cepli pagalmā un saimes istabu, kurā
varēs apgūt seno latviešu saimnieču zinības. Šobrīd tiek izstrādāts
ēku būvprojekts, lai līdz oktobrim pašvaldība varētu iesniegt
pieteikumu projektu konkursā.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»