23.2 °C, 2.9 m/s, 76.8 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāPašvaldībai un tās kapitālsabiedrībām «Krājbankā» glabājās 824 tūkstoši
Pašvaldībai un tās kapitālsabiedrībām «Krājbankā» glabājās 824 tūkstoši
01/12/2011

Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādēm un kapitālsabiedrībām «Latvijas Krājbankas» kontos kopā bijuši noguldīti 824 093,77 lati, kurus saskaņā ar jaunāko informāciju pilnā apmērā atgūt iespējams, vien iesniedzot kreditora prasību bankas maksātnespējas lietā, informē pašvaldības Finanšu nodaļas vadītāja Ināra Krīgere.

Ilze Knusle-Jankevica

Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādēm un
kapitālsabiedrībām «Latvijas Krājbankas» kontos kopā bijuši
noguldīti 824 093,77 lati, kurus saskaņā ar jaunāko
informāciju pilnā apmērā atgūt iespējams, vien iesniedzot kreditora
prasību bankas maksātnespējas lietā, informē pašvaldības Finanšu
nodaļas vadītāja Ināra Krīgere.

«Situācija mainās nevis pa dienām, bet pa stundām – jaunākā
informācija, ko mums ir sniegusi Finanšu un kapitāla tirgus
komisija (FKTK), ir tā, ka pašvaldībai saskaņā ar Noguldījumu
garantiju likumu noguldītie līdzekļi netiks izmaksāti,» skaidro
I.Krīgere, norādot, ka likumā teikts: garantētā atlīdzība netiek
izmaksāta to institūciju noguldījumiem, kuras tiek finansētas no
valsts vai pašvaldību budžeta. Lai atgūtu noguldītos līdzekļus,
jāiesniedz kreditora prasība «Krājbankas» maksātnespējas lietā, un
tas arī tiks darīts, bet prognozēt, kad līdzekļi varētu tikt
atgūti, nav iespējams.

Finanšu nodaļas vadītāja norāda, ka «Krājbankā» līdzekļi bijuši
trīs pašvaldības iestādēm un četrām kapitālsabiedrībām. Lielākā
summa «Krājbankā» bija noguldīta SIA «Jelgavas slimnīca» –
530 000 latu. Valdes locekle Solvita Ābola skaidro, ka šī
nauda bija paredzēta nevis slimnīcas ikdienas darbības
nodrošināšanai, bet attīstībai. «Kad uzzinājām par iespēju
piesaistīt Eiropas līdzfinansējumu slimnīcas attīstībai, sākām
veidot uzkrājumus – tas bija 2006. gadā. Drošības apsvērumu dēļ
uzkrātos līdzekļus sadalījām divās daļās: vienu noguldījām «SEB
bankā», otru «Krājbankā». Toreiz izvēlējāmies banku ar vislabāko
piedāvājumu, kas gada laikā ļāva mums  procentos
nopelnīt  30 000 latu. Zinot, ka līdzekļi būs vajadzīgi
tikai vēl pēc gada, bet pamata šaubīties par bankas stabilitāti
nebija, nolēmām naudu atstāt vēl uz gadu,» stāsta S.Ābola. Viņa
norāda, ka šie līdzekļi bija paredzēti kā līdzfinansējums ERAF
projektam par slimnīcas nodaļu rekonstrukciju. «Ar Veselības
ministriju projekts jau ir saskaņots, un tuvākajā laikā plānots
parakstīt līgumu par 1,2 miljonu latu piešķiršanu no ERAF,» tā
slimnīcas pārstāve, piebilstot, ka, iespējams, tagad nāksies
pārskatīt projektā iecerēto darbu apjomus. Slimnīca, pēc FKTK
norādījumiem, varēs saņemt garantēto atlīdzību 70 000 latu
apmērā, bet par pārējo summu jāiesniedz kreditora prasība.

Pārējām pašvaldības iestādēm un kapitālsabiedrībām «iesaldēti»
ir nepilni 295 000 latu, bet ņemt īslaicīgu aizņēmumu
pašvaldības funkciju nodrošināšanai nav plānots. «Protams, tie ir
zaudējumi, bet šobrīd tas pašvaldībai nerada tādus sarežģījumus,
lai ietekmētu funkciju izpildi,» rezumē I.Krīgere, piebilstot, ka
pašvaldība cer ieguldītos līdzekļus atgūt. «Krājbankas»
maksātnespējas gadījumā pirmais, kas saņems līdzekļus no bankas
aktīvu pārdošanas, būs Noguldījumu garantiju fonds, kam seko bankas
darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un
pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem,
pārējie likumīgie kreditori un procentu maksājumi kreditoriem. Kā
skaidro FKTK sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Upleja,
kapitālsabiedrības, kuras pašvaldībai pieder daļēji, var saņemt
garantēto atlīdzību, ja tās netiek finansētas no pašvaldības
budžeta, bet gūst ienākumus no  saimnieciskās darbības.

No otrdienas garantētos noguldījumus «Krājbankas» klientiem –
gan fiziskām, gan juridiskām personām – izmaksā banka «Citadele».
Šonedēļ «Citadele» Jelgavā darba dienās strādās līdz pulksten 20,
bet sestdien no 10 līdz 15. Tiem, kas iepriekš nav pieteikušies
internetā vai pa tālruni 1188, jāstāv «dzīvajā» rindā. Neskaidrību
gadījumos klienti aicināti zvanīt pa tālruni 1188 vai 67010000,
savukārt, ja radušās šaubas par izmaksājamās summas apmēru,
jāsazinās ar FKTK: 67774800, 67774801. «Krājbankā» esošie
privatizāciju sertifikātu konti tiks pārcelti uz Latvijas Hipotēku
un zemes banku.

Foto: Ivars Veiliņš