14.3 °C, 2.3 m/s, 74.6 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāPašvaldībām būs jāsamazina algu fonds
Pašvaldībām būs jāsamazina algu fonds
09/12/2008

Visās Latvijas pašvaldībās būs nepieciešams būtiski samazināt darba algu fondu, šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam «900 sekundes» atklāja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis. «Grūtāk klāsies tajās pašvaldībās, kurās cilvēki masveidā zaudēs darbu,» sacīja Jaunsleinis, gan atturoties prognozēt, kurus reģionus krīze varētu skart vissmagāk.

www.jelgavasvestnesis.lv

Visās Latvijas pašvaldībās būs nepieciešams būtiski
samazināt darba algu fondu, šorīt intervijā telekompānijas LNT
raidījumam «900 sekundes» atklāja Latvijas Pašvaldību savienības
priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis. «Grūtāk klāsies tajās
pašvaldībās, kurās cilvēki masveidā zaudēs darbu,» sacīja
Jaunsleinis, gan atturoties prognozēt, kurus reģionus krīze varētu
skart vissmagāk.

 

Šodien pulksten 9 visu Latvijas pašvaldību
vadītāji tiksies, lai pārrunātu Latvijas valdības sarunās ar
Eiropas Komisiju (EK) un Starptautisko valūtas fondu (SVF) par
aizņēmuma saņemšanu izvirzītās prasības, jo SVF pieprasa arī
valdības vienošanos ar pašvaldībām, sacīja Jaunsleinis. Viņš gan
aicināja cilvēkus nezaudēt optimismu. «Daudzi atceras 90.gadus, kad
inflācija bija lielāka un ekonomiskā situācija vēl smagāka,»
atgādināja Jaunsleinis. «Cilvēkiem jāmēģina izvērtēt savas
prioritātes un ar izpratni jāizturas vienam pret otru.» Jaunsleinis
arī norādīja, ka patlaban pašvaldību svarīgākais uzdevums ir
stimulēt uzņēmējdarbību, lai nodrošinātu nodokļu ieņēmumus valsts
un pašvaldību budžetā.

 

Šodien valdība lems par Latvijas
makroekonomikas stabilizācijas programmu, kas ir noteicošā sarunās
ar Eiropas Komisiju (EK) un Starptautisko valūtas fondu (SVF) par
aizņēmuma saņemšanu, un jau šovakar to plānots iesniegt Saeimā.
«Patlaban strādājam pie tā, lai šodien valdībā varētu skatīt
ekonomikas stabilizācijas programmu,» šorīt intervijā
telekompānijas LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja Finanšu
ministrijas (FM) valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis, norādot, ka ir
saņemta nodomu vēstule no EK, SVF un Zviedrijas valdības, un
ministri strādā pie saviem skaitļiem, kuri tiks pārrunāti valdības
sēdes laikā.

 

Bičevskis pauda cerību, ka šovakar ekonomikas
stabilizācijas plāns tiks iesniegts Saeimā, lai rīt par to deputāti
varētu diskutēt komisijās, bet jau ceturtdien parlaments to varētu
pieņemt. Bičevskis gan atturējās nosaukt iespējamā aizņēmuma
apjomu, norādot, ka tas tiks publiskots pēc valdības savstarpējās
vienošanās un SVF nepārprotamas piekrišanas. Valdības sēdes laikā
plānots pārrunāt arī izmaiņas nodokļu paketē, sacīja
Bičevskis.

 

Darbā pie Latvijas makroekonomikas
stabilizācijas programmas tiek lemts par pievienotās vērtības
nodokļa (PVN) likmes palielināšanu līdz 21% pašreizējo 18% vietā,
liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija. Tāpat
tiek plānots dubultot samazināto PVN likmi – no 5% līdz 10%,
turklāt saruktu preču un pakalpojumu apjoms, kam piemēro šo likmi.
Līdz ES prasībām tiktu palielināts arī akcīzes nodoklis degvielai.
Paralēli tiek plānota iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmju
samazināšana no pašreizējiem 25%. Valdības aprēķini liecinot, ka
tādējādi kopējais nodokļu slogs valstī varētu
samazināties.

 

Latvija jau vakar noslēdza pamatsarunas ar EK,
SVF un Zviedrijas valdību par Latvijas makroekonomikas
stabilizācijas programmu. Pušu nodomu vēstule varētu tikt
parakstīts jau šodien, un pēc tam tiks publiskoti arī Latvijas
aizņēmuma apjomi, iepriekš informēja premjers Ivars Godmanis
(LPP/LC).

 

Kā informēja Finanšu ministrijā, patlaban
Latvijas valdība plāno saņemt finansējumu no EK un SVF, taču
papildus iespējams arī divpusējais finanšu atbalsts no atsevišķām
Eiropas Savienības (ES) valstīm, kura koordinators varētu būt
Zviedrijas valdība. Zviedrijas iesaistīšanās šajās sarunās
skaidrojama ar to, ka šīs valsts interesēs ir stabilizēt finanšu
situāciju visā Skandināvijas un Baltijas valstu reģionā, jo lielu
daļu no Zviedrijas uzņēmumu tirgus veido tieši Baltijas
valstis.

 

Premjers iepriekš informēja, ka valdība rosinās
būtisku nākamā gada valsts budžeta samazinājumu 600 miljonu latu
apmērā. Vērtējot esošo ekonomikas situāciju, nākamā gada budžeta
deficīts varētu būt tuvu 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP),
norādīja premjers. Pēc viņa teiktā, kopumā būs jālemj par aptuveni
700 miljonu latu izmaiņām nākamā gada budžetā.

 

Valdība plāno, ka tai izdosies papildus iegūt
100 miljonus latu, jo «būs nežēlīgs plāns patēriņa nodokļiem
attiecībā uz pazeminātām pievienotās vērtības nodokļa likmēm».

www.leta.lv