18.9 °C, 3.4 m/s, 56.9 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāPašvaldības policijas patruļas – tagad arī kājām
Pašvaldības policijas patruļas – tagad arī kājām
10/04/2008

Trīsdesmit gadu septiņi mēneši un divpadsmit dienas. Tāds ir Viktora Vanaga darba stāžs Iekšlietu ministrijas struktūrās. Uz sarunu viņu aicinām pēc pirmajām 30 aizvadītajām dienām Jelgavas Pašvaldības policijas priekšnieka amatā. Pirms pieņemt lēmumu tajā stāties, Vanaga kungs nopietni izvērtējis savas spējas. Tomēr piekritis un ir apmierināts, lai arī atsevišķi notikumi met šaubu ēnu uz Pašvaldības policijas darbu.

Daiga Laukšteina

Trīsdesmit gadu septiņi mēneši un divpadsmit dienas. Tāds
ir Viktora Vanaga darba stāžs Iekšlietu ministrijas struktūrās. Uz
sarunu viņu aicinām pēc pirmajām 30 aizvadītajām dienām Jelgavas
Pašvaldības policijas priekšnieka amatā. Pirms pieņemt lēmumu tajā
stāties, Vanaga kungs nopietni izvērtējis savas spējas. Tomēr
piekritis un ir apmierināts, lai arī atsevišķi notikumi met šaubu
ēnu uz Pašvaldības policijas darbu.

Kā pagājis pirmais mēnesis jaunajā darbavietā?
Tas ir pavisam īss laika sprīdis, pats starta moments. Iepazinos ar
kolektīva darbaspējām. Atzīšos, sākumā bija uztraukums, kā
darbinieki mani uzņems, bet viss ir kārtībā. Mani novērtē augstu,
un varu teikt, ka kolektīvs ir labs. Protams, attīstība vajadzīga
ikvienam. Ja arī ir pieļautas kļūdas, tās jāizanalizē un jāizvērtē.
Visu vienā dienā nevar atrisināt. Nav mums tik daudz profesionālu
kadru, kas drūzmējas aiz durvīm. Taču izaugsme vajadzīga.
Par kadriem runājot – nevar izsvītrot precedentus, kas liek domāt
par nekontrolētu darbinieku vardarbību. Kā zināms, pusgada laikā
divi Jelgavas pašvaldības policisti tika vainoti cilvēka piekaušanā
līdz nāvei. Lieki piebilst, ka pēc šādiem incidentiem uzticība
policijai nevairojas un cilvēki vairs policistu neuztver kā
drošības un kārtības garantu.
Jā, ir sākti kriminālprocesi, notiek izmeklēšana. Arī tajā
gadījumā, kas notika īsi pirms manas atnākšanas – februārī. Pašlaik
šie darbinieki Pašvaldības policijā vairs nestrādā. Es jums uzreiz
vienā dienā neatbildēšu, ko darīt, lai tā vairs neatkārtotos. Ar
cilvēkiem ir jāstrādā. Jāpaanalizē dziļāk, kādēļ tā notika. Droši
vien darba process jau bija sasniedzis pamatīgu rutīnu. Tiesa gan –
bija atsevišķas dežūrmaiņas, kurās viens otrs devās ar izteiktu
vienaldzību. Turpretī darbiniekam, kurš bijis lojāls vairāk nekā
desmit gadus, rodas pamats uzticēties un atkārtoti viņu
nepārbaudīt. Mums grūti «ielīst» katrā personībā. Ir atsevišķi
cilvēki ar apšaubāmu psiholoģisko līdzsvaru. Taču skaidrs, ka viņi
nedrīkst būt policisti.
Tas nozīmē, ka katrs potenciālais un jau strādājošais policists
tomēr kārtīgi jāpārbauda.
Patruļdienesta inspektoru atlasi veic stingra kadru komisija. Pats
par to esmu pārliecinājies. Ir arī atsevišķi strādāt gribētāji
noraidīti. Paldies, mums nevajag ar astoņu klašu izglītību vai ar
virkni sapelnītiem administratīvajiem pārkāpumiem. Redziet,
policijas darbs nav tas vienkāršākais, šeit jāsaskaras ar citu
problēmām, ar zināmu kontingentu, ar likumpārkāpējiem un tā tālāk.
Nenoliedzami, inspektoriem nepieciešami arī psiholoģiskie testi.
Turpmāk noteikti strādāsim pie vēl rūpīgākas darbinieku
atlases.
Pagaidām esmu šeit tikai 30 dienas. Tas pārmaiņām ir pārāk īss
laiks, taču mana prasība un vienošanās ar nodaļu priekšniekiem ir
veikt regulāras darbinieku pārbaudes, videonovērošanu. Diemžēl
viens darvas pikucis bojā visas policijas tēlu, lai arī netrūkst
tiešām godprātīgu sava amata veicēju.
Vai kopumā saskatāt nepieciešamību uzlabot Pašvaldības policijas
darba efektivitāti?
Tieši tā. Un sāku, pieņemot lēmumu optimizēt patruļdienesta darba
laiku. No 1. aprīļa ekipāžu viena maiņa ilgst 12 stundas līdzšinējo
24 stundu vietā. Padomājiet paši – cilvēks nevar diennakti izturēt
bez atelpas. Tad viņam gribas darba laikā kādā vārtu rūmē apstāties
un nosnausties. Neslēpšu, tā arī reizēm notika. Tiesa, ja nebūs
stingras kontroles, varbūt tā būtu arī tagad. Tāpēc tam pievērsīšu
īpašu uzmanību. Mums ir GPS novērošanas sistēma, lai redzētu, kur
ekipāža atrodas. Es pats nebaidos no darba, nesatraucos, ja arī
naktī kādreiz jāceļas.
Kopš patruļdienesta darba laika maiņas dažas dienas jau pagājušas.
Kādas ir inspektoru atsauksmes?
Samērā pozitīvas. Pats ar viņiem aprunājos, un apstiprinājās
iepriekš minētais, ka tagad nogurums nav vairs tik liels. Atlūgumu
neviens vēl nav iesniedzis. Un kāpēc gan? Arī pašreizējo maiņu
grafiku, ja ir tāda vēlēšanās, var saskaņot un pieslīpēt vēl citam
algotam darbam.
Varbūt vēl esat iecerējis kādas reformas?
Tālāk jāpaanalizē kadru virzība, arī vadošo darbinieku spējas.
Vispirms viss jāizvērtē, pirms nākt klajā ar kādiem paziņojumiem.
Nolauztu koku no jauna neiestādīsi.
Apstiprinot pilsētas budžetu 2008. gadam, tika nolemts par vairāk
nekā desmit procentiem paaugstināt algas pašvaldības policistiem.
Vai, jūsuprāt, pašreizējā darba samaksa ir pietiekami motivējoša un
adekvāta veicamajam darbam?
Atalgojums allaž ir strīdīgs jautājums, sevišķi tagad, kad cilvēku
prasības ir augušas un inflācija – augsta. Bet ar pašreizējo algas
apmēru ir jāsamierinās. Nevarētu teikt, ka tas ir sliktākais.
Patruļpolicijas inspektora amatalga ir 435 lati pirms nodokļu
nomaksas. Papildus vēl tiek maksāts par virsstundām un
naktsstundām. Salīdzinot ar Valsts policiju, te atalgojums ir
nedaudz lielāks. Kopumā tas nav slikti.
Tad varbūt nevajadzētu domāt par apvienošanu ar vēl kādu algotu
darbu?
Ziniet, ir dažādi ģimenes apstākļi. Daudziem paņemti kredīti,
jāaudzina nepilngadīgi bērni, viņi jāskolo. Darbu apvienošanā
nesaskatu neko sliktu, taču man ir nelaužama nostāja, ka pamatdarbs
ir šeit.
Kas patlaban Jelgavā visbiežāk kalpo par pamatu Pašvaldības
policijas ekipāžas izsaukumiem?
Ģimenes konflikti, kas skaita ziņā pēdējos gados auguši vismaz par
50 procentiem. Vidēji diennaktī saņemam 20 – 25 izsaukumus, un puse
no tiem ir ģimenes konfliktu dēļ. Parasti vainojami ir sadzīves
sīkumi, kas pārvēršas lielā strīdā, kā arī alkohols.
Otra daļa izsaukumu ir, piemēram, ar informāciju par kaut kur
gulošu cilvēku alkohola reibumā vai arī mums ziņo par dabīgo
vajadzību nokārtošanu sabiedriskā vietā.
Noteikumu pārkāpēji tiek nogādāti atskurbtuvē, par ko pašiem
grādīgā tīkotājiem arī jāmaksā…
Jā, jo tas ir kā pakalpojums. Citādi tā tiktu tērēti pašvaldības
līdzekļi. Uzskatu, ka desmit lati nav liela nodeva, ņemot vērā, ka
atskurbtuvē strādā personāls, medicīnas darbinieki. Protams, te ir
problēma. Ir cilvēki, kuri labprātīgi nomaksā, bet vienai lielai
daļai arī šie desmit lati nav pa kabatai vai arī viņi vienkārši
negrib maksāt. Vienmēr izsūtām arī atkārtotus paziņojumus,
atgādinot par parādu, taču tas ir pakalpojums, tiesas ceļā šos
līdzekļus nevaram atgūt.
Atskurbtuvē, kur ir sešas palātas, vidēji diennaktī nonāk desmit
cilvēku.
Vēl jau pilsētā ir objekti, kas pārbaudes nolūkos jāapbraukā ik pēc
noteikta laika sprīža, bet vienalga vandaļi pamanās sabojāt te
laternas, te atkal žogus. Varbūt vajadzētu vēl vairāk
patruļdienesta inspektoru?
Vidēji diennaktī vienlaicīgi strādā 14 – 16 cilvēku. Pagaidām,
šķiet, tas ir pietiekami. Te lietas labā esam izstrādājuši grafikus
patruļai kājām. To ieviesām jau pirms 1. aprīļa. Tagad pašvaldības
policistus var manīt parkos, maršrutos, kur skolēni mēro ceļu no
izglītības iestādes uz māju pusi. Starp citu, esmu jau saņēmis
zvanus no iedzīvotājiem ar labām atsauksmēm par patruļām kājām. Arī
te svarīgi, lai inspektors vienreiz aizrāda, otrreiz varbūt
uzraksta administratīvo protokolu, taču nekļūst rupjš un
agresīvs.
Vai atliek laika arī kārtības ieviešanai mācību iestāžu tuvumā?
Pietiek. Skolām vispār jāpievērš īpaša uzmanība, jo arī to audzēkņu
vidū notiek mobilo tālruņu zādzības un citas nebūšanas. Vienīgi
saistībā ar smēķēšanu un alkohola lietošanu skolēnu vidū problēmas
sagādā protokola sastādīšana. Nepilngadīgajam aizliegts tabaku un
grādīgo iegādāties, taču dažs labs to lieto ar vecāku atļauju. Ja
pašvaldības saistošajos noteikumos tiks iestrādāta norma, ka līdz
18 gadu vecumam nedrīkst smēķēt, tad gan varēsim attiecīgi
rīkoties.
Savukārt inspektoram, kurš nodarbināts skolas apsardzē, tagad arī
regulāri jāapstaigā mācību iestādes teritorija.
Kā ir ar ūdens patruļu? Vai tā jau sākusi strādāt?
Šosezon vēl ne, bet gatavojamies. Vēl divi darbinieki ieguvuši
ūdenstransporta vadītāja apliecību. Kopā nu ir divas ekipāžas.
Policijas pienākumos ietilpst arī uz ūdens pārbaudīt
transportlīdzekļa dokumentus, vadītāja apliecību, tehnisko
nodrošinājumu. Darbu sāksim līdz ar ūdens motociklu sezonas
sākšanos.
Mūsu rīcībā ir viena laiva. Var jau novērot, kad tā pietauvota un
kad devusies darbā. Attiecīgi – kad «drīkst» lietot alkoholu pie
ūdenstransporta stūres un kad ne. Taču tāpat ir uz ceļiem. Vai tad,
ja tuvumā neredz policistu, var pārkāpt noteikumus? Jāsāk ar to, ka
visai sabiedrībai kopumā jāmaina attieksme.