«4. maijs jeb Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena Latvijas sabiedrībā netiek uzskatīta par tāda mēroga svētkiem kā, piemēram, Lāčplēša diena vai 18. novembris. Iespējams, tāpēc, ka laiks, kad tika atgūta neatkarība, nav tik sens. Bet man tie ir svētki un man vienmēr ir goda sajūta, ieraugot Latvijas karogu,» uzskata Juris Jēkabs Tomašūns, kurš 10. maijā ar vēl 19 biedriem dos svinīgo zvērestu un kļūs par zemessargu.
Ilze Knusle-Jankevica
Interesi par patriotismu un valstiskumu vairo nesenie notikumi Ukrainā. Arī Jelgavā, tāpat kā valstī kopumā, pēdējos mēnešos palielinās interese par dienestu zemessardzē – pēdējos mēnešos Jelgavas 52. kājnieku bataljonā vērsušies ap 60 interesentu, un 10. maijā 20 no viņiem dos zvērestu, kļūstot par zemessargiem. «Interese par dienestu jau ir, bet ne visi tajā arī iestājas. Daļai pietrūkst motivācijas, lai to novestu līdz galam. Iemesli, kāpēc cilvēki pārdomā, ir dažādi. Kāds aptver, ko tas prasīs no viņa fiziski, jo dienests zemessardzē ir brīvprātīgs un galvenokārt visas mācības un aktivitātes notiek brīvdienās. Citi nevar tikt galā ar birokrātiskiem šķēršļiem – viens no būtiskākajiem nosacījumiem, lai iestātos dienestā, ir medicīniskās komisijas atzinums, ka pretendents ir vesels, bet ne visi var atrast laiku un veikt šīs pārbaudes. Vēl ir sodāmība – ja cilvēkam tāda ir, dienēt zemessardzē viņam liegts,» stāsta Nacionālo bruņoto spēku 52. kājnieku bataljona Jelgavā komandieris pulkvežleitnants Ilmārs Džeņevs.
10. maijā oficiāli zemessardzē tiks uzņemti 20 cilvēki, kuri brīvprātīgi izlēmuši kļūt par valsts aizstāvjiem. «Man šī izvēle nāca dabiski. Ģimenē esmu patriotiski audzināts un no 14 gadu vecuma darbojos jaunsardzē,» stāsta Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 12. klases skolnieks J.J.Tomašūns. Viņa izvēli gan neietekmēja notikumi Ukrainā. «Pat tad, ja tur viss būtu mierīgi, es tik un tā stātos zemessardzē,» tā viņš. Tāpat viņš nedomājot būtu gatavs aizstāvēt savu valsti, ja rastos tāda nepieciešamība, un arī nākotni plāno saistīt tieši ar militāro jomu. «Pēc vidusskolas gan esmu nolēmis studēt vēsturi Latvijas Universitātē, bet pēc tam domāju stāties Aizsardzības akadēmijā un kļūt par virsnieku,» stāsta jaunietis.
J.J.Tomašūns uzskata, ka 4. maijs ir lieliska iespēja satuvināt tautu un armiju, jo laiks parasti ir silts un saulains un armija un zemessardze var parādīt sevi ne tikai lietū, aukstumā un tumsā, kā tas bieži mēdz būt novembra valsts svētkos. Iespējams, tieši tāpēc no 2012. gada Nacionālie bruņotie spēki iedibinājuši tradīciju valsts Neatkarības atjaunošanas dienā, 4. maijā, kādā no Latvijas novadiem organizēt Nacionālo bruņoto spēku dienu ar parādi un citiem pasākumiem. Pirmā šāda diena notika Latgalē, Rēzeknē, otrā – Kurzemē, Kuldīgā, šogad tā notiks Vidzemē, Valmierā, bet nākamgad – Zemgalē, Jelgavā. Aizsardzības ministrs, pamatojoties uz līdzšinējo veiksmīgo ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku sadarbību ar Jelgavas pašvaldību jaunsardzes un zemessardzes jautājumos, par atbilstošāko pasākuma norises vietu Zemgalē izraudzījies tieši Jelgavu. Pilsētas mērs Andris Rāviņš 4. maijā piedalās parādē Valmierā, kur svinīgi mūsu pilsētai tiks nodots Latvijas Valsts karogs, kas apliecinās – nākamā Nacionālo bruņoto spēku diena ar parādi notiks Jelgavā.
Pēdējo piecu gadu laikā 52. kājnieku bataljonā Jelgavā iestājušies 216 zemessargi, tostarp 42 sievietes. Šobrīd bataljona sastāvā ir 386 zemessargi. Zemessardzes nozīmi valsts drošības nodrošināšanā novērtējusi arī valdība, piešķirot tai 780 250 eiro. Šis finansējums 2014. gadā tiks izlietots zemessargu un jaunsargu mācību organizēšanai, kompensācijām un munīcijai. Zemessargu apmācībā paredzēts ieguldīt 680 250 eiro, bet jaunsargu nometņu organizēšanā – 100 000 eiro.
Foto: Vineta Zelča