-5.5 °C, 2.9 m/s, 81.7 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«Pat, ja Ukrainā viss būtu mierīgi, es tik un tā stātos zemessardzē»
«Pat, ja Ukrainā viss būtu mierīgi, es tik un tā stātos zemessardzē»
04/05/2014

«4. maijs jeb Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena Latvijas sabiedrībā netiek uzskatīta par tāda mēroga svētkiem kā, piemēram, Lāčplēša diena vai 18. novembris. Iespējams, tāpēc, ka laiks, kad tika atgūta neatkarība, nav tik sens. Bet man tie ir svētki un man vienmēr ir goda sajūta, ieraugot Latvijas karogu,» uzskata Juris Jēkabs Tomašūns, kurš 10. maijā ar vēl 19 biedriem dos svinīgo zvērestu un kļūs par zemessargu.

Ilze Knusle-Jankevica

«4. maijs jeb Latvijas Republikas Neatkarības
atjaunošanas diena Latvijas sabiedrībā netiek uzskatīta par tāda
mēroga svētkiem kā, piemēram, Lāčplēša diena vai 18. novembris.
Iespējams, tāpēc, ka laiks, kad tika atgūta neatkarība, nav tik
sens. Bet man tie ir svētki un man vienmēr ir goda sajūta, ieraugot
Latvijas karogu,» uzskata Juris Jēkabs Tomašūns, kurš 10. maijā ar
vēl 19 biedriem dos svinīgo zvērestu un kļūs par
zemessargu.

Interesi par patriotismu un valstiskumu vairo nesenie notikumi
Ukrainā. Arī Jelgavā, tāpat kā valstī kopumā, pēdējos mēnešos
palielinās interese par dienestu zemessardzē – pēdējos mēnešos
Jelgavas 52. kājnieku bataljonā vērsušies ap 60 interesentu, un 10.
maijā 20 no viņiem dos zvērestu, kļūstot par zemessargiem.
«Interese par dienestu jau ir, bet ne visi tajā arī iestājas. Daļai
pietrūkst motivācijas, lai to novestu līdz galam. Iemesli, kāpēc
cilvēki pārdomā, ir dažādi. Kāds aptver, ko tas prasīs no viņa
fiziski, jo dienests zemessardzē ir brīvprātīgs un galvenokārt
visas mācības un aktivitātes notiek brīvdienās. Citi nevar tikt
galā ar birokrātiskiem šķēršļiem – viens no būtiskākajiem
nosacījumiem, lai iestātos dienestā, ir medicīniskās komisijas
atzinums, ka pretendents ir vesels, bet ne visi var atrast laiku un
veikt šīs pārbaudes. Vēl ir sodāmība – ja cilvēkam tāda ir, dienēt
zemessardzē viņam liegts,» stāsta Nacionālo bruņoto spēku 52.
kājnieku bataljona Jelgavā komandieris pulkvežleitnants Ilmārs
Džeņevs.

10. maijā oficiāli zemessardzē tiks uzņemti 20 cilvēki, kuri
brīvprātīgi izlēmuši kļūt par valsts aizstāvjiem. «Man šī izvēle
nāca dabiski. Ģimenē esmu patriotiski audzināts un no 14 gadu
vecuma darbojos jaunsardzē,» stāsta Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas
12. klases skolnieks J.J.Tomašūns. Viņa izvēli gan neietekmēja
notikumi Ukrainā. «Pat tad, ja tur viss būtu mierīgi, es tik un tā
stātos zemessardzē,» tā viņš. Tāpat viņš nedomājot būtu gatavs
aizstāvēt savu valsti, ja rastos tāda nepieciešamība, un arī
nākotni plāno saistīt tieši ar militāro jomu. «Pēc vidusskolas gan
esmu nolēmis studēt vēsturi Latvijas Universitātē, bet pēc tam
domāju stāties Aizsardzības akadēmijā un kļūt par virsnieku,»
stāsta jaunietis.

J.J.Tomašūns uzskata, ka 4. maijs ir lieliska iespēja satuvināt
tautu un armiju, jo laiks parasti ir silts un saulains un armija un
zemessardze var parādīt sevi ne tikai lietū, aukstumā un tumsā, kā
tas bieži mēdz būt novembra valsts svētkos. Iespējams, tieši tāpēc
no 2012. gada Nacionālie bruņotie spēki iedibinājuši tradīciju
valsts Neatkarības atjaunošanas dienā, 4. maijā, kādā no Latvijas
novadiem organizēt Nacionālo bruņoto spēku dienu ar parādi un
citiem pasākumiem. Pirmā šāda diena notika Latgalē, Rēzeknē, otrā –
Kurzemē, Kuldīgā, šogad tā notiks Vidzemē, Valmierā, bet nākamgad –
Zemgalē, Jelgavā. Aizsardzības ministrs, pamatojoties uz līdzšinējo
veiksmīgo ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku sadarbību ar
Jelgavas pašvaldību jaunsardzes un zemessardzes jautājumos, par
atbilstošāko pasākuma norises vietu Zemgalē izraudzījies tieši
Jelgavu. Pilsētas mērs Andris Rāviņš 4. maijā piedalās parādē
Valmierā, kur svinīgi mūsu pilsētai tiks nodots Latvijas Valsts
karogs, kas apliecinās – nākamā Nacionālo bruņoto spēku diena ar
parādi notiks Jelgavā.

Pēdējo piecu gadu laikā 52. kājnieku bataljonā Jelgavā
iestājušies 216 zemessargi, tostarp 42 sievietes. Šobrīd bataljona
sastāvā ir 386 zemessargi. Zemessardzes nozīmi valsts drošības
nodrošināšanā novērtējusi arī valdība, piešķirot tai 780 250 eiro.
Šis finansējums 2014. gadā tiks izlietots zemessargu un jaunsargu
mācību organizēšanai, kompensācijām un munīcijai. Zemessargu
apmācībā paredzēts ieguldīt 680 250 eiro, bet jaunsargu nometņu
organizēšanā – 100 000 eiro.

Foto: Vineta Zelča