«Integrācija ir process, kuram nevar noteikt konkrētu sākumu un beigu termiņu, tādēļ aktivitāšu šajā jomā nevar būt par daudz. Esam pateicīgi visām organizācijām, kuras palīdz mūsu darbā, jo bez sabiedrības iesaistīšanās un izpratnes daudzas lietas vienkārši nevarētu notikt. Tieši pateicoties daudzu sabiedrisko organizāciju ieguldījumam, pilsētā esam izveidojuši piramīdu, kurā katrs apzinās savu lomu un funkcijas,» uzsver Jelgavas Sabiedrības integrācijas biroja vadītāja Rita Vectirāne
Jānis Kovaļevskis
Virkne politisko partiju pirms gaidāmajām vēlēšanām aicina uz konsolidāciju un akcentē tādus jēdzienus kā vienotība, saskaņa, atbildība. Tomēr visciešāk ikdienā ar šiem procesiem saskaras cilvēki, kuri strādā sabiedrības integrācijas jomā. Kopš 2008. gada Jelgavā integrācijas jautājumi ir Sabiedrības integrācijas biroja atbildības joma. «Jelgavas Vēstnesis» sarunā ar biroja vadītāju R.Vectirāni noskaidro, kāda šobrīd ir situācija pilsētā integrācijas jomā.
Integrācijas jomā strādājat jau kopš 2004. gada, kad tika dibināta Nacionālo kultūras biedrību asociācija, bet Jelgavas Sabiedrības integrācijas birojs dibināts tikai 2008. gadā. No kura brīža sākat atskaiti paveiktajam? Tas ir loģisks turpinājums vai kas cits?
Lai labāk izprastu, kā esam nokļuvuši līdz šodienas situācijai, jāatceras, kā veidojās nacionālās kultūras biedrības. Tas bija astoņdesmito gadu beigās, kad paralēli latviešu nacionālās pašapziņas atdzimšanai caur Latvijas Tautas frontes kustību uz entuziasma pamata sāka veidoties arī nacionālās kultūras biedrības. Cilvēki vēlējās sajust savu piederību etniskajām saknēm. Pēc vairāku gadu aktīvas darbības bija nepieciešama kvalitatīva izaugsme, tādēļ process nevarēja ilgstoši turpināties pašplūsmā. Radās nepieciešamība pēc šo organizāciju konsolidācijas. Jelgavā tā izpaudās, apvienojoties Nacionālo kultūras biedrību asociācijā. Tas ir «jumts», zem kura organizācijas var vieglāk realizēt savas idejas un sasniegt mērķus. Tomēr etniskais nav vienīgais integrācijas aspekts. Šis jēdziens ir daudz plašāks, tādēļ loģiskas attīstības rezultātā ar pašvaldības atbalstu tika izveidots Sabiedrības integrācijas birojs, kura atbildības lokā līdztekus etniskajai integrācijai ir arī vides pieejamības, jaunatnes politikas, labdarības, reliģisko organizāciju un citi jautājumi.
Kas ir mainījies šo gadu laikā?
Galvenajos jautājumos būtiskas izmaiņas šo gadu laikā nav notikušas. Valstiski joprojām neesam vienojušies par to, vai esam nacionāla vai multikulturāla valsts. Sabiedrības integrācijas pamatnostādnes tiek pārstrādātas jau trešo reizi. Pavisam drīz Tieslietu ministrijas Sabiedrības integrācijas departaments sola publiskot jauno dokumenta redakciju, kurā apieta tik būtiskā sociālās integrācijas sadaļa. Diemžēl arī šajā jomā nav stingru uzstādījumu un vīzijas, kādu redzam valsti pēc desmit, divdesmit gadiem.
Pēdējos gados esam realizējuši virkni nozīmīgu projektu. Pērn vien ar projektu starpniecību piesaistījām 45 tūkstošus eiro. Līdzekļi tika izlietoti nacionālo kultūras pasākumu organizēšanai, valsts valodas apmācībai un materiāltehniskās bāzes uzlabošanai. Ikdienas darbā, protams, savas korekcijas ir radījušas ekonomiskās problēmas, tādēļ tieši sociālā integrācija kļūst jo aktuālāka. Apstākļi spiež koncentrēties uz īstermiņa mērķiem sabiedrības integrācijā, tomēr nevar aizmirst par valstiski izvirzītiem mērķiem.
Kā vērtējat opozīcijas nemitīgos pārmetumus, ka Jelgavas sabiedrība tiek šķelta, nevis vienota?
To drīzāk uztveru kā politisko retoriku, jo faktiski, gluži otrādi, mūsu pilsētu min kā pozitīvu piemēru integrācijas jomā. Piemēram, pagājušā gada decembrī pilsētā pilnā sastāvā viesojās Rīgas domes Izglītības un kultūras komitejas deputāti, kuri bija patīkami pārsteigti par mūsu darba rezultātiem. Daļēji pēc Jelgavas parauga šobrīd Rīgā tiek veidots Tautību nams, kurā apvienos nacionālās kultūras biedrības. Pārsvarā šie apgalvojumi par sabiedrības šķelšanu paliek lozungu līmenī un kalpo kā manipulācijas instruments.
Vai nacionālie jautājumi varētu būt aktuāli arī 10. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā?
Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, diezin vai tas izpaudīsies tik izteikti kā iepriekš, jo valsts budžeta un personīgo ienākumu samazināšanās vienlīdz skar visu etnisko grupu iedzīvotājus. Sadzīves līmenī nacionālie jautājumi noteikti kļuvuši mazāk aktuāli. Tomēr nevar apgalvot, ka politiķi neizmantos nacionālo kārti vēlētāju piesaistē, jo diezin vai esam gatavi atklātai diskusijai par 9. maiju, okupāciju un citiem emocionāli piesātinātiem jautājumiem. To, ka vēl neesam gatavi, apliecina kaut vai neviennozīmīgi vērtētā Aināra Mielava uzstāšanās 8. maijā pie Uzvaras pieminekļa.
Kurās jūsu atbildības jomās tomēr nav veicies tik labi kā cerēts?
Vienmēr esmu uzsvērusi, ka integrācija ir horizontāls process. Lai tas noritētu sekmīgi, jāiesaistās lielākajai sabiedrības daļai. Bieži vien pārāk šauri skatāmies uz konkrētām aktivitātēm. Manuprāt, piemēram, nacionālo kultūras biedrību pašdarbības kolektīvi ne ar ko neatšķiras no citiem pašdarbniekiem, tomēr praksē šī atšķirība ir būtiska, jo vieni saņem budžeta dotāciju, bet otriem līdzekļi jāgādā pašiem. Lai nodrošinātu šo pašdarbības kolektīvu darbību, nepieciešams finansējums to vadītājiem. Šā brīža ekonomiskajā situācijā biedrībām pašām to ir grūti pacelt. Tāpat daudz darāmā vēl ir vides pieejamības jomā. Kopā ar Sociālo lietu pārvaldes speciālistiem regulāri apsekojam visus sabiedriskos objektus un konsultējam, kas būtu uzlabojams, lai nodrošinātu pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Nav noslēpums, ka lielai daļai pilsētā strādājošo sabiedrisko organizāciju ir diezgan vāja kapacitāte un tās lielā mērā pastāv, pateicoties atsevišķu cilvēku entuziasmam. Varbūt arī šajā jomā nepieciešama lielāka konsolidācija? Labāk mazāk, bet spēcīgākas organizācijas, nekā daudz, bet formālas. Piemēram, ir visai dīvaini, ka teju 30 procenti pilsētas iedzīvotāju ir krievu tautības, bet arī šai biedrībai ir problēmas ar biedru un finanšu piesaisti.
Tas lielā mērā saistīts ar to, ka Latvijā ziedošanas tradīcijas ir attīstījušās divos virzienos – tie ir ziedojumi politiskajām partijām, lai aizstāvētu savas intereses, un ziedojumi invalīdu vai bērnu organizācijām. Šajā aspektā sabiedrība nav pieņēmusi, ka nevalstiskajām organizācijām ir būtiska loma demokrātiskā sabiedrībā. Radies priekšstats, ka arī valstij nav vajadzīga spēcīga pilsoniskā sabiedrība, jo nevalstisko organizāciju iesaistīšana būtisku lēmumu pieņemšanā vai valsts funkciju deleģēšana ir formāla. Viens no risinājumiem, kas varētu uzlabot situāciju, ir daļēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa novirzīšana konkrētas organizācijas atbalstam. Piemēram, katrs nodokļu maksātājs pieņem lēmumu par noteikta procenta savas nodokļos nomaksātās summas novirzīšanu konkrētai sabiedriskajai organizācijai. Tas noteikti veicinās arī pašu organizāciju dialogu ar sabiedrību. Resursu trūkums diemžēl neveicina sabiedrisko organizāciju attīstību. Tā tomēr ir profesionāla darbības joma un prasa regulāru darbu. Dažiem entuziastiem ir tikpat kā neiespējami sagatavot un realizēt kādas Eiropas programmas finansētu projektu. Birokrātija joprojām ir būtisks šķērslis, turklāt jārēķinās, ka jebkurā brīdī desmit gadu laikā pēc projekta realizācijas var ierasties audits un visu pārbaudīt. Tā ir ļoti liela atbildība, ņemot vērā, ka daļai organizāciju nav pat savu telpu, kur glabāt projekta dokumentāciju. Kamēr organizācijas nevarēs atļauties algot kaut vai vienu profesionālu darbinieku, situācija būtiski nemainīsies.
Vai sabiedriskās organizācijas spētu funkcionēt arī bez tieša valsts un pašvaldību atbalsta?
Prakse liecina, ka daļa organizāciju var pastāvēt arī bez valsts un pašvaldību atbalsta, bet tās galvenokārt ir biedru labuma organizācijas, kurās apvienojas situēti cilvēki, lai kopīgi nodotos savam hobijam vai realizētu kādas intereses. Piemēram, grūti iedomāties, ka bez atbalsta, tikai no biedru naudas, varētu darboties invalīdu vai bērnu atbalsta organizācijas. Turklāt jāņem vērā arī aspekts, ka Latvijā nav iesakņojusies rietumos populārā brīvprātīgā darba kustība. Daudzviet pasaulē tieši brīvprātīgie balsta sabiedriskās organizācijas, vienlaikus gūstot vērtīgu pieredzi un prasmes dažādās jomās.
Būtiska biroja ikdienas darba sadaļa ir jaunatnes lietas. Vai Jelgavai ir sava politika darbā ar jauniešiem un kā īsti tiek organizēts darbs šajā jomā?
Ar jaunatnes jautājumiem strādājam aptuveni pusotru gadu. Mūsu uzdevums ir koordinēt šo procesu. Līdz šim pilsētā notikuši divi jauniešu forumi, kuros izkristalizējās tās jomas, kuras jauniešiem ir aktuālas. Piemēram, viņiem bija visai miglains priekšstats par to, ar ko nodarbojas pašvaldība un tās iestādes, tādēļ skolēniem, studentiem un jauniešu nevalstisko organizāciju pārstāvjiem organizējām pasākumu ciklu «Dialogs», kura gaitā notika 12 tikšanās ar pašvaldības amatpersonām. Pagājušā gada rudenī pašvaldībā tika izveidota Jauniešu konsultatīvā komisija, kuras vadībā izstrādāts darbības plāns. Galvenā aktualitāte ir karjeras izvēle, tādēļ uzsākts darbs pie Karjeras nedēļas organizēšanas, kas notiks 2011. gada februārī. Jāņem vērā, ka arī jaunieši nav viendabīga auditorija, vēlmes būtiski atšķiras. Komisija ir vienojusies, ka tiks veidota īpaša kultūras programma jauniešiem. Tā arī bija viena no jauniešu vēlmēm – viņi vēlas īpaši sev organizētus pasākumus, nevis iekļauties jau esošajos.
Vai arī Jelgavā integrācijas jomā plānotas kādas jaunas aktivitātes, projekti?
Kā jau minēju, tuvākajā laikā jāatrisina mazākumtautību pašdarbības kolektīvu darbības jautājumi. Ir iecere veidot vienu apvienoto slāvu nacionālo pašdarbības kolektīvu, kurš nodrošinātu augstākas kvalitātes prasības. Esam iecerējuši turpināt organizēt pasākumus ar ievērojamu jelgavnieku piedalīšanos, tādā veidā veicinot lokālpatriotismu. Plašāk jāattīsta labdarības pasākumu potenciāls. 1. septembrī aicināsim piepildīt mazā jelgavnieka sapni, kur katram būs iespēja atsaukties kāda mazā jelgavnieka lūgumam un palīdzēt. Liels pieprasījums ir arī pēc mazākumtautību valodu apguves, īpaši poļu un lietuviešu, meklēsim iespējas turpināt arī šo programmu. Protams, būs arī tādi tradicionālie pasākumi kā 18. novembra mazākumtautību kolektīvu koncerts, pareizticīgo Ziemassvētku sarīkojums un daudz kas cits.
Jau rudens sezonā uz saviem pasākumiem aicināsim jaunajās telpās Sarmas ielā 4, kur šobrīd notiek remontdarbi. Tās būs plašākas un piemērotākas biroja funkciju nodrošināšanai.
15.3 °C,
4.1 m/s,
95.1 % 
15.3 °C,
4.1 m/s,
95.1 %