23.7 °C, 2.2 m/s, 89.1 %

Pilsētā

Pēc kultūras – rindā
30/12/2009

 

Kāds 2009. gads bijis Jelgavas kultūras dzīvē? Te noteikti nevar
nepamanīt kādu likumsakarību, kas iezīmējās jau gada sākumā un
saglabājusies visus šos mēnešus – jau janvārī «Jelgavas Vēstnesis»
rakstīja, ka teju katru dienu pie kultūras nama kases vērojamas
rindas, cilvēki biļetes uz pasākumiem izpērk jau vairākas nedēļas
iepriekš. Un arī gada nogalē nekas nav mainījies: pat neskatoties
uz ekonomiski sarežģīto situāciju, rindas pie kultūras nama kases
nav sarukušas. Tas vēlreiz apliecina, ka cilvēks ir kulturāla būtne
un nauda savas dvēseles bagātināšanai tiek atlicināta. To vēl
vairāk apliecina papildkoncerti, papildizrādes, jo visiem
gribētājiem vienā zālē vietas nepietiek. Un tādi pasākumi bijuši
visa gada garumā, piemēram, Oranžā kora koncerts, izrāde «Alu
cilvēks», komēdija «Kailie brieži», Nacionālā teātra viesizrāde
«Teātra Žurka 2009 jeb Kornēlijas atgriešanās», deju studijas
«Benefice» izrāde «Princeses uz zirņa», koncerts «Zelta sirds» un
citi. Varētu teikt, ka Jelgavas kultūrā krīze nav iestājusies –
mums ir bagātīgs pasākumu klāsts un, galvenais, cilvēki, kuriem tas
vajadzīgs. Taču šķiet, ka tieši šis gads kultūrā īpaši izceļas ar
to, ka caur kultūras notikumiem Jelgavas vārds arvien skaļāk
izskanējis Latvijā un arī pasaulē.

Nenoliedzami, mūsu atpazīstamību ne tikai Latvijā, bet nu jau
arī pasaulē gadu no gada veicina Ledus un Smilšu skulptūru
festivāli, kuri ar katru gadu Jelgavā pulcē aizvien vairāk
mākslinieku no dažādām pasaules valstīm, šogad krietni
palielinājies arī apmeklētāju skaits. Piemēram, Ledus skulptūru
festivālu šogad apmeklēja vairāk nekā 45 tūkstoši cilvēku. Tas liek
domāt, ka šis notikums kļūst par tādu kā Jelgavas vizītkarti. Tāpat
Smilšu skulptūru festivāls nu vairs nepieder tikai Jūrmalai vai
Liepājai, kas atrodas līdzās jūrai, mēs esam pierādījuši, ka varam
pievienoties šim sarakstam. To apliecina vairāk nekā divdesmit
tūkstoši skatītāju no malu malām. Tie ir lielākie notikumi, kas
Jelgavas vārdam ļāvuši izskanēt tālāk. No kopējā kultūras pasākumu
klāsta noteikti jāizceļ arī mūsu četri mazie bundzinieki jeb grupas
«Drums clinic» puiši, kuri jelgavniekiem ik svētdienu ļāva
sasparoties, sēdēt pie televizora ekrāniem, just līdzi un balsot,
lai rezultātā viņi kļūtu par Latvijas Zelta talantiem. Mēs varam
būt lepni, jo mazie talanti nav neviens cits kā mūsu Mūzikas skolas
zēni, kuri labā nozīmē ar bungām saslimt likuši ne vienam vien.
Īsti Jelgavas patrioti noteikti vēl nav aizmirsuši tās sajūtas, kas
12 nedēļas pēc kārtas valdīja, skatoties TV3 šovu «Koru kari», kurā
ar skanīgām dziesmām, interesantiem priekšnesumiem spilgti sevi
pieteica arī Jelgavas koris un viņu patrons Žoržs Siksna. Viņi
cīnījās līdz pēdējam, taču mazliet pietrūka, lai spētu uzcelt
pieminekli leģendārajai dziedātājai Norai Bumbierei. Taču,
neskatoties uz to, koris un patrons teic, ka tieši šis šovs
iekustinājis kūtros zemgaliešus, tostarp jelgavniekus, kuri par
viņiem tik aktīvi balsojuši. Tas liek domāt, ka šis tik tiešām
bijis nozīmīgs notikums mūsu pilsētas dzīvē. 

Vismaz daļā Dienvidkorejas tagad zina, kas ir meiteņu koris
«Spīgo» no Jelgavas. Kaut arī pasaules koru olimpiādi atcēla un
mūsu koristes par to uzzināja, tikai nonākot galamērķī, meitenes
nelikās mierā, atrada iespēju un nodziedāja savu repertuāru daļai
žūrijas komisijas, kas bija sajūsmā. Iespējams, mēs pat varējām
cerēt uz labiem rezultātiem olimpiādē, taču to mums diemžēl
neuzzināt. Skaidrs ir viens – paldies par iespēju nokļūt
Dienvidkorejā jāsaka jelgavniekiem un pašvaldībai, kas palīdzēja
meitenēm šim mērķim rast līdzekļus. 

Ārija Ozoliņa, bērnu ķirurģe:

«Es patiesi cenšos neizlaist nevienu Latvijas teātru izrādi, ko
rāda Jelgavas kultūras namā. Teātris man ir ļoti tuvs, tāpēc
noteikti ir patīkami, ka, lai baudītu kvalitatīvu izrādi, nav vairs
jādodas uz galvaspilsētu. Man jau šķiet, ka aģentūras «Kultūra»
komanda vienmēr gādājusi, lai jelgavnieki tiktu lutināti ar plašu
kultūras dzīvi, un šie pasākumi izceļas ar savu kvalitātes zīmi.
Galvenais – prieks, ka mēs, pilsētnieki, to arī novērtējam, jo arī
es esmu pamanījusi, ka, neraugoties uz naudas grūtībām, pasākumos
zāle ir pilna. Ja man būtu jāmin spilgtākais no šogad baudītā mūsu
kultūras namā, tad tā noteikti būtu Latvijas Nacionālā teātra
izrāde «Skats no tilta», kā arī Aishas koncerts. Kultūra taču
cilvēkus bagātina un piepilda ar pozitīvām emocijām, un es šogad
šīs emocijas Jelgavā noteikti esmu saņēmusi.»  

Sagatavoja: Ritma Gaidamoviča, foto: Ivars Veiliņš