Kāds 2009. gads bijis Jelgavas kultūras dzīvē? Te noteikti nevar nepamanīt kādu likumsakarību, kas iezīmējās jau gada sākumā un saglabājusies visus šos mēnešus – jau janvārī «Jelgavas Vēstnesis» rakstīja, ka teju katru dienu pie kultūras nama kases vērojamas rindas, cilvēki biļetes uz pasākumiem izpērk jau vairākas nedēļas iepriekš. Un arī gada nogalē nekas nav mainījies: pat neskatoties uz ekonomiski sarežģīto situāciju, rindas pie kultūras nama kases nav sarukušas. Tas vēlreiz apliecina, ka cilvēks ir kulturāla būtne un nauda savas dvēseles bagātināšanai tiek atlicināta. To vēl vairāk apliecina papildkoncerti, papildizrādes, jo visiem gribētājiem vienā zālē vietas nepietiek. Un tādi pasākumi bijuši visa gada garumā, piemēram, Oranžā kora koncerts, izrāde «Alu cilvēks», komēdija «Kailie brieži», Nacionālā teātra viesizrāde «Teātra Žurka 2009 jeb Kornēlijas atgriešanās», deju studijas «Benefice» izrāde «Princeses uz zirņa», koncerts «Zelta sirds» un citi. Varētu teikt, ka Jelgavas kultūrā krīze nav iestājusies – mums ir bagātīgs pasākumu klāsts un, galvenais, cilvēki, kuriem tas vajadzīgs. Taču šķiet, ka tieši šis gads kultūrā īpaši izceļas ar to, ka caur kultūras notikumiem Jelgavas vārds arvien skaļāk izskanējis Latvijā un arī pasaulē.
Nenoliedzami, mūsu atpazīstamību ne tikai Latvijā, bet nu jau arī pasaulē gadu no gada veicina Ledus un Smilšu skulptūru festivāli, kuri ar katru gadu Jelgavā pulcē aizvien vairāk mākslinieku no dažādām pasaules valstīm, šogad krietni palielinājies arī apmeklētāju skaits. Piemēram, Ledus skulptūru festivālu šogad apmeklēja vairāk nekā 45 tūkstoši cilvēku. Tas liek domāt, ka šis notikums kļūst par tādu kā Jelgavas vizītkarti. Tāpat Smilšu skulptūru festivāls nu vairs nepieder tikai Jūrmalai vai Liepājai, kas atrodas līdzās jūrai, mēs esam pierādījuši, ka varam pievienoties šim sarakstam. To apliecina vairāk nekā divdesmit tūkstoši skatītāju no malu malām. Tie ir lielākie notikumi, kas Jelgavas vārdam ļāvuši izskanēt tālāk. No kopējā kultūras pasākumu klāsta noteikti jāizceļ arī mūsu četri mazie bundzinieki jeb grupas «Drums clinic» puiši, kuri jelgavniekiem ik svētdienu ļāva sasparoties, sēdēt pie televizora ekrāniem, just līdzi un balsot, lai rezultātā viņi kļūtu par Latvijas Zelta talantiem. Mēs varam būt lepni, jo mazie talanti nav neviens cits kā mūsu Mūzikas skolas zēni, kuri labā nozīmē ar bungām saslimt likuši ne vienam vien. Īsti Jelgavas patrioti noteikti vēl nav aizmirsuši tās sajūtas, kas 12 nedēļas pēc kārtas valdīja, skatoties TV3 šovu «Koru kari», kurā ar skanīgām dziesmām, interesantiem priekšnesumiem spilgti sevi pieteica arī Jelgavas koris un viņu patrons Žoržs Siksna. Viņi cīnījās līdz pēdējam, taču mazliet pietrūka, lai spētu uzcelt pieminekli leģendārajai dziedātājai Norai Bumbierei. Taču, neskatoties uz to, koris un patrons teic, ka tieši šis šovs iekustinājis kūtros zemgaliešus, tostarp jelgavniekus, kuri par viņiem tik aktīvi balsojuši. Tas liek domāt, ka šis tik tiešām bijis nozīmīgs notikums mūsu pilsētas dzīvē.
Vismaz daļā Dienvidkorejas tagad zina, kas ir meiteņu koris «Spīgo» no Jelgavas. Kaut arī pasaules koru olimpiādi atcēla un mūsu koristes par to uzzināja, tikai nonākot galamērķī, meitenes nelikās mierā, atrada iespēju un nodziedāja savu repertuāru daļai žūrijas komisijas, kas bija sajūsmā. Iespējams, mēs pat varējām cerēt uz labiem rezultātiem olimpiādē, taču to mums diemžēl neuzzināt. Skaidrs ir viens – paldies par iespēju nokļūt Dienvidkorejā jāsaka jelgavniekiem un pašvaldībai, kas palīdzēja meitenēm šim mērķim rast līdzekļus.
Ārija Ozoliņa, bērnu ķirurģe:
«Es patiesi cenšos neizlaist nevienu Latvijas teātru izrādi, ko rāda Jelgavas kultūras namā. Teātris man ir ļoti tuvs, tāpēc noteikti ir patīkami, ka, lai baudītu kvalitatīvu izrādi, nav vairs jādodas uz galvaspilsētu. Man jau šķiet, ka aģentūras «Kultūra» komanda vienmēr gādājusi, lai jelgavnieki tiktu lutināti ar plašu kultūras dzīvi, un šie pasākumi izceļas ar savu kvalitātes zīmi. Galvenais – prieks, ka mēs, pilsētnieki, to arī novērtējam, jo arī es esmu pamanījusi, ka, neraugoties uz naudas grūtībām, pasākumos zāle ir pilna. Ja man būtu jāmin spilgtākais no šogad baudītā mūsu kultūras namā, tad tā noteikti būtu Latvijas Nacionālā teātra izrāde «Skats no tilta», kā arī Aishas koncerts. Kultūra taču cilvēkus bagātina un piepilda ar pozitīvām emocijām, un es šogad šīs emocijas Jelgavā noteikti esmu saņēmusi.»
Sagatavoja: Ritma Gaidamoviča, foto: Ivars Veiliņš