30.7 °C, 3.4 m/s, 37.2 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāPedagogu algām premjers sola pieķerties līdz ar nākamā gada budžetu
Pedagogu algām premjers sola pieķerties līdz ar nākamā gada budžetu
06/07/2013

Jautājums par pedagogu darba samaksu faktiski ir jārisina kontekstā arī ar nozarē veicamajām strukturālajām reformām, šodien pēc tikšanās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvjiem žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Jautājums par pedagogu darba samaksu
faktiski ir jārisina kontekstā arī ar nozarē veicamajām
strukturālajām reformām, šodien pēc tikšanās ar Latvijas Izglītības
un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvjiem
žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis
Dombrovskis.

 

Kā norādīja Dombrovskis, redzams, ka skolēnu
un skolotāju attiecība valstī turpina samazināties, līdz ar to šeit
ir nepieciešamas reformas, lai vismaz izpildītu pašreiz spēkā
esošos normatīvus.

«Vienlaicīgi ir jādomā gan par pedagogu darba
samaksu, sociālajām garantijām, gan motivācijas sistēmu, un tika
panākta vienošanās, ka šos jautājumus atbilstoši budžeta iespējām
mēs, jau sākot ar nākamo gadu, risināsim,» teica Dombrovskis.

Viņš klāstīja, ka izrunājuši arī vairākus
specifiskus jautājumus, kas skar profesionālo izglītību un tās
infrastruktūras attīstību. «Apņēmāmies risināt jautājumu, kas skar
profesionālās izglītības studējošo stipendijas, šo stipendiju
nepārtrauktības nodrošināšanu un arī turpināšanu nākamajā
plānošanas periodā pēc 2014.gada, kas ir būtiski profesionālajā
izglītībā kā motivācijas jautājums,» skaidro valdības vīrs.

Savukārt attiecībā uz augstāko izglītību
pamatā esot jautājumi par grantu finansējumu un arī par to, cik
lielā mērā tiek nodrošinātas šo studiju izmaksas minimālās
prasības. Dombrovskis norādīja, ka tie ir samērā finanšu ietilpīgi
jautājumi, kas jārisina nākamā gada budžeta kontekstā.

Premjers gan atgādina, ka nākamā gada budžeta
kontekstā būs jārisina arī citi jautājumi, pašreiz jau redzot, ka
fiskālā telpa ir ļoti ierobežota. Viņš minēja, ka koalīcijā tiekot
runāts par to, cik strauji un kādā veidā virzīties uz priekšu ar
darbaspēka nodokļa samazināšanu. «Šeit ir tās izvēles – vai nu mēs
vēlamies zemākus nodokļus un tad mēs nevaram vēlēties vienlaicīgi
labāk apmaksātus sabiedriskos pakalpojumus, tai skaitā izglītības
pakalpojumu, vai arī tad mums ir jāvirzās lēnāk ar nodokļu
samazināšanu, vairāk līdzekļu piešķirot attiecīgajām nozarēm. Tās
ir politiskās izšķiršanās izvēles, kuras mums nākamā gada budžetā
būs jāveic»” uzsver Ministru prezidents.

Savukārt izglītības un zinātnes ministrs
Vjačeslavs Dombrovskis atkārtoti uzsvēra to, ka pedagogiem ir zems
atalgojums. «Mums jāsaprot, ka pedagogu atalgojums ir zem jebkādas
kritikas. Tas nav tikai atalgojuma jautājums, tas ir arī jautājums
par to, kāda veida cilvēka kapitālu mēs dodam saviem bērniem,»
teica ministrs. Viņš arī klāstīja par to, ka centralizēto eksāmenu
rezultāti pilsētas skolās ir labāki kā lauku skolās. Viņaprāt, tā
neesot nejaušība un pašreizējās sistēmas uzbūves dēļ pedagogiem
laukos ir krietni zemāks atalgojums nekā skolotājiem pilsētā.

«Tam ir arī ietekme uz mūsu bērniem, viņu
konkurētspēju, izglītības kvalitāti, spēju atrast darba vietas un
saņemt pienācīgu samaksu,» akcentēja Dombrovskis, norādot, ka
valstī ir arī demogrāfijas problēmas un sarūk skolēnu skaits. Tādēļ
nepieciešamas strukturālās reformas, kurām nepieciešams arī papildu
finansējums.

Izglītības ministrs arī šoreiz uzsvēra, ka
tiks darīts viss, lai skolotājiem algas palielinātu. Viņaprāt, tam
ir pietiekams budžetā pieejamo līdzekļu apmērs.

LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško sacīja,
ka sarunās ar premjeru vēlreiz akcentējuši tās problēmas, par kurām
jau ir skaidri zināms. «Mēs tiešām vērsām valdības un ministrijas
uzmanību uz to, ka nozarei ir nepieciešami līdzekļi, kas līdz šim
ir piešķirti nepietiekami. Tātad iezīmējām 2014. gada budžetā tos
jautājumus, kas būtu jārisina, bet konkrēti cipari un konkrēti
procenti netika pārrunāti. Protams, mēs ļoti aizstāvējām gan
augstāko izglītību, gan zinātni, gan pirmsskolas izglītības
pedagogus, jo tur ir ļoti ierobežots finansējums un tas jūtami
ietekmē šo pedagogu algas,» teica Mikiško.

Jau vēstīts, ka LIZDA pārstāvji šodien tikās
ar premjeru Valdi Dombrovski, lai pārrunātu valsts budžeta iespējas
zinātnes un izglītības darbinieku atalgojuma drīzai
paaugstināšanai, aģentūru LETA informēja LIZDA sabiedrisko
attiecību speciālists Edgars Grigorjevs.

Tajā pārrunāja jautājumus arī par vienlīdzīgu
sociālo garantiju nodrošināšanu nozares darbiniekiem.
Pamatjautājums bija par 2014. gada un turpmāko gadu valsts budžeta
iespējām, lai nodrošinātu cienīgu darba samaksu un sociālās
garantijas zinātnes un izglītības darbiniekiem.

LIZDA iepriekš norādīja, ka aicinās
premjerministru, valdībā lemjot par finansējuma piešķiršanu
jaunajām politikas iniciatīvām, neaizmirst par katra bērna tiesībām
uz kvalitatīvu izglītību, kas nav iespējama bez labi motivēta un
profesionāla pedagoga.

LIZDA pētījums atklājis, ka 86% pedagogu
uzskata, ka valsts viņu darbu nenovērtē ar taisnīgu un motivējošu
darba samaksu. Tāpat pētījumā secināts, ka esošais finansējums
skolēniem nenodrošina vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu
izglītību, jo daudzviet skolās trūkst līdzekļu, lai apmaksātu,
piemēram, individuālās konsultācijas, rakstu darbu labošanu un
citus pienākumus.

Tikšanās laikā arodbiedrība atgādināja
valdības vadītājam arī par to, ka nepieciešams steidzami palielināt
finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai, lai tiktu pildīta
Zinātniskās darbības likuma 33. panta otrā daļa un Augstskolu
likuma 78. panta septītā daļa.

Pēc LIZDA aktīvas iniciatīvas Tiesībsarga
birojā ierosināta pārbaudes lieta, kuras mērķis ir panākt
Zinātniskās darbības likuma ievērošanu, proti, lai tiktu
nodrošināts valsts finansējuma apmērs zinātniskai darbībai
atbilstoši likumā noteiktajam.

LETA