-3.9 °C, 2.7 m/s, 78.7 %

Pilsētā

Pelnīt varēsim tikai ar ražošanu
31/12/2013

«Darbs pie lielākajiem infrastruktūras attīstības projektiem – Pasta salas un vienotā satiksmes termināļa ielu izbūves – noslēgsies nākamgad, bet jau šobrīd strādājam, lai arī turpmākajos gados pilsētā ieplūstu investīcijas un būtu arvien vairāk labi apmaksātu darba vietu tādos uzņēmumos kā «UVZ Baltija», «Amo Plant», «AKG» un citos,» uzsver Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

Jānis Kovaļevskis

«Darbs pie lielākajiem infrastruktūras
attīstības projektiem – Pasta salas un vienotā satiksmes termināļa
ielu izbūves – noslēgsies nākamgad, bet jau šobrīd strādājam, lai
arī turpmākajos gados pilsētā ieplūstu investīcijas un būtu arvien
vairāk labi apmaksātu darba vietu tādos uzņēmumos kā «UVZ Baltija»,
«Amo Plant», «AKG» un citos,» uzsver Jelgavas pilsētas domes
priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
tāpat kā Ārlietu ministrija Jelgavu min kā vienu no veiksmīgākajiem
piemēriem investīciju piesaistē. «Tas ir mērķ­tiecīga darba
rezultāts daudzu gadu garumā. Secīgi esam strādājuši, lai sakārtotu
profesionālās izglītības sistēmu un pilsētas infrastruktūru, kas ir
vieni no būtiskākajiem kritērijiem, kādēļ investors izvēlas savu
ražotni izvietot mūsu pilsētā,» pilsētas panākumu formulu ieskicē
domes priekšsēdētājs.

Pēc vērienīgās ielu rekonstrukcijas
aktualizējušies satiksmes organizācijas jautājumi – teju katram ir
viedoklis par luksoforu darbību pilsētā. Kā jūs vērtējat jauno
satiksmes organizāciju Jelgavā?

Ielu infrastruktūras sakārtošana bija mūsu
prioritāte, un šajā jomā ir paveikts milzīgs darbs. Raiņa iela,
Čakstes bulvāris, Lielā iela, Lietuvas šoseja, Rīgas iela, Mātera
iela – tās ir tikai galvenās maģistrāles. Līdz ar to pilsētā ir
mainījusies satiksmes organizācija un plūsma. Pēc Lielās ielas
atvēršanas atjaunojās tranzīta plūsma. Rīta un vakara stundās
pilsētas noslogotākos krustojumus šķērso ap 2000 transportlīdzekļu,
un tas ir vairāk nekā sākotnēji bijām plānojuši, tādēļ luksoforu
darbība pakāpeniski jāpieskaņo ikdienas situācijai un vajadzībām.
Mūsu prioritāte, projektējot jaunās ielas, bija satiksmes drošība,
tādēļ sākotnēji visas Lielās ielas garumā kreisajiem pagriezieniem
bija paredzēta atsevišķa josla, tomēr finanses bija ierobežotas,
tādēļ nācās meklēt kompromisu. Arī šajā ziņā uzsvaru likām uz
drošību, cenšoties maksimāli samazināt konflikta situācijas
krustojumos, tādēļ vairs nevaram atgriezties pie «zaļā viļņa»
principa, bet speciālisti strādā, lai piedāvātu iespējami labāko
risinājumu. 

Vai pašvaldībām nebūtu jādod lielākas
pilnvaras satiksmes uzraudzības jomā, ņemot vērā, ka Valsts
policijai tam nepietiek resursu?

Jau pašlaik Pašvaldības policija veic virkni
Valsts policijas funkciju, tādēļ šādu iespēju neizslēdzu. Tāpat,
piemēram, Pašvaldības operatīvās informācijas centrs (POIC),
izmantojot videonovērošanas un satiksmes vadības sistēmu, šādu
uzraudzību jau daļēji veic. 

Vairākkārt esat uzsvēris, ka
pašvaldībām pēdējos gados nav veidojies dialogs ar valdību. Cik
lielā mērā tas saistīts ar to, ka valdības koalīcijā strādājošajām
partijām nav plašas pārstāvniecības pašvaldībās?

Tas nav tik vienkārši. Ekonomiskās lejupslīdes
periodā visā pasaulē bija tendence centralizēt resursus. Tas notika
arī Latvijā. Valdība vēlējās visu kontrolēt. Šobrīd mēs vēlamies
panākt taisnīgu attieksmi pret pašvaldībām un iedzīvotājiem. Ja
mums tiek uzliktas papildu funkcijas vai samazināti ieņēmumi
saistībā ar izmaiņām nodokļu politikā, būtu korekti kompensēt šos
izdevumus. Pašvaldības ir viens no demokrātiskas sabiedrības
balstiem, iedzīvotājam vistuvākā valsts varas pārstāvniecība, tādēļ
mums nav pieņemama šāda politika.

Kā vērtējat pieņemto valsts budžeta
projektu 2014. gadam?

Pašvaldībām šis budžets nav labvēlīgs, tādēļ
Latvijas Pašvaldību savienība budžeta projektam saskaņojumu nav
devusi. Tas attiecas gan uz nelabvēlīgo iedzīvotāju ienākuma
nodokļa (IIN) sadalījumu, gan uz iemaksām Pašvaldību izlīdzināšanas
fondā. Faktiski tikai 16 no 119 Latvijas pašvaldībām, tostarp
Jelgava, spēj sevi nodrošināt un ir spiestas savus ieņēmumus
pārdalīt par labu trūcīgākajām pašvaldībām caur Pašvaldību
izlīdzināšanas fondu. Jelgavas iemaksas šajā fondā ik gadu aug un
nākamgad sasniegs jau gandrīz 900 tūkstošus latu. Tā ir vairāk nekā
puse no summas, kuru novirzām pabalstiem un citām sociālajām
vajadzībām. Valsts artavai šajā izlīdzināšanas fondā jābūt
lielākai. Runājot par valsts budžetu – pozitīvi gan ir tas, ka
beidzot valdība ir sekojusi pašvaldību piemēram un sākusi risināt
jautājumus, kas saistīti ar demogrāfiju un atbalstu ģimenēm.
Jelgavā tā ir prioritāte jau vairāku gadu garumā – pilsētā
deklarētajiem bērniem tiek nodrošināta bezmaksas interešu
izglītība, atlaides sabiedriskajā transportā, bet daudzbērnu
ģimenēm – arī ēdināšana skolās un bērnudārzos.

Pilsētas jaunie objekti prasa papildu
uzturēšanas izdevumus – vai nākamgad plānotie ienākumi spēs
kompensēt šos arvien augošos izdevumus?

Daudz patīkamāk ir atvēlēt līdzekļus ceļa
seguma un ietvju kopšanai nekā bedrīšu lāpīšanai, kaut gan
jāpiekrīt, ka jauno objektu uzturēšanas izdevumi ir papildu slogs
budžetam. Taču sakārtota infrastruktūra ir viens no būtiskākajiem
priekšnoteikumiem, lai šeit ieplūstu investīcijas un cilvēki par
savu dzīvesvietu izvēlētos mūsu pilsētu, tādēļ arī turpmāk domāsim,
kā to padarīt krāšņāku. Jau šogad Pasta salā tiks atklāta
slidotava, bet nākamā gada nogalē iedzīvotāju vērtējumam tiks
nodots viss objekts. Tā būs plaša pielietojuma atpūtas zona gan
ģimenēm ar bērniem, gan aktīvās atpūtas cienītājiem. Nākamgad jaunu
veidolu iegūs arī dzelzceļa stacijas apkārtne, kura tuvākajos gados
kļūs daudz rosīgāka gan kā vienots autobusu un dzelzceļa satiksmes
mezgls, gan kā potenciālā tirgus atrašanās vieta.

Jelgava sevi apliecinājusi kā
investīcijām pievilcīga pilsēta, lielas summas ieplūdušas no
Krievijas – kā mūs šobrīd uztver Krievijā, un cik drošas ir šīs
investīcijas?

Mēs nevaram runāt tikai par Krievijas
investīcijām. «Evopipes» un «Latvijas piens» pārstāv vietējo
kapitālu. Arī vācu uzņēmums «AKG» plāno investēt, lai dubultotu
savus ražošanas apjomus un palielinātu strādājošo skaitu. Bet
lielākais investīciju objekts pilsētā šogad ir Somijas valdībai
piederošās kompānijas «Fortum» biomasas koģenerācijas stacija,
kuras izbūvē ieguldīti 50 miljoni latu. Savukārt Krievijas
investīcijas veiktas autobusu rūpnīcā «Amo Plant» un topošajā
dzelzceļa kravas vagonu rūpnīcā, kuru Latvijā pārstāvēs
korporācijas «Uralvagonzavod» meitas uzņēmums «UVZ Baltija». Ņemot
vērā, ka šīs korporācijas apgrozījums sasniedz trīs miljardus eiro,
nav pamata domāt, ka investīcijas varētu būt nedrošas. Jaunajā
rūpnīcā plānotas aptuveni 200 darba vietas. Arī «Amo Plant»
veiksmīgi turpina sevi pierādīt un tuvākajā laikā varēs palielināt
ražošanas jaudu. Autobusi saņēmuši augstu novērtējumu testos gan
Maskavā, gan Voroņežas pilsētā. Esam vienojušies, ka nākamgad
Jelgavā notiks Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas sēde,
kurā aktualizēsim mūsu uzņēmējiem aktuālos jautājumus sadarbībā ar
kaimiņvalsti.

Vai būs speciālisti, kas strādā
jaunajās rūpnīcās?

Tas ir jautājums par skolēnu un jauniešu
profesionālo orientāciju. Pēdējos piecus gadus esam daudz
strādājuši, lai celtu profesionālās izglītības prestižu. Ir
izveidots Metālapstrādes mācību parks, Tehnoloģiju vidusskola, tiek
attīstīta sadarbība ar profesionālās izglītības iestādēm Vācijā,
Itālijā un Francijā. Gan skolēni, gan pedagogi piedalās pieredzes
apmaiņas programmās. Strādājam pie tā, lai jau no pirmsskolas
izglītības līmeņa veidotu profesionālo orientāciju. Esam devuši
skaidru signālu, ka perspektīvā pilsētā būs nepieciešami darba
darītāji ar inženiertehniskajām zināšanām. Jau šobrīd ražošanas
uzņēmumos cilvēki var nopelnīt konkurētspējīgu atalgojumu, bet
perspektīvā šis atalgojums tikai augs.

Kāds nākamgad būs pilsētas budžets
ieņēmumu sadaļā?

Nākamgad būsim sasnieguši 2007. gada līmeni
(aptuveni 47 miljoni latu – red.). Tas nav slikti, lai gan no
pirmskrīzes līmeņa (2008. gadā pilsētas ieņēmumi sasniedza 60
miljonus latu – red.) vēl esam patālu. Tomēr, ņemot vērā arvien
pieaugošās izmaksas izglītības, sociālajā un infrastruktūras
uzturēšanas jomā, budžets būs smags. Plānotais pieaugums diemžēl
nesedz tos papildu izdevumus, kuri saistīti ar jaunu valsts uzdoto
funkciju veikšanu un saistību atmaksu par realizētajiem projektiem.
Iemaksas Pašvaldību izlīdzināšanas fondā vien pieaug par 228
tūkstošiem latu, tādēļ strikti iestājāmies par IIN pārdali par labu
pašvaldībām. Labā ziņa gan ir tā, ka ekonomika turpina atveseļoties
– eksperti nākamgad prognozē algu pieaugumu lielākajā daļā nozaru.
Paaugstinoties kopējai labklājībai, arī pašvaldībai būs vairāk
iespēju.

Ko mēs varam mācīties no Zolitūdes
traģēdijas?

Šādas lietas nenotiek vienā dienā. Likumdevējs
katram no būvniecības procesā iesaistītajiem ir uzlicis savus
pienākumus, tādēļ izmeklēšanas uzdevums ir precīzi nodalīt katra
atbildību. Šī traģēdija ir atgādinājums mums visiem, cik svarīgi
ievērot noteikumus it visā. Sākot ar to, kā mēs reaģējam uz
drošības signalizāciju vai cita veida brīdinājumiem ikdienā, un
beidzot ar mūsu profesionālo atbildību savā darba vietā. Noteikumi
un instrukcijas nav tikai birokrātiska prasība. Bieži no tā, cik
rūpīgi ievērojam šos noteikumus, ir atkarīga cilvēku dzīvība.

Vai pilsētā tiek pievērsta pietiekama
uzmanība drošības jautājumiem?

Vienmēr esmu uzsvēris, ka drošības jautājumi
ir prioritāri, tādēļ sadarbībā ar VUGD regulāri organizējam
mācības, kā rīkoties krīzes situācijās. Pašvaldībā ir izveidots
POIC, un viena no šī centra funkcijām ir uzraudzīt drošību pilsētā.
Ikviens var zvanīt POIC pa bezmaksas tālruni 8787 un informēt gan
par ikdienišķām nebūšanām, gan par drošības apdraudējumiem. Arī pēc
traģēdijas Zolitūdē reaģējām un pārbaudījām visus sabiedriskos
objektus, uzdevām īpašniekiem veikt tehnisko ekspertīzi, lai gūtu
pārliecību par pilsētas iedzīvotāju drošību.

Par ko no līdz šim paveiktā domes
priekšsēdētāja amatā ir vislielākais gandarījums?

Vislielākais gandarījums ir par mūsu
cilvēkiem, par pilsētas sasniegumiem. Ir izveidojušās spēcīgas
tradīcijas: Pilsētas svētku svinības, ledus un smilšu skulptūru
festivāli, valsts svētku nedēļa ar lāpu gājienu un uzņēmēju
sarūpēto salūtu. Augot pilsētai, arī mēs paši esam auguši un
kļuvuši pašapzinīgāki, arvien biežāk saņemam atzinību konkursos un
dažāda līmeņa festivālos. Līdz ar Čakstes bulvāra promenādes izbūvi
ir atdzīvojusies Lielupe, pēc rekonstrukcijas jauna dzīve sākusies
Lielajā ielā, tiek atvērti jauni veikali un kafejnīcas. Tas
liecina, ka cilvēkos ir atgriezies optimisms.