23.4 °C, 2.1 m/s, 60.1 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāPērn iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par 15,7 tūkstošiem
Pērn iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par 15,7 tūkstošiem
29/05/2018

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati liecina, ka šāgada sākumā Latvijā reģistrēts 1 934 000, kas ir par 15,7 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada.

CSP informē, ka 2017. gadā mirušo skaits par 7,9 tūkstošiem
pārsniedza dzimušo skaitu – šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru
gadu laikā. Pērn Latvijā piedzima 20,8 tūkstoši bērnu, kas ir par
1140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas
ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu.

Tāpat iedzīvotāju skaits 2017. gadā par 7,8 tūkstošiem
samazinājās starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā – pērn
Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkstoši cilvēku, kas,
salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkstošiem vairāk, bet
izceļoja 17,7 tūkstoši – par 2,9 tūkstošiem mazāk nekā 2016.
gadā.

Reģionu skatījumā iedzīvotāju skaits gada laikā palielinājies
tikai Pierīgā – par 2,3 tūkstošiem jeb 0,6 procentiem. Bet
vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums joprojām vērojams
Latgales reģionā – tur iedzīvotāju skaits samazinājies par 5,4
tūkstošiem jeb diviem procentiem. Iedzīvotāju skaits Vidzemē
samazinājās par 3,3 tūkstošiem (1,7 procenti), arī Kurzemē par 3,3
tūkstošiem (1,3 procenti), Zemgalē – par 2,7 tūkstošiem (1,1
procents), bet Rīgā – par 3,5 tūkstošiem (0,5 procenti). Trešdaļa –
33 procenti – Latvijas iedzīvotāju dzīvo Rīgā.

Iedzīvotāju skaits sarucis septiņās no deviņām republikas
nozīmes pilsētām. Pozitīvi rādītāji 2017. gadā bija Jūrmalā, kur
iedzīvotāju skaits pieaudzis par vienu procentu jeb par 467
cilvēkiem, un Valmierā – par 0,4 procentiem jeb 102 cilvēkiem
vairāk. Visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājās Ventspilī – par
1,4 procentiem (507 cilvēki), Daugavpilī – par 1,6 procentiem (1342
cilvēki), Jēkabpilī – par vienu procentu (224 cilvēki), bet
vismazāk – Rēzeknē – par 0,1 procentiem (18 cilvēki). Jelgavā
savukārt 2017. gada sākumā reģistrēti 56 743 iedzīvotāju, bet 2018.
gada sākumā – 56 383, kas ir par 360 cilvēkiem mazāk, nekā
pērn.

Pērn 15 no 110 Latvijas novadiem iedzīvotāju skaits
palielinājās. Galvenokārt pieaugums vērojams Pierīgas novados,
tomēr iedzīvotāju skaits pieauga arī Brocēnu un Ozolnieku novados,
kas atrodas citos reģionos. Ozolniekos līdzīgi kā Pierīgas novados
pieaugusi gan iekšējā migrācija, gan dzimstība. Savukārt,
pateicoties jauno dzīvojamo projektu attīstībai, Brocēnos pieaugusi
iekšējā migrācija, ko lielākoties veido iedzīvotāji, kas
pārcēlušies no Saldus. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija
Mārupes novadā (par 935 cilvēkiem jeb pieciem procentiem), mazākais
– Siguldas novadā (79 cilvēki jeb 0,5 procenti). Visos 15 novados
bija pozitīvs migrācijas saldo, bet pozitīvs dabiskais pieaugums
bija deviņos novados.

Nelielā dzimstības pieauguma rezultātā pēdējo piecu gadu laikā
bērnu un jauniešu skaits no dzimšanas līdz 14 gadu vecumam
pieaudzis par 13 tūkstošiem, 2018. gada sākumā veidojot 15,8
procentus no iedzīvotāju kopskaita (2013. gada sākumā – 14,4
procenti). Lielākais bērnu īpatsvars ir Pierīgas reģionā – 18,1
procents no reģiona iedzīvotāju kopskaita, mazākais – Latgales
reģionā – 13,7 procenti.

2017. gadā iedzīvotāju skaits 15–64 gadu vecuma grupā turpināja
samazināties – par 18,4 tūkstošiem jeb 1,5 procentiem. Reģiona
iedzīvotāju kopskaitā lielākais darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars
ir Latgalē (64,7 procenti), mazākais – Kurzemē (63,2
procenti). 

Savukārt iedzīvotāju skaits vecumā no 65 gadiem pērn turpināja
palielināties – 2017. gadā pieauga par 0,9 tūkstošiem. To īpatsvars
iedzīvotāju kopskaitā palielinājās no 19,9 procentiem 2017. gada
sākumā līdz 20,1 procentam 2018. gada sākumā. Visos reģionos
apmēram piektā daļa iedzīvotāju ir vecumā virs 65 gadiem – Latgalē
visvairāk (21,6 procenti), Pierīgā vismazāk – 18,1 procents.

Foto: no «Jelgavas Vēstneša» arhīva