16.8 °C, 1.8 m/s, 95.9 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāPētījums: Krievvalodīgo skolās vēstures mācību grāmatām netic
Pētījums: Krievvalodīgo skolās vēstures mācību grāmatām netic
06/02/2009

Latvijas krievvalodīgo skolu skolēni lielākoties mācību grāmatām netic, bet savu vēstures izpratni daudz lielākā mērā veido ar skolotāju palīdzību, liecina ar «Sorosa fonda – Latvija» atbalstu veiktais pētījums par 20. gadsimta pretrunīgo vēstures jautājumu mācīšanu skolās.

Latvijas krievvalodīgo skolu skolēni lielākoties mācību
grāmatām netic, bet savu vēstures izpratni daudz lielākā mērā veido
ar skolotāju palīdzību, liecina ar «Sorosa fonda – Latvija»
atbalstu veiktais pētījums par 20. gadsimta pretrunīgo vēstures
jautājumu mācīšanu skolās.

Pētījums, kurā aptaujāti 400 latviešu un krievvalodīgo skolu 12.
klašu skolēni, atklājis, ka 92% krievvalodīgo skolu audzēkņu
vēstures stundās interesē skolotāja paskaidrojumi, bet mācību
grāmatu saturs interesē tikai 33% šo skolu audzēkņu. Turklāt tikai
26% šīs mācību grāmatas uzskata par objektīvām.

Taču arī latviešu skolēnu vidū valda daudz lielāka interese par
skolotāju paskaidrojumiem, nevis mācību grāmatu saturu. Lai arī 65%
latviešu skolu audzēkņu vēstures mācību grāmatas atzīst par
objektīvām, to saturs interesē tikai 42%.

Kopumā pētījums parādījis, ka gan latviešu, gan krievu skolu
audzēkņu faktu zināšanas ir vājas, taču skats uz Latvijas vēsturi
kopumā ir nedogmatisks un 80% latviešu un 71% krievu skolu skolēnu
atzīst, ka iespējamas vairākas pareizas vēstures interpretācijas,
kas pilnveido viena otru.

Vienlaikus pētījums atklājis vairākas būtiskas atšķirības
vēsturisko faktu interpretācijā attiecībā uz tādiem jautājumiem kā
Latvijas okupācija 1944. gadā, latviešu un krievu tautas vēsturiskā
atbildība represijās, Latvijas valsts «zelta laikmets», kā arī par
to, kāda vēsture galvenokārt būtu jāmāca skolās.

Piemēram, tikai 5% krievvalodīgo skolu audzēkņu atzīst, ka PSRS
karaspēks 1944. gadā okupējis Latviju, kamēr latviešu skolās par to
pārliecināti ir 62% skolēnu. Latvijas skolās 72% skolēnu uzskata,
ka Krievijas tautai jāuzņemas atbildība par represijām un
deportācijām, bet krievvalodīgo skolās par to pārliecināti ir tikai
23%.

Tāpat padomju laikus Latvijā pozitīvi vērtē 62% krievvalodīgo skolu
audzēkņu, kamēr latviešu skolās aptuveni tikpat liels ir negatīvo
viedokļu īpatsvars. Visbeidzot, 42% latviešu skolu audzēkņu
uzskata, ka galvenokārt skolās būtu jāmāca Latvijas vēsture, kam
piekrīt tikai 2% krievvalodīgo, kuri lielākoties skolās galvenokārt
vēlētos mācīties pasaules vēsturi. Taču tikai 11% krievvalodīgo
skolu skolēni vēlētos kā galveno skolā mācīties Krievijas
vēsturi.

Pētījuma prezentācijas noslēgumā viens no tā autoriem – biedrības
«EuroCivitas» direktors Viktors Makarovs – uzsvēra, ka, pēc viņa
domām, latviešu un krievvalodīgo savstarpējās attiecības
galvenokārt negatīvi ietekmē nevis vēsturiskās domstarpības, bet
negatīvie etniskie stereotipi, ko veicinājusi nepareiza
etnopolitika.

Viņš rosina skolās vairāk mācīt pieņemt alternatīvus uzskatus par
vēsturi, veidojot nevis vienādus uzskatus, bet kopīgu
interpretāciju ietvaru. Tāpat arī alternatīvie viedokļi, pēc viņa
domām, ir jāizdebatē. «Sev tīkamo un ierasto uzskatu apstiprināšana
neko nemainīs,» pārliecināts pētnieks, «nepieciešams vismaz meklēt
kādu kopsaucēju, taču nevajadzētu mēģināt lauzt vēsturiskās
identitātes.»

Visbeidzot viņš rosina vēstures programmas un mācību grāmatas
veidot saprotamākas skolēnam.

www.leta.lv