24.7 °C, 1.7 m/s, 46.9 %

Pilsētā

Pie boulinga jau esam pieraduši
28/11/2008

Pirms pieciem gadiem Jelgavā durvis vēra pirmais boulinga centrs, kas raisīja lielu interesi. Tas bija kaut kas pilsētā iepriekš nebijis, piedāvājot aizraujoši pavadīt brīvo laiku. Interese par jaunumu pilsētniekiem patiešām bija, un pēc dažiem gadiem durvis vēra vēl viena boulinga halle. Kaut arī Jelgavā boulings līdz šim tā arī nav kļuvis par sporta veidu, kā tas ir daudzviet Eiropas valstīs, tas piedāvā saturīgu un interesantu atpūtu. Tiesa, šīs atpūtas nodrošinātāji neslēpj, ka arī boulings jelgavniekiem pēdējā laikā vairs īpaši neinteresē.

Pirms pieciem gadiem Jelgavā
durvis vēra pirmais boulinga centrs, kas raisīja lielu interesi.
Tas bija kaut kas pilsētā iepriekš nebijis, piedāvājot aizraujoši
pavadīt brīvo laiku. Interese par jaunumu pilsētniekiem patiešām
bija, un pēc dažiem gadiem durvis vēra vēl viena boulinga halle.
Kaut arī Jelgavā boulings līdz šim tā arī nav kļuvis par sporta
veidu, kā tas ir daudzviet Eiropas valstīs, tas piedāvā saturīgu un
interesantu atpūtu. Tiesa, šīs atpūtas nodrošinātāji neslēpj, ka
arī boulings jelgavniekiem pēdējā laikā vairs īpaši
neinteresē.
«Mēs taču katru dienu no neskaitāmām ziņām to tik vien
dzirdam, ka valda krīze, jāsajož ciešāk jostas… Vienvārdsakot –
sēžam depresijā un to tik vien darām, kā pēc darba dodamies
neizbēgamajā gājienā uz veikalu, pēc tam uz mājām un ārā nekustam.
Šīs vispārējās depresijas dēļ arī boulings zaudējis daļu
apmeklētāju, taču mēs atrodam dažādus veidus, kā klientus noturēt,
un zaudējumu mums nav,» situāciju ar pilsētnieku kāri uz boulingu
raksturo atpūtas kompleksa «Zemgale» vadītājs Armands Ozollapa. Šis
atpūtas centrs pirms pieciem gadiem Jelgavā «ienesa» boulingu, bet
tagad spiests secināt, ka izklaide  ir pirmā lieta, no kā
sarežģītos ekonomiskos apstākļos iedzīvotāji atsakās. Savukārt
pilsētas otra boulinga centra – «Crash» – valdes priekšsēdētājs
Jānis Podnieks, kaut arī atzīst, ka ir jelgavnieks un arī pilsētas
patriots, savos izteikumos ir skarbāks. «Jelgavnieks vienkārši ir
slinks. Viņš labāk sēdēs mājās un sūdzēsies, ka pilsētā nekas
nenotiek,  bet patiesībā viņš, visticamāk, nemaz nebūs
painteresējies, kādas tad īsti iespējas ir. Varbūt pie mums cilvēks
vēl nav iemācījies, ka jāprot ne tikai labi strādāt, bet arī labi
atpūsties. Pagaidām viņu «izkustināt» ir grūti. Un patiesi
nedomāju, ka septiņi vai astoņi lati septiņiem cilvēkiem par vienu
sakarīgi pavadītu stundu, spēlējot boulingu, ir daudz,»
neapmierināti teic J.Podnieks. Viņš atzīst, ka savulaik vēlējies
Jelgavā izveidot augstas kvalitātes atpūtas vietu ar labu
restorānu, boulingu, mūziku un citām aktivitātēm. Taču dažas no
idejām nācies atmest jau pēc pirmajiem trim darbības mēnešiem.
«Sākotnēji bijām izveidojuši augstākās kvalitātes restorānu. Pie
mums strādāja šefpavārs no «Kaļķu vārtiem», kas katru maltīti
gatavoja patiesi ar dvēseli. Taču to, cik ļoti tas bija vajadzīgs
jelgavniekam, raksturo kāds gadījums. Proti, bija kāda īpaša mērce,
ko gatavo veselas divas nedēļas. Kādudien maltīti ar šo mērci
pasūtīja kliente, kas, ieraugot porciju, bija šokā: «Kāpēc man tur
kaut kāda vīna un aveņu mērce uz gaļas uzlieta!?» viņa nikni
jautāja šefpavāram. Viņš jautājis pretim: «Ko kliente vēlas?»
Atbildē skanēja – frī kartupeļus un majonēzi. Saprotot, ka šī ne
tuvu nav vienīgā jelgavniece, kuru interesē frī un majonēze, no
augstā uzstādījuma bijām spiesti atteikties,» teic
J.Podnieks. 
Abu boulinga haļļu pārstāvji atzīst, ka viņu klientu vidū
netrūkst ģimenes cilvēku, kas šeit labprāt nosvin jubilejas, – šiem
klientiem ir arī sarūpētas īpašas atlaides. Spēlēt boulingu labprāt
dodas arī kolēģi un sadarbības partneri, kas pēc garas darba dienas
šādi vēlas noņemt spriedzi. Taču strādājošo cilvēku kategorija
kļūst aizvien inertāka, tāpēc nākas orientēties uz jauniešiem, kuri
vienmēr ir gatavi atpūsties. Jāvienojas vien par cenu. «Bet jebkurā
gadījumā – ticu, ka arī krīze tiks pārvarēta un par saturīgu atpūtu
aizvien vairāk sāks domāt ne vien studenti, bet arī strādājošo
iedzīvotāju kategorija. Mūsu boulinga iekārtas ir pārāk labas un
kvalitatīvas, lai tās demontētu, vietu atstājot vēl vienam deju
placim,» tā A.Ozollapa.