«Pēdējo trīs gadu laikā izvesto lielgabarīta atkritumu apjoms ir palielinājies vairāk nekā četras reizes – no 100 līdz 450 tonnām gadā. Šo pieaugumu galvenokārt veido nelegālie būvgruži, kurus iedzīvotāji un būvnieki atstāj daudzdzīvokļu māju koplietošanas konteineru laukumos. Faktiski tas ir atkritumu apjoms, kas nav iekļauts tarifā un par kuru neviens nemaksā,» tā ar virsnormas atkritumiem saistīto problēmu raksturo SIA «Jelgavas komunālie pakalpojumi» valdes loceklis Alvils Grīnfelds.
Sarunā ar A.Grīnfeldu plašāk par situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā un to, kā plānots risināt jautājumu par virsnormas atkritumiem, kuru apjoms turpina pieaugt.
Cik mājsaimniecību Jelgavā ir noslēgušas līgumu par atkritumu izvešanu, un kāda veida ir šie līgumi?
Mēs neveicam uzskaiti pēc mājsaimniecībām, bet gan pēc noslēgto līgumu skaita. Piemēram, ar SIA «Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde», kas apsaimnieko vairāk nekā 400 pilsētas daudzdzīvokļu ēku, mums ir viens līgums. Kopumā šobrīd esam noslēguši 6102 līgumus ar privātmāju un vasarnīcu īpašniekiem un 901 līgumu ar juridiskām personām.
Vai ir zināms, cik pilsētā vēl ir tādu īpašumu, kuriem nav noslēgti līgumi par atkritumu izvešanu?
Šajā ziņā situācija mainās katru dienu – kāds līgums nāk klāt, kāds tiek pārtraukts. Sekojam līdzi izmaiņām un par tām adresēm, kurās līgumi nav noslēgti, informējam Pašvaldības policiju, jo atbilstoši pilsētas saistošajiem noteikumiem līgumam par atkritumu izvešanu ir jābūt. Pēc mūsu datiem, līgumi noslēgti ir vairāk nekā 90 procentiem mājsaimniecību.
Tas nozīmē, ka atlikušie desmit procenti dzīvo uz pārējo rēķina?
Nav tik vienkārši. Pilsētā ir īpašumi, kuros neviens nedzīvo. Eksistē ļoti dažādas situācijas, kādēļ līgumi nav noslēgti – kaut vai vienošanās ar kaimiņu. Tomēr pat gadījumā, ja visiem pilsētas iedzīvotājiem līgumi būtu noslēgti, tas vēl nenozīmē, ka situācija būtiski uzlabotos, jo lielu daļu no šiem virsnormas atkritumiem veido būvgruži, kurus nedrīkst izmest kopā ar sadzīves atkritumiem. Tāpat nākas saskarties ar situācijām, kad cilvēki noslēdz līgumu par minimālo apjomu, bet faktiski līdztekus šim daudzumam izmanto arī daudzdzīvokļu māju koplietošanas konteinerus vai kapu teritorijā izvietotos konteinerus.
Atkritumu izvešana, salīdzinot ar citiem komunālajiem pakalpojumiem, ir diezgan lēta, tomēr cilvēki cenšas izvairīties no atbilstošu līgumu slēgšanas. Ar ko tas ir saistīts?
Saskaņā ar labās prakses normām izdevumi par atkritumu izvešanu nedrīkstētu pārsniegt vienu procentu no mājsaimniecības kopējiem ienākumiem. Šobrīd daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji par atkritumu izvešanu maksā 2,33 eiro, bet privātmāju iedzīvotājiem minimālā līguma summa veido 4,48 eiro. Izmaksas patiešām nav lielas, bet cilvēki tik un tā cenšas izvairīties no līguma slēgšanas un dzīvot uz citu rēķina.
Cik liels ir virsnormas atkritumu apjoms konteineru laukumos?
2016. gadā izvedām 448 tonnas, un lielāko daļu no šī apjoma veido būvgruži, kas pēc noteikumiem jāizved atsevišķā kārtībā par papildu samaksu. Jāpiebilst, ka līdztekus šim apjomam izvedām arī vairāk nekā 1000 tonnas lielgabarīta atkritumu no šim mērķim paredzētajiem konteineriem. Vēlos atgādināt, ka arī privātmāju iedzīvotāji reizi mēnesī var pieteikt lielgabarīta atkritumu izvešanu, šis pakalpojums ir iekļauts atkritumu izvešanas tarifā.
Vai iedzīvotājiem jārēķinās ar atkritumu izvešanas maksas pieaugumu, ņemot vērā, ka aptuveni trešdaļa no visiem lielgabarīta atkritumiem ir tā dēvētie virsnormas atkritumi?
Ja nekas nemainīsies, mēs būsim spiesti īstenot šādu iniciatīvu, taču tas nebūs taisnīgi pret daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem. Sadarbībā ar Pašvaldības policiju esam sākuši strādāt pie tā, lai ierobežotu šādu nesankcionētu darbību veikšanu. Ir cilvēki, kam piemērots administratīvais sods par šādu rīcību. Tomēr tikai pašu spēkiem galā netiksim, tādēļ aicinām arī iedzīvotājus ziņot par gadījumiem, kad konteineru laukumos tiek izmesti būvgruži vai mājai nepiederošas personas atbrīvojas no saviem atkritumiem. Mums var zvanīt pa tālruni 63026010 vai arī sūtīt fotogrāfijas pa e-pastu foto@komunālie.lv. Visa saņemtā informācija tiks pārbaudīta un nodota policijai lietvedības uzsākšanai.
Kā rīkoties cilvēkam, kurš iecerējis veikt remontu un kuram ir nepieciešamība atbrīvoties no būvgružiem?
Kopumā pastāv trīs iespējas. Pirmā – pašu spēkiem nogādāt būvgružus uz atkritumu poligonu «Brakšķi» Līvbērzes pagastā, Jelgavas novadā, kur tiks aprēķināta maksa atbilstoši ievestajam svaram. Ja cilvēkam nav iespējas pašam nogādāt atkritumus un to ir daudz, var pasūtīt lielo septiņu kubikmetru būvgružu konteineru, par kura izvešanu atkarībā no būvgružu sastāva (šķiroti, nešķiroti – red.) būs jāmaksā no 57 līdz 144 eiro. Savukārt gadījumā, ja būvgružu apjoms nav liels, pie mums var iegādāties arī viena kubikmetra tilpuma maisus, kuru cenā ir iekļauta arī maksa par izvešanu un būvgružu apglabāšanu. Viena šāda maisa cena ir 50 eiro – ja iegādājas vairākus maisus, tad katra nākamā cena ir zemāka, piemēram, par četriem maisiem būs jāmaksā 107 eiro.
Vai šie pakalpojumi ir pieprasīti?
Būvniecības uzņēmumi pārsvarā ievēro noteikumus – būvgružus izved paši vai pasūta atbilstošus konteinerus. Sarežģītāka situācija ir ar dažāda līmeņa brigādēm un cilvēkiem, kuri veic remontu pašu spēkiem. Šādos gadījumos redzam, ka tiek meklēti veidi, kā samazināt izmaksas un atbrīvoties no būvgružiem uz citu rēķina. Par to, ka tas tā notiek, liecina zemais pieprasījums pēc mūsu piedāvātā pakalpojuma saistībā ar būvgružu maisu izvešanu. Šogad esam izveduši vien 35 maisus, un tikai astoņos gadījumos šo pakalpojumu izmantojušas privātpersonas. Kur paliek pārējie būvgruži, to varam tikai minēt.
Kāds šobrīd ir sadalījums starp sašķirotajiem un apglabātajiem atkritumiem? Kā mēs izskatāmies uz citu pašvaldību fona?
Atbilstoši ES normām attiecībai starp apglabājamajiem un otrreizējai izmantošanai sašķirotajiem atkritumiem jābūt pusei pret pusi. Uzsākot darbu jaunajai šķirošanas līnijai Brakšķu poligonā, šo rādītāju pat pārsniedzām. Tomēr intensīvas ekspluatācijas rezultātā šķirošanas iekārtas nolietojas, ir nepieciešami remonti, tādējādi sašķiroto atkritumu apjoms pakāpeniski samazinās. 2017. gadā līdz šim brīdim esam apglabājuši 48 procentus no kopējā poligonā ievesto atkritumu apjoma, taču uz citu pašvaldību fona arvien ierindojamies līderu un aktīvāko atkritumu šķirotāju vidū.
Nu jau gadu piedāvājat cilvēkiem noslēgt līgumu arī par stikla atkritumu izvešanu, par ko atsevišķi nav jāmaksā. Kāda ir iedzīvotāju atsaucība?
Šo pakalpojumu iedzīvotājiem piedāvājam aptuveni gadu. Sākumā atsaucība nebija liela, bet šobrīd jau esam noslēguši vairāk nekā 1700 līgumu. Pēdējās nedēļās ir vērojama klientu aktivitāte šajā ziņā – katru nedēļu noslēdzam ap 50 līgumu. Tādējādi apglabājamo atkritumu apjoms samazinās, jo līdz šim stiklu lielākoties sasmalcināja šķirošanas līnija un šie atkritumi tika apglabāti poligonā.
Foto: Austris Auziņš
5 °C,
2.5 m/s,
71 % 
5 °C,
2.5 m/s,
71 %