Piektdien, 2. oktobrī, pulksten 10 Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā notiks 27. Starptautiskā Baltijas zinātņu vēstures konference «Zinātniskās biedrības, zinātņu akadēmijas, akadēmiskā sabiedrība Baltijā». Pēcpusdienā konferences dalībnieki apmeklēs Jelgavas pili.
www.jelgavasvestnesis.lv
Muzejs informē, ka katrs no šiem zinātņu vēsturnieku Baltijas forumiem sakrīt ar kādu vai pat vairākām jubilejām, kas svarīgas Baltijai. 2015. gadā, ko Latvijas Zinātņu akadēmija pasludinājusi par «ACADEMIA-200» gadu, konference notiek, atzīmējot tālās priekšteces – Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības – dibināšanu pirms 200 gadiem, 1815. gada 23. novembrī, Jelgavā (toreiz – Mītavā). To mēs varam uzskatīt par pirmo zinātņu akadēmiju Baltijas reģionā.
Šā gada konferences tēma ir zinātniskās biedrības, zinātņu akadēmijas, akadēmiskā sabiedrība Baltijā. Reizē tie ir Baltijas Zinātņu vēstures un filosofijas asociācijas 25 kopdarbības gadi atjaunotajās Baltijas valstīs – tā tika izveidota 1990. gada oktobrī, triju valstu zinātniekiem sanākot kopā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā.
Asociāciju rotācijas kārtībā vada kāds no triju Baltijas valstu zinātņu vēsturniekiem, patlaban – akadēmiķis Jānis Stradiņš, kurš vada arī konferences rīcības komiteju. Viņš atzīst, ka Baltijas zinātņu vēstures konferences ir labs piemērs Baltijas valstu sadarbībai, kas veiksmīgi pārdzīvojusi visas politiski un ekonomiski sarežģītās situācijas, kurām Baltijas valstis ir izgājušas cauri pēdējās desmitgadēs.
Lielu ieguldījumu konferenču organizēšanā devis pats akadēmiķis J.Stradiņš, kurš piedalījies teju visās asociācijas organizētajās konferencēs un kopā ar tēvu Paulu Stradiņu stāvējis līdzās konferenču organizēšanas pirmsākumiem.
Asociācijas konferenču organizēšanai pagājušajā gadā pievienojās Somija, kuras galvaspilsētā Helsinkos notika 26. Starptautiskā Baltijas zinātņu vēstures konference.
Šogad konference ir īpaša, jo tā ir apvienota ar Latvijas Zinātņu akadēmijas un Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas (EZMA jeb Academia Scientiarum et Artium Europeae) kopīgo sesiju. EZMA izveidota 1990. gadā, un tā nav klasiskā Zinātņu akadēmija, bet tās uzmanība pievērsta Eiropas pamatvērtībām – zinātnei, reliģijai un filozofijai. Tās misija ir sekmēt Eiropas nākotni un tās vienotību, veicinot zināšanas, sadarbību un toleranci. Akadēmijai ir 1300 biedru, tostarp 20 Nobela prēmijas laureātu, un tā ir pārstāvēta lielākajā daļā Eiropas valstu. EZMA prezidents kopš tās dibināšanas ir profesors Feliks Ungers, kurš ir piekritis piedalīties arī konferencē Jelgavā un tās laikā piešķirs savu «Felix balvu» kādam no Latvijas zinātniekiem.
Informācija LLU mājas lapā liecina, ka šogad lielā «Felix balva» tiek piešķirta LZA goda loceklim Imantam Lancmanim par Rundāles pils restaurācijas vadību, kā arī par Jelgavas pils Kurzemes hercogu kapeņu zinātnisko izpēti un atjaunošanas vadību, savukārt veicināšanas jeb mazās «Felix balvas» tiek piešķirtas divām jaunajām zinātniecēm – doktorei LLU Lauku inženieru fakultātes dekānei Daigai Zigmundei par Latvijas kultūrainavas vērtību zinātniskiem pētījumiem un ieguldījumu ainavu arhitektūras jomas attīstībā Latvijā un sadarbības veicināšanu Eiropā un doktorei Ievai Lībietei par zinātniskiem pētījumiem Latvijas psihiatrijas vēsturē un Andreja Vezālija piecsimtgades un psihiatrijas vēsturei veltītu muzeja ekspozīciju veidošanu.
Konferencē piedalīsies zinātņu vēsturnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Polijas, Krievijas, Itālijas, Ukrainas, ASV.
Foto: no JV arhīva