5.4 °C, 2.3 m/s, 91 %

Pilsētā

Piemin ebreju tautas genocīda upurus
04/07/2018

Šodien, 4. jūlijā, Latvijā atzīmē Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienu. Jelgavnieki pulcējās piemiņas brīdī pie Ebreju tautas genocīda piemiņas akmens Zālītes ielā, lai godinātu holokausta upurus, noliekot ziedus, kā arī atsauktu atmiņā traģiskos Otrā pasaules kara laika notikumus.

Piemiņas pasākuma ieskaņā klātesošie atsauca atmiņā 1941. līdz
1945. gada notikumus, kuros pastrādātas nežēlīgas ebreju tautas
masu slepkavības. 1941. gada jūlijā tās sākās ar lielās Rīgas
Sinagogas nodedzināšanu un visā valsts teritorijā turpinājās līdz
pat 1945. gadam. Otrā pasaules kara laikā bojā gājuši vairāk nekā
70 000 Latvijas ebreju, un kopumā holokausta laikā Eiropā
cieta seši miljoni cilvēku. «14. un 15. gadsimtā, kad Jelgava vēl
bija Kurzemes–Zemgales hercogiste un dažādās pasaules vietās notika
vajāšanas, hercogs aicināja cilvēkus braukt un veidot savu dzīves
telpu hercogistē. Viņš zināja, ka, veidojot ciešu sadarbību ar
iebraucējiem, hercogiste paliks tikai spēcīgāka. Šobrīd, noliecot
galvu genocīda upuru priekšā, mēs skumstam, tomēr, tas, ko mēs
varam darīt – arī turpmāk būt ciešā sadarbībā, būt viens otram par
atbalstu,» uzsvēra Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks
Jurijs Strods.

Uz pasākumu ieradās Ebreju tautas genocīda upuru bērni, radi, kā
arī citi jelgavnieki, kas godināja aizgājušos. «Mana bērnība nav
bijusi apskaužama. 11 gadu vecumā ar vecākiem no Kijevas bēgām uz
Vidusāziju, tad Novosibirsku. Ceļā mūsu vecāki gāja bojā. Ja nebūtu
māsa, kas bija sešus gadus vecāka, nezinu, kā pavērstos mans
liktenis,» stāsta jelgavnieks Dāvids. Viņš atceras, ka Latvijā un
Jelgavā nokļuvis pēc kādas tālas radinieces aicinājuma. «Viņa
zināja mūsu situāciju un pieņēma mūs pie sevis. Te izmācījos
vidusskolā, pabeidzu akadēmiju,» tā Dāvids. Viņš uzsver, ka jau
vairāku gadu garumā ar sievu un draugu 4. jūlijā nāk šurp, lai
godinātu savus tuviniekus – vecākus, māsu, draugus. «Es vienmēr
esmu līdzās Dāvidam, jo zinu, cik viņam tas ir svarīgi. Dalāmies
gan priekos, gan bēdās,» teic Dāvida kunga sieva Nadežda.

Foto: Ivars Veiliņš/ «Jelgavas Vēstnesis»